The Silver Trumpets
1 The Lord told Moses:
2 Have someone make two trumpets out of hammered silver. These will be used to call the people together and to give the signal for moving your camp. 3 If both trumpets are blown, everyone is to meet with you at the entrance to the sacred tent. 4 But if just one is blown, only the twelve tribal leaders need to come together.
5-6 Give a signal on a trumpet when it is time to break camp. The first blast will be the signal for the tribes camped on the east side, and the second blast will be the signal for those on the south. 7 But when you want everyone to come together, sound a different signal on the trumpet. 8 The priests of Aaron's family will be the ones to blow the trumpets, and this law will never change.
9 Whenever you go into battle against an enemy attacking your land, give a warning signal on the trumpets. Then I, the Lord, will hear it and rescue you. 10 During the celebration of the New Moon Festival and other religious festivals, sound the trumpets while you offer sacrifices. This will be a reminder that I am the Lord your God.
The Israelites Begin Their Journey
11 On the twentieth day of the second month of that same year, the cloud over the sacred tent moved on. 12 So the Israelites broke camp and left the Sinai Desert. And some time later, the cloud stopped in the Paran Desert. 13 This was the first time the Lord had told Moses to command the people of Israel to move on.
14 Judah and the tribes that camped alongside it marched out first, carrying their banner. Nahshon son of Amminadab was the leader of the Judah tribe, 15 Nethanel son of Zuar was the leader of the Issachar tribe, 16 and Eliab son of Helon was the leader of the Zebulun tribe.
17 The sacred tent had been taken down, and the Gershonites and the Merarites carried it, marching behind the Judah camp.
18 Reuben and the tribes that camped alongside it marched out second, carrying their banner. Elizur son of Shedeur was the leader of the Reuben tribe, 19 Shelumiel son of Zurishaddai was the leader of the Simeon tribe, 20 and Eliasaph son of Deuel was the leader of the Gad tribe.
21 Next were the Kohathites, carrying the objects for the sacred tent, which was to be set up before they arrived at the new camp.
22 Ephraim and the tribes that camped alongside it marched next, carrying their banner. Elishama son of Ammihud was the leader of the Ephraim tribe, 23 Gamaliel son of Pedahzur was the leader of the Manasseh tribe, 24 and Abidan son of Gideoni was the leader of the Benjamin tribe.
25 Dan and the tribes that camped alongside it were to protect the Israelites against an attack from behind, and so they marched last, carrying their banner. Ahiezer son of Ammishaddai was the leader of the tribe of Dan, 26 Pagiel son of Ochran was the leader of the Asher tribe, 27 and Ahira son of Enan was the leader of the Naphtali tribe.
28 This was the order in which the Israelites marched each time they moved their camp.
29 Hobab the Midianite, the father-in-law of Moses, was there. And Moses said to him, “We're leaving for the place the Lord has promised us. He has said that all will go well for us. So come along, and we will make sure that all goes well for you.”
30 “No, I won't go,” Hobab answered. “I'm returning home to be with my own people.”
31 “Please go with us!” Moses said. “You can be our guide because you know the places to camp in the desert. 32 Besides that, if you go, we will give you a share of the good things the Lord gives us.”
33 The people of Israel began their journey from Mount Sinai. They traveled three days, and the Levites who carried the sacred chest led the way, so the Lord could show them where to camp. 34 And the cloud always stayed with them.
35 Each day as the Israelites began their journey, Moses would pray, “Our Lord, defeat your enemies and make them run!” 36 And when they stopped to set up camp, he would pray, “Our Lord, stay close to Israel's thousands and thousands of people.”
1 Un tas Kungs runāja ar Mozu, teikdams:
2 „Taisi sev divas sudraba taures; tās tev būs izkalt no tīra sudraba, un tās lai tev kalpo draudzes sasaukšanai un nometnes pacelšanai.
3 Tiklīdz abas pūtīs, tad visai draudzei būs pie tevis sapulcēties saiešanas telts durvīs;
4 Bet ja vienu vien pūtīs, tad lai pie tevis sapulcējas Israēla virsaiši, kufiem ir pakļauti vīru tūkstoši.
5 Bet kad jūs ar varenu skaņu pūtīsit, tad lai ceļas tā nometnes daļa, kas apmetusies pret austrumiem.
6 Bet kad otru reizi tiks trauksme pūsta, tad lai ceļas tās nometnes, kas apmetušās pret dienvidus pusi, un lai dodas ceļā. Trauksme jāpūš posmiem, kad viņiem jādodas ceļā.
