Making Promises to the Lord
1 The Lord told Moses 2 to say to the community of Israel:
If you ever want to free someone who has been promised to me, 3-7 you may do so by paying the following amounts, weighed according to the official standards:
50 pieces of silver for men
ages 20 to 60,
and 30 pieces for women;20 pieces of silverfor young men ages 5 to 20,
and 10 piecesfor young women;
15 pieces of silver for menages 60 and aboveand 10 pieces for women;
5 pieces of silver for boysages 1 month to 5 years,and 3 pieces for girls.
8 If you have promised to give someone to me and can't afford to pay the full amount for that person's release, you will be taken to a priest, and he will decide how much you can afford.
9 If you promise to sacrifice an animal to me, it becomes holy, and there is no way you can set it free. 10 If you try to substitute any other animal, no matter how good, for the one you promised, they will both become holy and must be sacrificed. 11 Donkeys are unfit for sacrifice, so if you promise me a donkey, you must bring it to the priest, 12 and let him determine its value. 13 But if you want to buy it back, you must pay an additional 20 percent.
14 If you promise a house to me, a priest will set the price, whatever the condition of the house. 15 But if you decide to buy it back, you must pay an additional 20 percent.
16 If you promise part of your family's land to me, its value must be determined by the amount of seed needed to plant the land, and the rate will be ten pieces of silver for every 20 kilograms of seed. 17 If this promise is made in the Year of Celebration, the land will be valued at the full price. 18 But any time after that, the price will be figured according to the number of years before the next Year of Celebration. 19 If you decide to buy back the land, you must pay the price plus an additional 20 percent, 20 but you cannot buy it back once someone else has bought it. 21 When the Year of Celebration comes, the land becomes holy because it belongs to me, and it will be given to the priests.
22 If you promise me a field that you have bought, 23 its value will be decided by a priest, according to the number of years before the next Year of Celebration, and the money you pay will be mine. 24 However, on the next Year of Celebration, the land will go back to the family of its original owner. 25 Every price will be set by the official standards.
Various Offerings
The Lord said:
26 All first-born animals of your flocks and herds are already mine, and so you cannot promise any of them to me. 27 If you promise me a donkey, you may buy it back by adding an additional 20 percent to its value. If you don't buy it back, it can be sold to someone else for whatever a priest has said it is worth.
28 Anything that you completely dedicate to me must be completely destroyed. It cannot be bought back or sold. Every person, animal, and piece of property that you dedicate completely is only for me. 29 In fact, any humans who have been promised to me in this way must be put to death.
30 Ten percent of everything you harvest is holy and belongs to me, whether it grows in your fields or on your fruit trees. 31 If you want to buy back this part of your harvest, you may do so by paying what it is worth plus an additional 20 percent.
32 When you count your flocks and herds, one out of ten of every newborn animal is holy and belongs to me, 33 no matter how good or bad it is. If you substitute one animal for another, both of them become holy, and neither can be bought back.
34 Moses was on Mount Sinai when the Lord gave him these laws for the people of Israel.
1 Un tas Kungs runāja ar Mozu, teikdams:
2 „Saki Israēla bērniem, tiem piekodinādams: Ja kāds dod solījumu, ārkārtēju zvērestu zvērēdams, tad viņa dvēsele lai pieder tam Kungam pēc tava novērtējuma.
3 Un tavs vērtējums vīrietim starp divdesmit un sešdesmit gadiem lai irpiecdesmit sudraba seķeļi pēc svētnīcas svara.
4 Bet ja tā ir sieviete, tad tavs novērtējums lai ir: trīsdesmit seķeļi.
5 Bet ja vecums ir no pieciem līdz divdesmit gadiem, tad lai tavs novērtējums ir: par vīrieti divdesmit seķeļi, bet par sievieti—desmit seķeļi.
6 Bet par bērniem, vecumā no viena mēneša līdz pieciem gadiem, tavam novērtējumam ir jābūt: par zēnu pieci sudraba seķeļi, bet par meitem—trīs sudraba seķeļi.
7 Bet ja tas ir sešdesmit gadus vecs vai vairāk, tad lai tavs novērtējums par vīrieti ir: piecdesmit seķeļi, bet ja tā ir sieviete, —tad desmit seķeļi.
8 Bet ja tas nav spējīgs tikdaudz maksāt, cik tu esi nospriedis, tad tādu būs novest priestera priekšā, un tas lai viņu novērtē; tad pēc tā, cik pati zvēresta devēja roka spēj nopelnīt, lai priesteris to novērtē.
9 Bet ja kaut ko no liellopiem ir iespējams kā dāvinājuma upuri pievest tam Kungam, tad ikviens lops, kas tiek dots tam Kungam, ir svēts.
10 Tas nav jāaizstāj, tas nav jāiz-maina labs pret nelabu vai nelabs pret labu, bet ja lops pret lopu ir mītm iemīts, tad tikpat pirmais, kā arī iemītais lai ir tam Kungam svēti.
