The Duties of the Priests and Levites
1 The Lord said to Aaron:
You, your sons, and the other Levites of the Kohath clan, are responsible for what happens at the sacred tent. And you and your sons will be responsible for what the priests do. 2 The Levites are your relatives and are here to help you in your service at the tent. 3 You must see that they perform their duties. But if they go near any of the sacred objects or the altar, all of you will die. 4 No one else is allowed to take care of the sacred tent or do anything connected with it. 5 Follow these instructions, so I won't become angry and punish the Israelites ever again.
6 I alone chose the Levites from all the other tribes to belong to me, and I have given them to you as your helpers. 7 But only you and your sons can serve as priests at the altar and in the most holy place. Your work as priests is a gift from me, and anyone else who tries to do that work must be put to death.
The Priests' Share of Offerings Given to the Lord
(Deuteronomy 18.1-8)8-9 The Lord said to Aaron:
I have put you in charge of the sacred gifts and sacrifices that the Israelites bring to me. And from now on, you, your sons, and your descendants will receive part of the sacrifices for sin, as well as part of the grain sacrifices, and the sacrifices to make things right. Your share of these sacrifices will be the parts not burned on the altar. 10 Since these things are sacred, they must be eaten near the sacred tent, but only men are allowed to eat them.
11 You will also receive part of the special gifts and offerings that the Israelites bring to me. Any member of your family who is clean and acceptable for worship can eat these things. 12 For example, when the Israelites bring me the first batches of oil, wine, and grain, you can have the best parts of those gifts. 13 And the first part of the crops from their fields and vineyards also belongs to you. The people will offer this to me, then anyone in your family who is clean may have some of it.
14 Everything in Israel that has been completely dedicated to me will now belong to you.
15 The first-born son in every Israelite family, as well as the first-born males of their flocks and herds, belong to me. But every first-born son and first-born donkey must be bought back from me. 16 The price for a first-born son who is at least one month old will be five pieces of silver, weighed according to the official standards. 17 However, all first-born cattle, sheep, and goats belong to me and cannot be bought back. Splatter their blood on the altar and send their fat up in smoke, so I can smell it and be pleased. 18 You are allowed to eat the meat of those animals, just as you can eat the choice ribs and the right hind leg of the special sacrifices.
19 From now on, the sacred offerings that the Israelites give to me will belong to you, your sons, and your daughters. This is my promise to you and your descendants, and it will never change.
20 You will not receive any land in Israel as your own. I am the Lord, and I will give you whatever you need.
What the Levites Receive
The Lord said to Aaron:
21 Ten percent of the Israelites' crops and one out of every ten of their newborn animals belong to me. But I am giving all this to the Levites as their pay for the work they do at the sacred tent. 22-23 They are the only ones allowed to work at the tent, and they must not let anyone else come near it. Those who do come near must be put to death, and the Levites will also be punished. This law will never change.
Since the Levites won't be given any land in Israel as their own, 24 they will be given the crops and newborn animals that the Israelites offer to me.
What the Levites Must Give
25 The Lord told Moses 26 to say to the Levites:
When you receive from the people of Israel ten percent of their crops and newborn animals, you must offer a tenth of that to me. 27 Just as the Israelites give me part of their grain and wine, you must set aside part of what you receive 28 as an offering to me. That amount must then be given to Aaron, 29 so the best of what you receive will be mine.
30 After you have dedicated the best parts to me, you can eat the rest, just as the Israelites eat part of their grain and wine after offering them to me. 31 Your share may be eaten anywhere by anyone in your family, because it is your pay for working at the sacred tent. 32 You won't be punished for eating it, as long as you have already offered the best parts to me.
The gifts and sacrifices brought by the people must remain sacred, and if you eat any part of them before they are offered to me, you will be put to death.
1 Un tas Kungs sacīja Aronam: „Tu un tavi dēli un līdz ar tevi tava ciltstēva dzimta lai nes svētnīcas noziegumus, un tev un taviem dēliem ir jāatbild par priestera amata pārkāpumiem.
2 Un kopa ar tevi ari tavi brāļi—Levija cilts un tava ciltstēva atvase lai nāk un kopā ar tevi kalpo un veic godam šo amatu, tev kalpodami, bet tev un tavējiem jābūt saiešanas telts priekšgalā.
3 Un lai tie klausa taviem amata noteikumiem un lai pilda visus telts apkopšanas noteikumus, bet vienīgi pie svētiem rīkiem un pie altāra gan lai nenāk, lai nemirst ne viņi, ne arī jūs.
4 Bet tie lai tev pievienojas, un lai ievēro saiešanas telts amata noteikumus visos telts apkopšanas darbos, un neviens svešinieks lai jums netuvojas.
5 Tad nu ievērojiet saiešanas telts noteikumus, kas ir svēti, un altāra nolikumus, lai vairs nenāk sods pār Israēla bērniem.
6 Jo redzi, Es pats esmu jūsu brāļus, Ievītus, izraudzījis no Israēla bērnu vidus, tie ir īpaša dāvana, kas nesta tam Kungam, lai viņi kalpotu saiešanas telts darbos.
7 Bet tev un taviem dēliem līdz ar tevi būs kopt savu priestera amatu visās altāra lietās un iekšpusē aiz priekškara, un tur kalpojiet savu kalpošanu. Es jums dodu priestera amatu kā dāvanu, bet svešinieks ja tuvojas, tad viņam jāmirst.“
8 Un tas Kungs sacīja Āronam: „Un redzi, Es tev esmu nodevis savu paceļamo upuru tiesu; no visām Israēla bērnu dāvanām Es to esmu tev nodevis par pienācīgu devu un tāpat arī taviem dēliem, —tas ir mūžīgs nolikums.
