(A psalm and a song by David for the music leader.)
God Will Win the Battle
1 Do something, God!
Scatter your hateful enemies.
Make them turn and run.
2 Scatter them like smoke!
When you come near,
make them melt
like wax in a fire.
3 But let your people be happy
and celebrate because of you.

4 Our God, you are the one
who rides on the clouds,
and we praise you.
Your name is the Lord,
and we celebrate
as we worship you.

5 Our God, from your sacred home
you take care of orphans
and protect widows.
6 You find families
for those who are lonely.
You set prisoners free
and let them prosper,
but all who rebel will live
in a scorching desert.

7 You set your people free,
and you led them
through the desert.
8 God of Israel,
the earth trembled,
and rain poured down.
You alone are the God
who rules from Mount Sinai.
9 When your land was thirsty,
you sent showers
to refresh it.
10 Your people settled there,
and you were generous
to everyone in need.

11 You gave the command, Lord,
and a chorus of women told
what had happened:
12 “Kings and their armies
retreated and ran,
and everything they left
is now being divided.
13 And for those who stayed back
to guard the sheep,
there are metal doves
with silver-coated wings
and shiny gold feathers.”

14 God All-Powerful, you scattered
the kings like snow falling
on Mount Zalmon.

15 Our Lord and our God,
Bashan is a mighty mountain
covered with peaks.
16 Why is it jealous of Zion,
the mountain you chose
as your home forever?

17 When you, Lord God, appeared
to your people at Sinai,
you came with thousands
of mighty chariots.
18 When you climbed
the high mountain,
you took prisoners with you
and were given gifts.
Your enemies didn't want you
to live there,
but they gave you gifts.

19 We praise you, Lord God!
You treat us with kindness
day after day,
and you rescue us.
20 You always protect us
and save us from death.

21 Our Lord and our God,
your terrible enemies
are ready for war,
but you will crush
their skulls.
22 You promised to bring them
from Bashan
and from the deepest sea.
23 Then we could wash our feet
in their blood,
and our dogs could chew
on their bones.

24 We have seen crowds marching
to your place of worship,
our God and King.
25 Singers come first,
and then the musicians,
surrounded by young women
playing tambourines.
26 They come shouting,
“People of Israel,
praise the Lord God!”
27 The small tribe of Benjamin
leads the way,
followed by the leaders
from Judah.
Then come the leaders
from Zebulun and Naphtali.

28 Our God, show your strength!
Show us once again.
29 Then kings will bring gifts
to your temple
in Jerusalem.

30 Punish that animal
that lives in the swamp!
Punish that nation
whose leaders and people
are like wild bulls.
Make them come crawling
with gifts of silver.
Scatter those nations
that enjoy making war.
31 Force the Egyptians to bring
gifts of bronze;
make the Ethiopians hurry
to offer presents.

32 Now sing praises to God!
Every kingdom on earth,
sing to the Lord!
33 Praise the one who rides
across the ancient skies;
listen as he speaks
with a mighty voice.

