If Only You and I …
She Speaks:
1 If you were my brother,
I could kiss you
whenever we happen to meet,
and no one would say
I did wrong.
2 I could take you to the home
of my mother,
who taught me all I know.
I would give you delicious wine
and fruit juice as well.
3 Put your left hand under my head
and embrace me
with your right arm.
4 Young women of Jerusalem,
promise me never to awaken love
before it is ready.
Their Friends Speak:
5 Who is this young woman
coming in from the desert
and leaning on the shoulder
of the one she loves?
She Speaks:
I stirred up your passions
under the apple tree
where you were born.
6 Always keep me in your heart
and wear this bracelet
to remember me by.
The passion of love
bursting into flame
is more powerful than death,
stronger than the grave.
7 Love cannot be drowned
by oceans or floods.
It cannot be bought—
any offer would be scorned
no matter how great.
Their Friends Speak:
8 We have a little sister
whose breasts
are not yet formed.
If someone asks to marry her,
what should we do?
9 She isn't a wall
that we can defend
behind a silver shield.
Neither is she a room
that we can protect
behind a wooden door.
She Speaks:
10 I am a wall around a city,
my breasts are towers,
and just looking at me
brings him great pleasure.
11 Solomon has a vineyard
at Baal-Hamon,
which he rents to others
for a thousand pieces
of silver each.
12 My vineyard is mine alone!
Solomon can keep his silver
and the others can keep
their share of the profits.
He Speaks:
13 You are in the garden
with friends all around.
Let me hear your voice!
She Speaks:
14 Hurry to me, my darling!
Run faster than a deer
to mountains of spices.
1 Ak, kaut tu būtu mans brālis, kas būtu zīdis manas mātes krūtis! Būtu es tevi tad kaut kur laukā sastapusi, es tevi skūpstītu no visas sirds, un neviens nedrīkstētu mani par to nicināt.
2 Es tevi ņemtu aiz rokas un vestu tevi manas mātes namā, kur tev mani būtu jāmāca; es tev tur dotu dzert ar garžas vielām jauktu vīnu un manu granātābolu raudzēto sulu.
3 Viņa kreisā roka ir zem manas galvas, un viņa labā roka glāsta mani.
4 Es no sirds lūdzu jūs, Jeruzālemes meitas, lai jūs priekšlaikus nesatrauktu un neatmodinātu manī mīlestību, nedz arī liktu tai kaut kā citādi rosīties manī, iekāms tas tai pašai patīk!
5 Kas ir tā, kas kāpj augšup no tuksneša, atbalstīdamās pret savu draugu? „Zem ābeles es pamodināju tevi; tur tevi sāpēs ir gaidījusi pie-dzimstam tava māte, tur tevi laidusi pa-saulē viņa, kas tevi dzemdējusi.“
6 „Piespied mani kā zīmogu pie savas sirds un ļauj, lai es uzspiežos kā zīmoga gredzens uz tavas rokas! Jo mīlestība ir spēcīga kā nāve, un tās karstums ir varens kā elle; tas versme ir ugunīga, un tās liesmas ir kā Dieva liesmas.
7 Lieli ūdeņi nevar apdzēst mīlestību, nedz ari ūdens straumes to apslīcināt un nomākt; un ja kāds pat visu sava nama pārticību būtu ar mieru atdot par mīlestību, tad tomēr viņš paliktu tikai par apsmieklu!“ Trīs pielikumi.
8 Mums ir maza māsa, un viņai vēl nav krūšu; —ko mēs lai darām ar savu māsu tajā dienā, ja kāds taisītos viņu precēt?
9 Ja viņa ir mūris, tad mēs varētu pie tā uzcelt sudraba priekšnocietinājumu, bet ja viņa ir durvis, tad mēs tās varētu nostiprināt ar ciedru dēļiem. —
10 Es esmu mūris, un manas krūtis ir kā torņi; viņa acīm es esmu pilnība, un tajās es saskatīju apmierinājumu.
11 Salamanam ir vīna kalns Baāl-Hamonā; viņš iznomāja vīna kalnu tā sargiem; ikvienam no sargiem būtu bijis jādod viņam par augļiem tūkstoš sudraba gabali.
12 Man pašai piederīgais mans vīna kalns ir manā priekšā. Tie tūkstoš sudraba gabali pieder tev, mans Salaman! Bet divi simti lai iet viņa augļu sargiem.
13 Dārgā, tu, kas mīti tais dārzos, liec atskanēt savai balsij un man to dzirdēt; mani biedri jau velti tai visu savu uzmanību!
14 „Steidzies tu, mans draugs, un esi kā jauns stimāzis vai kā jauns briedis smaržīgajos ar garžu augiem apstādītajos kalnos!“
