The Women of Samaria
The Lord said:
1 You women of Samaria
are fat cows!
You mistreat and abuse
the poor and needy,
then you say to your husbands,
“Bring us more drinks!”
2 I, the Lord God, have sworn
by my own name
that your time is coming.
Not one of you will be left—
you will be taken away
by sharp hooks.
3 You will be dragged through holes
in your city walls,
and you will be thrown
toward Harmon.
I, the Lord, have spoken!
Israel Refuses To Obey
The Lord said:
4 Come to Bethel and Gilgal.
Sin all you want!
Offer sacrifices the next morning
and bring a tenth of your crops
on the third day.
5 Bring offerings to show me
how thankful you are.
Gladly bring more offerings
than I have demanded.
You really love to do this.
I, the Lord God, have spoken!
How the Lord Warned Israel
6 I, the Lord, took away the food
from every town and village,
but still you rejected me.
7 Three months before harvest,
I kept back the rain.
Sometimes I would let it fall
on one town or field
but not on another,
and pastures dried up.
8 People from two or three towns
would go to a town
that still had water,
but it wasn't enough.
Even then you rejected me.
I, the Lord, have spoken!
9 I dried up your grain fields;
your gardens and vineyards
turned brown.
Locusts ate your fig trees
and olive orchards,
but even then you rejected me.
I, the Lord, have spoken!
10 I did terrible things to you,
just as I did to Egypt—
I killed your young men in war;
I let your horses be stolen,
and I made your camp stink
with dead bodies.
Even then you rejected me.
I, the Lord, have spoken!
11 I destroyed many of you,
just as I did the cities
of Sodom and Gomorrah.
You were a burning stick
I rescued from the fire.
But even then you rejected me.
I, the Lord, have spoken!
12 Now, Israel, I myself
will deal with you.
Get ready to face your God!
13 I created the mountains
and the wind.
I let humans know
what I am thinking.
I bring darkness at dawn
and step over hills.
I am the Lord God All-Powerful!
1 Uzklausiet šo vārdu, jūs, Basanas govis, kas jūs esat Samarijas kalnā un nodarāt pāri trūcīgiem, nomācat nabagos un sakāt pastāvīgi saviem vīriem: „Dodiet šurpu, lai varam dzirot!“
2 Tas Kungs Dievs ir zvērējis pie sava svētuma: „Redzi, nāks dienas jums, kad jūs izvilks ar makšķeri un jūsu pēcnākamos ar zvejnieku kāšiem.
3 Un pa mūļ-u spraugām jūs iziesit, kā gadīsies, cita aiz citas, un jūs aizvedīs uz Hermona kalnu pusi!“ —saka tas Kungs.
4 „Jā, nāciet šurpu uz Bēteli un kalpojiet grēkiem un dodieties uz Gilgalu, lai varētu grēkot vēl vairāk, un nesiet ik rītus savus ziedojumus un ik trešajā dienā savu desmitās tiesas devu!
5 Un kvēpiniet raudzētu mīklu pateicības ziedojumiem un nesiet vēl īpašus labprātīgus ziedojumus un dariet to plaši zināmu arī citiem, jo to jau jūs darāt labprāt, jūs Israēla bērni!“ —saka Dievs tas Kungs.
6 „Tādēj Es arīdzan jūsu zobiem esmu devis mieru visās jūsu pilsētās un visās vietās liku jums ciest maizes trūkumu, un tomēr jūs neatgriezāties pie Manis,“ —saka tas Kungs.
7 „Es aizturēju jums ari lietu, kaut gan līdz ražas ievākšanai bija vēl trīs mēneši, un Es liku lietum līt tikai pār vienu pilsētu un pār pārējām pilsētām Es lietum līt neliku; lietus kādreiz nolija tikai pār vienu tīrumu, un otrs, kas nedabūja lietu, nokalta.
8 Un divas, pat trīs pilsētas devās uz vienu pilsētu, lai varētu padzerties ūdens, un neatrada tā pienācīgā daudzumā; tomēr jūs neatgriezāties pie Manis!“ —saka tas Kungs.
9 „Es spaidīju jūs ar sausumu un labības rūsu, un arī cirmeni apēda visu, kas auga jūsu dārzos un vīna kalnos, uz jūsu ellas un vīģes kokiem, un tomēr jūs neatgriezāties pie Manis!“ —saka tas Kungs.
10 „Es uzsūtīju iums mēri kā citkārt Ēģiptei; Es liku iūsu jauniem vēršiem dabūt galu no zobena, liku nolaupīt un aizdzīt jusu zirgus, liku jums dziļi ieelpot nāsīs savu kara nometņu nelabo smaku, un tomēr jūs neatgriezāties pie Manis!“ —saka tas Kungs.
11 „Es liku daudz ko pie jums sagraut, kā Dievs pavisam sagrāva Sodomu un Gomoru; tad nereti jūs bijāt kā degoša pagale, ko izrauj no liesmām, un tomēr jūs neatgriezāties pie Manis!“ —saka tas Kungs.
12 „Tāpēc Es arī turpmāk tev tā darīšu, Israēl! Un ja Es tev tā gribu darīt, tad sataisies, Israēl, lai tu varētu stāties sava Dieva priekšā!“
13 Jo redzi, Viņš ir tas, kas veido kalnus, kas rada vēju un atklāj cilvēkiem, kas Viņam padomā. Viņš liek ausmai sekot dziesnai, Viņš staigā pāri zemes augstumiem; Dievs Kungs Cebaots ir Viņa vārds.