34 Tell about God's power!
He is honored in Israel,
and he rules the skies.
35 The God of Israel is fearsome
in his temple,
and he makes us strong.
Let's praise our God!
Slavas dziesma mūsu Dievam uzvarētājam.
1 Dziedātāju vadonim, Dāvida dziesma, psalms.
2 Dievs ceļas, Viņa ienaidnieki tiek izklīdināti, Viņa nīdēji un nicinātāji bēg no Viņa vaiga.
3 Kā izklīst dūmi, tā Tu viņus izklīdini, un kā ugunī izkūst vasks, tā bezdievīgie ies bojā Dieva priekšā.
4 Bet taisnie priecājas, viņi līksmojas Dieva priekšā un gavilē priekā.
5 Dziediet Dievam, mūzicējiet Viņa vārdam, sataisiet ceļu Viņam, kas pa tuksnešiem brauc, —Kungs ir Viņa vārds. —Priecājieties Dieva žēlastībā un gavilējiet Viņa priekšā!
6 Bāriņu tēvs un atraitņu aizstāvis ir Dievs savā svētajā mājoklī.
7 Dievs vada viņu mājās vientuļos, vada tos, kam nemaz nav māju, izved gūstītos brīvībā, bet atkritēji paliek tuksnesī.
8 Dievs, kad Tu izgāji savas tautas priekšgalā, kad Tu staigāji pa tuksnesi, (Sela),
9 Tad drebēja zeme, lāsoja debesis Dieva, Sinaja kunga, tā Dieva priekšā, kas ir Israēla Dievs.
10 Tu, Dievs, liki nolīt bagātam lietum, savu iztvīkušo mantojumu Tu atspirdzināji.
11 Tavs pulks tur apmetās dzīvot, Tu, Dievs, atspirdzināji nelaimīgos ar saviem labumiem.
12 Tas Kungs lika atskanēt uzvaras vēstij, prieka vēsts sludinātāju bija liels pulks:
13 „Karapulku ķēniņi bēg, viņi bēg, bet nama māte dala laupījumu.“
14 Vai jūs gribējāt palikt guļam starp aploku sētām, kad viss lauks mirdzēja it kā noklāts ar sudrabotiem baložu spārniem, kupu spalvas spīd zaļdzeltēnā zelta krāsā?
15 Kad Visuvarenais tur ķēniņus izklīdināja, tad krita sniegs Calmonakalnā.
16 Dieva kalns ir Basana kalns, Basana kalnam ir ir daudz virsotņu.
17 Ko raugāties skaudīgi jūs, daudzvirsotņu kalni, uz kalnu, kur Dievam patīk mājot? Tiešām, tas Kungs tur mājos mūžīgi!
18 Dieva kaujas ratu ir desmitiem tūkstošu, tas Kungs ir starp tiem kā pie Sinaja kalna savā svētumā.
19 Tu uzkāpi augstumā atvedi gūstekņus, ņēmi dāvanas no cilvēkiem, un arī atkritējiem jādzīvo pie Dieva, tā Kunga.
20 Slavēts lai ir tas Kungs diendienā, Viņš nes mūs pašus. Dievs ir mūsu pestītājs! (Sela).
21 Dievs mums ir Dievs, kas var mums palīdzēt. Dievs tas Kungs mūs izglābj arī no nāves.
22 Tiešām, Dievs sadauzīs galvu saviem ienaidniekiem, kupliem matiem noaugušu galvu tiem, kas staigā savos grēkos.
23 Tas Kungs ir solījis: „Es atvedīšu viņus atpakaļ no Basanas, Es atvedīšu viņus atpakaļ no jūras dziļumiem,
24 Lai tava kāja mazgājas ienaidnieku asinīs, lai tavu suņu mēles tās lok ar baudu.“
25 Ir redzēti Tavi svētku gājieni, ak Dievs, —mana Dieva, mana Ķēniņa svētku gājieni svētā vietā:
26 Pa priekšu iet dziedātāji, tiem seko stīgu instrumentu spēlētāji bungotāju jaunavu vidū.
27 „Draudzes sanāksmēs teiciet Dievu to Kungu jūs, kas esat no Israēla dzīvības avota!“
28 Tur ir Benjamīns, pats jaunākais, pašā priekšgalā, viņam pa pēdām seko Jūdas dižciltīgie, Zebulona un Naftaļa virsaiši.
29 Tavs Dievs ir licis tavai valstij būt stiprai; stiprini, ak Dievs, ko Tu mums par labu esi darījis.
30 Tavas svētnīcas dēļ ķēniņi sajūt pienākumu Tev nest dāvanas uz Jeruzālemi.
31 Savaldi niedjru zvēru, un lai sajūt Tavu varu ari vēršu pulks ar saviem teļiem—tautām, kas, ārēji pakļaudamās un zemodamās, atnes par dāvanu sudraba stieņus. Izklīdini tautas, kas mīl karot!
32 Dižciltīgie nāks no Ēģiptes, Moru zeme steigsies izstiept savas pilnās rokas Dievam pretim.
33 Jūs, pasaules valstis, dziediet Dievam, dziediet slavas dziesmas tam Kungam, (Sela).
34 Kas brauc pa debesu debesīm, kas ir no pasaules sākuma! Redzi, pērkona dārdos Viņš vareni liek atskanēt savai balsij.
35 Dodiet Dievam godu! Viņa augstības spēks valda pār Israēlu, un Viņa varenība sniedzas līdz padebešiem.
36 Bijājams esi Tu, Dievs, no savas svētās vietas, Tu Israēla Dievs. Tu esi, kas dod spēku un stiprumu savai tautai. Slavēts lai ir Dievs!