11 Bet ja tas ir no nešķīstiem lopiem, ko tam Kungam nedrīkst pievest par dāvinājuma upuri, tad to lopu būs novest pie priestera.
12 Un tad lai priesteris to novērtē, cik labs vai nederīgs tas ir, un kā priesteris to novērtē, tā lai paliek.
13 Bet ja to kāds pirktin izpērk, tad lai tas pieliek klāt piekto daļu pie novērtējuma.
14 Bet ja kas savu namu veltī, lai nams būtu tam Kungam svētīts, tad priesterim to būs novērtēt, cik labs, vai cik nelabs tas ir, un kā priesteris pār to ir savu spriedumu teicis, tā lai paliek.
15 Bet ja tas, kas licis savu namu svētīt, to grib tagad izpirkt, tad lai viņš pieliek piekto daļu naudā pie novērtētās cenas, un tad lai tas viņam pieder.
16 Bet ja kas grib savu dzimto tīrumu svētīt tam Kungam, tad novēr-tējums ir pēc sējas platības; kur viens homērs miežu tiek izsēts, tur novērtē-jumam ir jābūt—piecdesmit sudraba seķeļu naudā.
17 Bet ja viņš savu tīrumu veltī pirms gaviļu gada, tad viņa maksa būs nosakāma pēc pilna novērtējuma.
18 Bet ja viņš savu tīrumu svētī pēc gaviļu gada, tad priesterim jāaplēš viņam tīruma maksa pēc gadu skaita, kas atlikusies līdz gaviļu gadam, un lai attiecīgi tas atvelk no novērtējuma.
19 Bet ja viņš savu tīrumu, ko ir svētījis, grib izpirkt, tad lai viņš pie novērtējuma cenas pieliek piekto daļu naudā, un tad lai tas viņam pieder.
20 Bet ja viņš tīrumu neizpirks un ja šo tīrumu pārdos citam, tad tas vairs nav izpērkams.
21 Bet tad notiks, kad šāds tīrums kļūs brivs no izpirkšanas gaviļu gadā, ka tāds tīrums ir it kā novēlēts īpašums tam Kungam; tas lai top priesterim par viņa īpašumu.
22 Bet ja kāds savu pirkto tīrumu, bet ne viņa dzimtīpašuma tīrumu, ir svētījis tam Kungam,
23 Tad priesteris lai aplēš, kāda ir tā vērtība līdz nākamajam gaviļu gadam, un viņam būs tai dienā dot, cik ir nospriests, kad tas to svētī tam Kungam.
24 Bet gaviļu gadā lai tas tīrums atgriežas tā īpašumā, kas to bija pārdevis, kam tas bija bijis par dzimtīpašuma zemes gabalu.
25 Visi priestera novērtējumi lai tiek izdarīti pēc svētnīcas seķeļa svara, kur vienam seķelim ir divdesmit geras.
26 Bet pirmā metiena liellopus, kas jau kā pirmdzimtie pieder tam Kungam, nevienam nebūs svētīt; lai tie būtu vērsis vai auns, —tie pieder tam Kungam.
27 Bet ja tas ir pirmdzimtais no nešķīstiem lopiem, tad lai tas to iegūst pēc novērtējuma, pieliekot piekto daļu klāt; bet ja tas netop izpirkts, tad lai to pārdod pēc novērtējuma.
28 Bet kas tā izņēmuma kārtā ir novēlēts tam Kungam par sevišķu īpa-šumu, —vai kāds cilvēks, vai viss, kas tam pieder, vai lops, vai lauks, kas vien ir bijis tā īpašumā, —to nevar nedz pārdot, nedz izpirkt; viss tas ir sevišķs īpašums, un tas ir pārlieku svēts tam Kungam.
29 Nevienu, kas ir sevišķā īpašumā novēlēts tam Kungam, nevar izpirkt, bet tam ir jāmirst.
30 Un ikviena desmitās tiesas deva no zemes tīrumā sētās sēklas, kā arī no koku augļiem, pieder tam Kungam un ir tam Kungam svēta.
31 Bet ja kas arī no desmitās daļas grib kaut ko izpirkt, tam būs klāt pie likt piekto daļu.
32 Un itin visiem, no kā desmitā tiesa tiek ņemta, —vai no lieliem vai sīkiem lopiem, kas vien krīt zem desmitās tiesas mēra rīkstes, ir jābūt svētiem tam Kungam.
33 Un nekāda izmeklēšana starp labu un nelabu, —tos iemainot, —lai nenotiek, tie lai netiek apmainīti; bet ja apmaina, —tad tas, kas iemainīts, un tas, kas iegūts tanī vietā, lai abi ir svēti; tos nedrīkst izpirkt.“ —
34 Tie ir baušļi, ko tas Kungs pavēlēja Mozum Sinaja kalnā ievērošanai Israēla bērniem.