7 Bet ja grib sasaukt draudzes pilnsapulci, tad tas jādara pūšot, tomēr ne tik stipri, kā ceļot trauksmi.
8 Un priesteriem—Ārona dēliem, ir jāpūš taures, un tas lai ir mūžīgs bauslības noteikums arī jūsu pēcnācējiem.
9 Un kad jūs ejat kapā par savu tēvu zemi pret ienaidnieku, kas jūs ir apspiedis, tad saceliet trauksmi ar taurēm, un tad tas Kungs, jūsu Dievs, jūs pieminēs, un jūs tiksit izglābti no saviem ienaidniekiem.
10 Un tāpat arī savās prieka dienās, un savos svētku laikos, un savos jaunā mēneša svētkos pūtiet savas taures, tāpat ari savus dedzināmos un kaujamos pateicības upurus nesot, lai jūsu Dievs jūs piemin. —Es esmu tas Kungs, jūsu Dievs!“
11 Un notika otra gada otra mēneša divdesmitajā dienā, ka mākonis no saiešanas telts mājokja pacēlās.
12 Un Israēla bērni izvilka savu telšu mietiņus, un ar pārgājieniem tie devās ceļā projām no Sinaja tuksneša; bet mākonis nolaidās Pāranas tuksnesī.
13 Tā tie pirmo reizi devās ceļā, klausīdami tā Kunga pavēli Mozum.
14 Un pirmā ar saviem pulkiem un savu kapa pulku karogu ceļā devās Jūdas cilts ar Nachšonu, Aminādaba dēlu, savu pulku priekšgalā.
15 Bet Isašara cilts kara pulku priekšgalā bija Netaneēls, Zuara dēls;
16 Un Zebulona cilts kapa pulku priekšgalā stāvēja Ēliābs, Helona dēls.
17 Kad mājoklis tika nocelts, tad Geršona cilts pēcnācēji ar Merārija pēcnācējiem cēlās un nesa mājokli.
18 Pēc tam Rūbena nometne pacēla savu kapa pulku karogu ar saviem pulkiem, un šo kapa pulku priekšgalā gāja Ēlicūrs, Šedeura dēls.
19 Bet ar Simeona cilts kapa pulkiem bija Šelumiēls, Curišadaja dēls.
20 Un Gada dlts kapa pulku priekšgalā bija Ēliasafs, Deguēla dēls.
21 Tad arī kehatieši, svētnīcas viscienīgāko svēto lietu nesēji, devās ceļā, un mājoklis jau atkal bija uzcelts, kamēr tie atnāca.
22 Tad savas cilts kapa pulku karogu līdz ar saviem pulkiem pacēla Gfraima ļaudis; un viņu priekšgalā gāja Ēlišāms, Amihuda dēls.
23 Un ar Manases cilts pulku gāja Gamaliēls, Pedacūra dēls.
24 Un ar Benjamīna cilts kapa pulkiem gāja Abidans, Gideona dēls.
25 Tad savu kapa pulku karogu pacēla Dana cilts, lai noslēgtu visu kapa pulku gājienu ar saviem pulkiem, un to priekšgalā bija Ahiēzers, Amišadaja dēls.
26 Un ar Ašera dlts kapa pulkiem bija Pagiēls, Ochrana dēls.
27 Bet ar Naftaļa dlts kapa pulkiem bija Ahīra, Einana dēls.
28 Tā Israēla bērni devās ceļā ar saviem pulkiem, un tie izvilka savu telšu mietus.
29 Un Mozus sadja Hobabam, Reguēla dēlam, savam midianiešu sievas tēvam: „Mēs dodamies ceļā uz to vietu, par ko tas Kungs ir sacījis: Es to jums došu. —Nāc kopā ar mums, mēs tev palīdzēsim, jo tas Kungs ir apsolījis labu darīt Israēlam.“
30 Bet viņš atbildēja: „Es gan neiešu, jo es gribu iet tikai uz savu zemi un pie saviem radiem.“
31 Bet Mozus viņam sacīja: „Neatstājies no mums, jo, tāpēc ka tu zini, kur mums tuksnesī ir jāapmetas, tu esi mūsu acs.
32 Un notiks, ja tu iesi ar mums un mums nāks labums, ar ko tas Kungs grib mūs svētīt, tad arī mēs tev varam dot kādu labumu.“
33 Un tie nocēlās no tā Kunga kalna triju dienu gājumu, un tā Kunga derības šķirsts tika tiem nests pa priekšu triju dienu pārgājienā, lai izmeklētu viņiem apmešanās vietu;
34 Un tā Kunga mākonis bija pār viņiem dienā, kad tie no nometnes cēlās, lai dotos ceļā.
35 Un notikās, kad šķirsts tika nests, tad Mozus sacīja: „Celies, Kungs, lai tavi ienaidnieki tiek izklīdināti, un tie, kas tevi ienīst, lai bēg tava vaiga priekšā!“
36 Bet ja šķirsts apstājās uz vietas, tad viņš sacīja: „Atgriezies, Kungs, pie Israēla pulku tūkstošiem!“
