Sacrifices To Make Things Right
(Leviticus 5.14-19)The Lord said:
1 The sacrifice to make things right is very sacred. 2 The animal must be killed in the same place where the sacrifice to please me is killed, and the animal's blood must be splattered against the four sides of the bronze altar. 3 Offer all of the animal's fat, including the fat on its tail and on its insides, 4 as well as the lower part of the liver and the two kidneys with their fat. 5 One of the priests will lay these pieces on the altar and send them up in smoke to me. 6 This sacrifice for making things right is very holy. Only the priests may eat it, and they must eat it in a holy place.
7 The ceremony for this sacrifice and the one for sin are the same, and the meat may be eaten only by the priest who performs this ceremony of forgiveness.
8 In fact, the priest who offers a sacrifice to please me may keep the skin of the animal, 9 just as he may eat the bread from a sacrifice to give thanks to me. 10 All other grain sacrifices—with or without olive oil in them—are to be divided equally among the priests of Aaron's family.
Sacrifices To Ask the Lord's Blessing
The Lord said:
11 Here are the instructions for offering a sacrifice to ask my blessing: 12 If you offer it to give thanks, you must offer some bread together with it. Use the finest flour to make three kinds of bread without yeast—two in the form of loaves mixed with olive oil and one in the form of thin wafers brushed with oil. 13 You must also make some bread with yeast. 14 Give me one loaf or wafer from each of these four kinds of bread, after which they will belong to the priest who splattered the blood against the bronze altar.
15 When you offer an animal to ask a blessing from me or to thank me, the meat belongs to you, but it must be eaten the same day. 16 It is different with the sacrifices you offer when you make me a promise or voluntarily give me something. The meat from those sacrifices may be kept and eaten the next day, 17-18 but any that is left over must be destroyed. If you eat any of it after the second day, your sacrifice will be useless and unacceptable, and you will be both disgusting and guilty.
19 Don't eat any of the meat that has touched something unclean. Instead, burn it. The rest of the meat may be eaten by anyone who is clean and acceptable to me. 20-21 But don't eat any of this meat if you have become unclean by touching something unclean from a human or an animal or from any other creature. If you do, you will no longer belong to the community of Israel.
22 The Lord told Moses 23 to say to the people:
Don't eat the fat of cattle, sheep, or goats. 24 If one of your animals dies or is killed by some wild animal, you may do anything with its fat except eat it. 25 If you eat the fat of an animal that can be used as a sacrifice to me, you will no longer belong to the community of Israel. 26 And no matter where you live, you must not eat the blood of any bird or animal, 27 or you will no longer belong to the community of Israel.
28 The Lord also told Moses 29-30 to say to the people of Israel:
If you want to offer a sacrifice to ask my blessing, you must bring the part to be burned and lay it on the bronze altar. But you must first lift up the choice ribs with their fat to show that the offering is dedicated to me. 31 A priest from Aaron's family will then send the fat up in smoke, but the ribs belong to the priests. 32-33 The upper joint of the right hind leg is for the priest who offers the blood and the fat of the animal. 34 I have decided that the people of Israel must always give the choice ribs and the upper joint of the right hind leg to Aaron's descendants 35 who have been ordained as priests to serve me. 36 This law will never change. I am the Lord!
37 These are the ceremonies for sacrifices to please the Lord, to give him thanks, and to ask for his blessing or his forgiveness, as well as the ceremonies for those sacrifices that demand a payment and for the sacrifices that are offered when priests are ordained. 38 While Moses and the people of Israel were in the desert at Mount Sinai, the Lord commanded them to start offering these sacrifices.
1 „Šī ir vainas izpirkšanas upura likumīgā kārtība; tas ir pārlieku svēts.
2 Vainas izpirkšanas upuris ir jānokauj vietā, kufā nokauj dedzināmo upuri, un tā asinis ir jāslaka visapkārt pār altāri no visām pusēm.
3 Un visi dzīvnieka tauki ir jāpienes, arī aste un tauki, kas apklāj iekšas.
4 Arī abas nieres ar taukiem, kas atrodas pie tām, arī tie, kas pie gumu muskuļa, un atlikušie tauki, kas pie aknām—tie jānoņem nost no nierēm.
5 Un priesterim ir tie jāsadedzina uz altāra kā kvēpināmais upuris; tas ir vainas izpirkšanas upuris tam Kungam.
6 Ikviens vīriešu kārtas priesteris to var ēst svētā vietā, —tas ir pārlieku svēts.
7 Kā grēku, tā ari vainas izpirkšanas upurim ir vienāds likums, —tas pienākas priesterim, kas ar to salīdzinās.
8 Un vienīgi priesterim, kas nes dedzināmo upuri, pienākas āda no dedzināmā upura, kuru viņš ir nesis.
9 Bet ikviens ēdamais upuris, kas ir cepts krāsnī vai vārīts katlā, vai uz pannas sataisīts, pienākas tam priesterim, kurš ir šo dāvanu pienesis.
10 Un ikviens ēdamais upuris, kas iejava veidā ar eļļu vai sausā veidā tiek nests, pienākas Ārona dēliem, vienam kā otram.
