1 These things happened before kings ruled Israel.
The Tribe of Dan Takes Micah's Priest and Idols
About this time, the tribe of Dan was looking for a place to live. The other tribes had land, but the people of Dan did not really have any to call their own. 2 The tribe chose five warriors to represent their clans and told them, “Go and find some land where we can live.”
The warriors left the area of Zorah and Eshtaol and went into the hill country of Ephraim. One night they stayed at Micah's house, 3 because they heard the young Levite talking, and they knew from his accent that he was from the south. They asked him, “What are you doing here? Who brought you here?”
4 The Levite replied, “Micah hired me as his priest.” Then he told them how well Micah had treated him.
5 “Please talk to God for us,” the men said. “Ask God if we will be successful in what we are trying to do.”
6 “Don't worry,” answered the priest. “The Lord is pleased with what you are doing.”
7 The five men left and went to the town of Laish, whose people were from Sidon, but Sidon was too far away to protect them. Even though their town had no walls, the people thought they were safe from attack. So they had not asked anyone else for protection, which meant that the tribe of Dan could easily take over Laish.
8 The five men went back to Zorah and Eshtaol, where their relatives asked, “Did you find any land?”
9-10 “Let's go!” the five men said. “We saw some very good land with enough room for all of us, and it has everything we will ever need. What are you waiting for? Let's attack and take it. You'll find that the people think they're safe, but God is giving the land to us.”
11 Six hundred men from the tribe of Dan strapped on their weapons and left Zorah and Eshtaol with their families. 12 One night they camped near Kiriath-Jearim in the territory of Judah, and that's why the place just west of Kiriath-Jearim is still known as Dan's Camp. 13 Then they went into the hill country of Ephraim.
When they came close to Micah's house, 14 the five men who had been spies asked the other warriors, “Did you know that someone in this village has several idols and a sacred priestly vest? What do you think we should do about it?”
15-18 The 600 warriors left the road and went to the house on Micah's property where the young Levite priest lived. They stood at the gate and greeted the priest. Meanwhile, the five men who had been there before went into Micah's house and took the sacred priestly vest and the idols.
“Hey!” the priest shouted. “What do you think you're doing?”
19 “Quiet!” the men said. “Keep your mouth shut and listen. Why don't you come with us and be our priest, so you can tell us what God wants us to do? You could stay here and be a priest for one man's family, but wouldn't you rather be the priest for a clan or even a whole tribe of Israel?”
20 The priest really liked that idea. So he took the vest and the idols and joined the others 21 from the tribe of Dan. Then they turned and left, after putting their children, their cattle, and the rest of their other possessions in front.
22 They had traveled for some time before Micah asked his neighbors to help him get his things back. He and his men caught up with the people of Dan 23 and shouted for them to stop.
They turned to face him and asked, “What's wrong? Why did you bring all these men?”
24 Micah answered, “You know what's wrong. You stole the gods I made, and you took my priest. I don't have anything left.”
25 “We don't want to hear any more about it,” the people of Dan said. “And if you make us angry, you'll only get yourself and your family killed.” 26 After saying this, they turned and left.
Micah realized there was no way he could win a fight with them, and so he went back home.
The Tribe of Dan Captures Laish
27-28 The tribe of Dan took Micah's priest and the things Micah had made, and headed for Laish, which was located in a valley controlled by the town of Beth-Rehob. Laish was defenseless, because it had no walls and was too far from Sidon for the Sidonians to help defend it. The leaders of Laish had not even asked nearby towns to help them in case of an attack.
The warriors from Dan made a surprise attack on Laish, killing everyone and burning it down. Then they rebuilt the town and settled there themselves. 29 But they named it Dan, after one of Israel's sons, who was the ancestor of their tribe.
30-31 Even though the place of worship was in Shiloh, the people of Dan set up the idol Micah had made. They worshiped the idol, and the Levite was their priest. His name was Jonathan, and he was a descendant of Gershom the son of Moses. His descendants served as priests for the tribe of Dan, until the people of Israel were taken away as prisoners by their enemies.