9 Šī lai ir tava daļa no tik tiešām svētām dāvanām, cik tālu tās netiek ugunī sadedzinātas, ko pienes ikkatra dāvinājuma veidā no visiem ēdamiem upuriem, no visiem grēku upuriem un no visiem viņu vainas izpirkšanas upu-riem, ko viņi Man atlicina; šis lai ir tev un taviem dēliem tik tiešām svēts nolikums.
10 Īsteni svētā vietā tev tas ir jāēd, visi, kas no vīriešu kārtas, lai ēd, —tas lai tev ir svēts.
11 Un tas lai tev pienākas no viņu dāvanām kā paceļamais upuris no visiem Israēla bērnu līgojamiem upuriem, to Es esmu devis tev un taviem dēliem un tavām meitām, kas ir pie tevis, —tāds lai ir mūžīgs nolikums; ikviens, kas tavā namā ir šķīsts, lai to ēd.
12 To vislabāko tiesu no šī gada eļjas un to vislabāko no svaigās vīna sulas un no labības, —viņu pirmajos upurus, ko tiem būs tam Kungam dot, to Es tev nododu.
13 Visus viņu zemes pirmienākušos augļus, ko viņiem būs nest tam Kungam, tie lai ir tavi; ikviens, kas tavā namā šķīsts, lai tos ēd.
14 Viss, kas Israēlā ir dāvinājums Dievam, lai tev pieder.
15 Viss, kas kā pirmais atpleš mātes miesas, pirmais no ikvienām miesām, kas tam Kungam ir pievestas, vai cilvēku, vai lopu, tas lai tev pieder; tikai cilvēku pirmdzimušos lai pirktin izpērk, un tāpat arī nešķīsto dzīvnieku pirmmetumi ir jāatpērk.
16 Kas nu tos izpērk, tas lai tos izpērk vienu mēnesi vecus un lai maksā pēc tava sprieduma naudā piecus seķeļus pēc svētnīcas seķeļu svara, kuram ir desmit gēras.
17 Bet pirmatnestais vērsis vai auns, vai āzis, lai netiek izpirkti, jo tie ir svēti: viņu asinis tev būs slacīt uz altāra, un viņu taukus tev būs iededzināt par uguns upuri, par saldu smaržu tam Kungam.
18 Un viņu gaļa lai pienākas tev, tāpat kā līgojamā upura krūts gabals un labais plecis lai pieder tev.
19 Visus svētos paceļamos upurus, ko Israēla bērni tam Kungam pienes, tos Es tev nododu un arī taviem dēliem un tavām meitām, kuras pie tevis, —tāds lai ir mūžīgs nolikums. Šī ir mūžīgā sāls derība tā Kunga priekšā tiklab tev, kā arī taviem pēcnācējiem kopā ar tevi!“
20 Un tas Kungs sacīja Aronam: „Viņu zemē tev nebūs īpašuma, un viņu vidū lai tev nav īpašas tiesas; bet Es esmu tavs īpašums un tava daļa Israēla vidū!
21 Bet redzi, Levija bērniem Es esmu nodevis Israēlā visas desmitās daļas tiesas par īpašumu un par viņu īpašo tiesu to darbu dēļ, ar ko tie kalpo, apkopdami saiešanas telti.
22 Bet Israēla bērni paši nedrīkst tuvoties saiešanas teltij, lai tie neuzņemtos grēku un neminu.
23 Bet Ievītiem ir jāveic saiešanas telts apkopšanas darbi, un tiem ir jānes atbildība; tāds ir mūžīgs nolikums uz jūsu cilšu ciltīm. Bet Israēla vidū tiem nav mantojama īpašuma,
24 Jo desmitās daļas no Israēla bērniem, ko tie upurē tam Kungam par paceļamo upuri, Es esmu devis Ievītiem par iegūstamu īpašumu, tādēļ Es esmu uz tiem sacījis: „Israēla bērnu vidū neiegūstiet mantojamu īpašumu.“
25 Un tas Kungs sacīja Mozum, teikdams:
26 „Bet Ievītiem saki, tiem teikdams: Kad nu jūs būsit saņēmuši no Israēla bērniem desmito tiesu, ko Es jums esmu novēlējis par daļu no viņiem, tad no tās desmitās, kas ir kļuvusi jūsu īpašums, paceliet no desmitā desmito daļu tam Kungam pretim par paceļamo upuri no sevis.
27 Un tas upuris tiks jums pieskaitīts par paceļamo upuri, itin kā jūs būtu devuši upuri—labību no sava klona vai it kā pāri plūstošu vīnu no saviem vīna spaidiem.
28 Un tādā kārtā arī jūs būsit pacēluši paceļamo upuri tam Kungam no visām jūsu desmitām tiesām, ko jūs būsit saņēmuši no Israēla bērniem, un jūs no tām būsit devuši paceļamo upuri tam Kungam ar priestera Arona palīdzību.
29 Un no visām savām dāvanām paceliet paceļamo upuri tam Kungam, no vislabākā to labāko, kā svētītu tiesu no jums. —
30 Vēl saki viņiem: „Kad nu jūs visu to labāko no savām devām upurējat, tad tas tiks pieskaitīts Ievītiem, it kā tie paši būtu nodevuši ražu no klona un iegūto sulu no vīna spaidiem.
31 Un ēdiet to ikvienā vietā, jūs un jūsu ģimenes, jo tā ir jūsu alga, tā ir jūsu īpaša tiesa par jūsu kalpošanu saiešanas teltī.
32 Un jūs sev neuzliksit nekādu grēku, ja jūs no tā, kas jums ir, to visla-bāko nodosit par paceļamo upuri; tā jūs Israēla svētumu nebūsit apgānījuši, un jums tādēļ nebūs jāmirst.“
