King Jehoshaphat of Judah
1 Jehoshaphat son of Asa became king and strengthened his defenses against Israel. 2 He assigned troops to the fortified cities in Judah, as well as to other towns in Judah and to those towns in Ephraim that his father Asa had captured.
3-4 When Jehoshaphat's father had first become king of Judah, he was faithful to the Lord and refused to worship the god Baal as the kings of Israel did. Jehoshaphat followed his father's example and obeyed and worshiped the Lord. And so the Lord blessed Jehoshaphat 5 and helped him keep firm control of his kingdom. The people of Judah brought gifts to Jehoshaphat, but even after he became very rich and respected, 6 he remained completely faithful to the Lord. He destroyed all the local shrines in Judah, including the places where the goddess Asherah was worshiped.
7 In the third year of Jehoshaphat's rule, he chose five officials and gave them orders to teach the Lord's Law in every city and town in Judah. They were Benhail, Obadiah, Zechariah, Nethanel, and Micaiah. 8 Their assistants were the following nine Levites: Shemaiah, Nethaniah, Zebadiah, Asahel, Shemiramoth, Jehonathan, Adonijah, Tobijah, and Tob-Adonijah. Two priests, Elishama and Jehoram, also went along. 9 They carried with them a copy of the Lord's Law wherever they went and taught the people from it.
10 The nations around Judah were afraid of the Lord's power, so none of them attacked Jehoshaphat. 11 Philistines brought him silver and other gifts to keep peace. Some of the Arab people brought him 7,700 rams and the same number of goats.
12 As Jehoshaphat became more powerful, he built fortresses and cities 13 where he stored supplies. He also kept in Jerusalem some experienced soldiers 14 from the Judah and Benjamin tribes. These soldiers were grouped according to their clans.
Adnah was the commander of the troops from Judah, and he had 300,000 soldiers under his command. 15 Jehohanan was second in command, with 280,000 soldiers under him. 16 Amasiah son of Zichri, who had volunteered to serve the Lord, was third in command, with 200,000 soldiers under him.
17 Eliada was a brave warrior who commanded the troops from Benjamin. He had 200,000 soldiers under his command, all of them armed with bows and shields. 18 Jehozabad was second in command, with 180,000 soldiers under him. 19 These were the troops who protected the king in Jerusalem, not counting those he had assigned to the fortified cities throughout the country.
1 Un viņa dēls Jošafats kļuva ķēniņš viņa vietā un uzstājās ar lielu savas varas apziņu pret Israēlu.
2 Viņš novietoja kafa pulkus visās pilsētās, kurās bija nocietinājumi, un novietoja spēcīgākus aizsardzības spēkus Jūdas zemē un tanīs Ēfraima pilsētās, ko viņa tēvs Asa bija iekarojis.
3 Un tas Kungs bija ar Jošafatu, jo viņš staigāja sava ciltstēva Dāvida senajos un agrākos ceļos un nepievērsās baāliem,
4 Jo viņš meklēja savu tēvu Dievu un sekoja Viņa norādījumiem un nerīkojās pēc Israēla parauga.
5 Un tāpēc tas Kungs nostiprināja viņa rokā ķēniņa valsts varu, un visa Jūdas zeme nesa Jošafatam dāvanas, un viņam bija bagātības un godības papilnam.
6 Un viņa sirds bija pacilāta tā Kunga ceļos, un viņš vēl reiz atkārtoti nopostīja augstieņu svētnīcas un ašēras Jūdā.
7 Un savas valdīšanas trešajā gadā viņš sūtīja savus augstos pārvaldniekus Ben-Haīlu, Obadju, Zacharju, Netaneēlu un Michaju, lai viņi dotu norādījumus Jūdas pilsētām.
8 Un kopā ar viņiem bija Ievīti Šemaja, Netanja, Zebadja, Asahēls, Šemiramots, Jonatāns, Adonja, Tobija un Tob-Adonja, —šie bija Ievīti, —un kopā ar viņiem bija priesteri Ēlišāms un Jorāms.
9 Un tie mācīja Jūdā, un tiem līdzi bija tā Kunga bauslības grāmata, un tie gāja apkārt pa visām Jūdas pilsētām un mācīja tautu.
10 Un visu ķēniņu valšķu zemēs, kas bija apkārt ap Jūdu, radās tādas bailes no tā Kunga, ka viņi nesāka kapu pret Jošafatu.
11 Un pat no filistiešu vidus nāca sūtņi, kas atnesa Jošafatam ir dāvanas, ir meslu sudrabu; arī arabieši atveda viņam sīklopus, —aunu vien septiņus tūkstošus un septiņus tūkstošus septiņi simti āžu.
12 Tā nu notika, ka Jošafats nemi-tīgi aizvien vairāk pieauga savā spēkā un varenumā; viņš uzcēla Jūdā pilis un noliktavu pilsētas.
13 Viņam bija arī lieli mantu krājumi Jūdas pilsētās, turklāt vēl Jeruzalemē ievērojams drošsirdīgu karavīru daudzums,
14 Kupu sastāvs un iekārtojums pēc ciltīm un dzimtlm bija šāds: no Jūdas bija pavēlnieki pār tūkstošiem, starp viņiem virspavēlnieks Adna, kupa virsvadībā atradās trīs simti tūkstošu varonīgu karavīru;
15 Līdzās viņam bija kara vadonis Johanaāns, kupš bija pavēlnieks pār divi simti astoņdesmit tūkstoš vīriem.
16 Bet nākošais pēc pakāpes bija Amasja, Sichrija dēls, kas bija brīvprātīgi stājies tā Kunga kalpībā, un viņam bija pakļauti divi simti tūkstoši varonīgu karotāju.
17 Un no Benjamiņa bija varonīgais karavīrs Eljada, kas bija virspavēlnieks pār divi simt tūkstoš vīriem, kuri bija apbruņoti ar lokiem un ar mazāku vairogu.
18 Bet nākošais pēc pakāpes bija Jozabāds, un viņam bija pakļauti simts astoņdesmit tūkstoši kapam sagatavotu viru.
19 Šie bija tie, kūpi kalpoja ķēniņam, neskaitot tos, kupus ķēniņš bija ielicis stipri nocietinātās pilsētās visā Jūdas zemē.