1 Un tanīs dienās vēl nebija ķēniņa Israēlā; tai laikā Dana cilts centās sameklēt kādu vietu, lai to iegūtu īpašumā un varētu tur apmesties, jo līdz tam laikam Dana ciltij vēl nebija piekritusi nekāda mantojuma daļa kā īpašums Israēla cilšu vidū.
2 Tad Dana bērni izsūtīja no visas savas cilts ģinšu kopas piecus vīrus, spēcīgus karotājus no Coras un no Eštaolas, lai izlūkotu un izpētītu zemi. Un tie nonāca Ēfraima kalnos līdz Michas namam un palika tur pa nakti.
3 Un kad tie bija pie Michas nama, tad viņi pazina tā jaunekļa, Ievīta, izloksni, iegriezās namā un vaicāja: „Kas tevi šurp atvedis? Un ko tu še dari? Un kā tev te klājas?“
4 Un tas viņiem sacīja: „Ir šā, ir tā: Micha ar mani ir līdzis un mani saderējis, tā es esmu kļuvis viņam par priesteri.“
5 Tad tie viņam sacīja: „Apjautājies pie Dieva, lai mēs zinātu, vai ceļš, pa kuru patreiz ejam, mums arī labi izdosies.“
6 Un priesteris viņiem sacīja: „Ejiet ar mieru, jo jūsu ceļu, pa kuru jūs ejat, tas Kungs uzlūko labvēlīgi!“
7 Tad tie pieci vīri aizgāja un nonāca Laišā. Tur viņi ieraudzīja ļaudis, kas dzīvoja tai pilsētā tik droši kā sidoniešu ciltis, —tik droši un tik mierīgi, nejuzdami nekādu trūkumu nevienā lietā, kas vien ir zemes virsū, dzīvodami visai pārtikuši un bagāti. Viņi bija arī tālu no sidoniešiem un vispārīgi nebija nekādos ciešākos sakaros ne ar vienu, arī ne ar aramiešiem.
8 Kad nu šie izlūki atgriezās pie saviem ciltsbrāļiem Corā un Eštaolā, tad viņu cilts piederīgie viņiem jautāja: „Kādu izziņu jūs mums nesat?“
9 Tad tie sacīja: „Celieties un nāciet mums līdzi, jo mēs esam to zemi apskatījuši, un redzi, tā ir ļoti laba; bet vai jūs paši negribat nekā darīt? Neesiet kūtri gājēji, lai dotos turp un saņemtu šo zemi īpašumā!
10 Un ja jūs iesit, tad jūs nonāksit pie tautas, kas dzīvo bezrūpīgi un kuru zeme ir plaši atvērta uz visām pusēm; Dievs to ir nodevis jūsu rokās, šo vietu, kur nav nekāda trūkuma nevienā lietā, kas vien ir virs zemes.“
11 Tad viņi novāca savas teltis no Dana cilts novada, Coras un Eštaolas, un aizgāja karā seši simti labi apbruņotu vīru.
12 Tie cēlās un devās kalnup un uzcēla savas teltis Kirjat-Jearimā Jūdā; un tāpēc tās vietas vārdu sauc Mahanē-Dana līdz šai dienai; redzi, tas ir aiz Kirjat-Jearimas.
13 Un no turienes tie virzījās augšup Ēfraima kalnos un nonāca līdz Michas namam.
14 Tad tie pieci vīri, kas bija gājuši Laišas zemi izlūkot, sacīja savas cilts piederīgajiem: „Vai jūs ari zināt, ka šinī namā atrodas efods un terafīms , cirsts veidols un izliets attēls? Un nu tagad apdomājiet, kas jums jādara!“
15 Tad viņi nogriezās uz turieni, iegāja jaunekļa—Ievīta dzīvoklī, kas bija Michas namā, un apsveicinājās ar to mīlīgi.
16 Tie seši simti vīru, kas bija nākuši no Dana cilts un bija ar ieročiem apbruņoti karam, bija palikuši stāvot ārpusē pie vārtu ieejas.