11 Un šī ir kaujamā pateicības upura kārtība, ja tādu tam Kungam pienes.
12 Ja to nes kā pateicību, tad pie kaujamā pateicības upura klāt jāupurē neraudzētās maizes rauši, kas iejaukti eļļā, un arī smalki cepumi no nerau-dzētās maizes mīklas, sajaucot eļļu ar smalkiem kviešu miltiem, un plāceņi eļļas iejavā.
13 Kopā ar plāceņiem jānes ari maizes cepumi no raudzētas mīklas, tie tādā gadījumā jāpienes kā papilddeva pie dāvinājuma kaujamā upura.
14 Un no tiem visiem viens plācenis jānes tam Kungam par dāvanu upuri, un tas ir paceļams; tas pienākas priesterim, kas no dāvinājuma upura slaka asinis.
15 Pateicības dāvanas kaujamā upura gaļa jāēd upura nešanas dienā; nekā no tās nevar atstāt nākamai dienai.
16 Bet ja upurē kāda solījuma dēļ vai kā dāvanu atnesot, tad dāvinājuma kaujamais upuris jāēd upurēšanas dienā, bet atlikumu var ēst nākamajā dienā.
17 Bet upura gaļas atlikums trešajā dienā tr ugunī jāsadedzina.
18 Bet ja tomēr kāds ēstu no kaujamā pateicības upura gaļas trešajā dienā, tad tas nebūs patīkams upuris, un šo upuri viņam neieskaitīs; tā būs nešķīsta upura gaļa, un tas, kas to ēdīs, būs vainu uz sevi uzkrāvis.
19 Ari gaļu, kas nākusi saskarē ar kaut ko nešķīstu, nevar ēst, bet tā ir ugunī sadedzināma; ikkuru tīru gaļu var ēst.
20 Cilvēks, kurš ēd no pateicības upura gaļas, kas novēlēta tam Kungam, kamēr viņš pats ir vēl nešķīsts, tāds cilvēks lai tiek izdeldēts no savas tautas.
21 Un cilvēks, kas pieskāries nešķīstam visādos tā veidos, —vai tas būtu cilvēka nešķīstums, vai nešķīstam lopam, vai dažāda veida nelabām slimībām, kuras nešķīstas, —un pēc tam ēd no tam Kungam novēlētā pateicības upura gaļas, —tas lai arī tiek izdeldēts no savas tautas.“
22 Un tas Kungs sacīja Mozum, teikdams:
23 „Runā uz Israēla bērniem, teikdams: Neēdiet nedz vēršu, nedz kazu, nedz jēru taukus,
24 Nedz arī taukus no kādas maitas un saplosītiem dzīvniekiem; dariet ko gribēdami ar tiem, bet ēst jums tos nebūs,
25 Jo ikviens, kas ēdīs no lopu taukiem, kmi tiek nesti tam Kungam kā dedzināmais upuris, tas ar to pats izslēdzas no savas tautas.
26 Jūs nekādā ziņā nedrīkstat ēst savās mājās asinis—nedz putnu, nedz lopu.
27 Ikviens cilvēks, kas bauda asinis, tiek no savas tautas izdeldēts.“
28 Un tas Kungs sacīja Mozum, teikdams:
29 „Runā uz Israēla bērniem un saki: Kurš savu pateicības kaujamo upuri atved tam Kungam, tas lai atnes tam Kungam dāvanu no sava pateicības kaujamā upura.
30 Viņa rokas lai atnes tam Kungam uguns upuri: taukus no krūtīm līdz ar krūtīm, —tos lai viņš līgodams līgo tā Kunga priekšā.
31 Un priesteris lai kvēpina taukus uz altāra kā upuri, bet pats krūšu gabals pienākas Aronam un viņa dēliem.
32 Bet labais plecis jums jādod no jūsu kaujamā pateicības upura priesterim par paceļamo upuri.
33 Kurš no Arona dēliem upurē pateicības kaujamā upura asinis un taukus, tam pienākas labais plecis kā viņa tiesa,
34 Jo līgojamā upura krūts gabals un paceļamā upura plecis, —tie tev ir ņe-mami no Israēla bērnu pateicības kau-jamiem upuriem un dodami Aronam un viņa dēliem, priesteriem, —tas lai ir mūžīgs likums Israēla bērniem.
35 Tā ir Arona un viņa dēlu svaidīšanas upupi noteiktā deva no tā Kunga uguns upuriem tanī dienā, kad tie tuvojas, lai kļūtu tā Kunga priesteri.
36 To tas Kungs pats ir pavēlējis tiem dot viņu svaidīšanas dienā no Israēla bērnu puses; tas ir mūžīgs likums uz viņu cilšu ciltīm.
37 Un šī ir likumīgā kārtība dedzināmam upurim, ēdamam upurim, grēku upurim, vainas izpirkšanas upurim, priesteru iestādīšanas upurim un kaujamam pateicības upurim,
38 Ko tas Kungs Mozum pavēlējis Sinaja kalnā, kad Viņš pavēlēja Israēla bērniem nest savus dāvanu upurus tam Kungam Sinaja tuksnesī.“