17 Bet tie pieci vīri, kas agrāk jau bija nākuši šo zemi izlūkot, iegāja namā un paņēma ir izcirsto veidolu, ir efodu un terafīmu, ir izlieto attēlu,“ bet pats priesteris bija palicis stāvam pie vārtiem ar tiem seši simt kafam labi apbruņotiem vīriem.
18 Un kad nu tie iegāja Michas namā un paņēma ir izcirsto veidolu, ir efodu un terafīmu, ir izlieto attēlu, tad priesteris tiem jautāja: „Ko jūs darāt?“
19 Un tic viņam sacīja: „Esi klusu, liec savu roku uz savas mutes un nāc mums līdzi un kļūsti mums par tēvu un par priesteri! Vai tad tev ir labāk būt par priesteri viena vienīga vīra namā, nekā ja tu būsi par priesteri veselai ciltij un cilts piederīgo saimei Israēlā?“
20 Tas bna priesterim gluži pa prātam, un viņš paņēma ir efodu un terafīmu, ir izcirsto veidolu un izlieto attēlu un aizgāja līdzi karavīriem.
21 Tad tie pagriezās un devās ceļā, pēc tam kad viņi bija novietojuši sievas un mazos bērnus, kā arī ganāmos pulkus un savas dārgākās mantas pašā priekšgalā.
22 Kad viņi jau bija labu gabalu attālinājušies no Michas nama, tad tie viri, kas dzīvoja Michas nama tuvumā, sāka kliegt un dzīties pakaļ Dana bērniem un panāca viņus.
23 Un kad viņi tik stipri kliedza uz Dana bērniem, tad tie apgriezās apkārt un sacīja Micham: „Kas ir ar tevi noticis, ka tu tā kliedz?“
24 Tad viņš sacīja: „Manus dieve-kļus, ko es biju darinājis, jūs esat paņēmuši līdz ar priesteri un esat devušies ceļā; kas nu ir vēl palicis man pāri? Kā tad jūs varat vēl man sacīt, kas tev kait?“
25 Bet Dana bērni viņam sacīja: „Nežēlojies te mūsu priekšā, ka pie tevis neatgriežas vīri ar dusmām sirdi, un ka tu pats nezaudē savu līdzi ar savējo dzīvību!“
26 Tā Dana bērni aizgāja pa savu ceļu, un Micha redzēja, ka tie bija sti-prāki par viņu, apgriezās un aizgāja mājās.
27 Bet tie ņēma, ko Micha bija darinājis, un to priesteri, kas viņam bija bijis, un nonāca Laišā pie ļaudīm, kas dzīvoja mierīgi un bezrūpīgi, un apkāva iedzīvotājus ar zobena asmeni, bet pilsētu nodedzināja ar uguni.
28 Un nebija neviena, kas tos būtu izglābis, jo tā bija tālu atstatu no Sidonas, un arī ar aramiešiem tiem nebija nekā kopēja, jo tā atradās Bet-Rehobas ielejā. Un tad tie uzcēla pilsētu no jauna un apmetās tanī.
29 Un viņi nosauca tās pilsētas vārdu Dana pēc sava tēva Dana vārda, kas bija Israēla dzemdināts, lai gan iepriekš tās pilsētas vārds bija bijis Laiša.
30 Un Dana bērni tur pie sevis uzstatīja cirsto attēlu, un Jonatāns, Geršoma dēls, Manases dēla dēls, un viņa dēli bija priesteri Dana bērniem līdz tam brīdim, kad šai zemei uznāca trimdas laiki.
31 Un tā tie turēja uzstatītu Michas darināto attēlu visu laiku, kamēr vien Dieva nams pastāvēja Šilo.
