A Vision of Locusts
1 The Lord God showed me that he is going to send locusts to attack your crops. It will happen after the king has already been given his share of the grain and before the rest of the grain has been harvested. 2 In my vision the locusts ate every crop in the land, and I said to the Lord, “Please forgive your nation. It's so weak. How can it survive?”
3 Then the Lord felt sorry and answered, “I won't let it be destroyed.”
A Vision of Fire
4 The Lord showed me that he is going to send a ball of fire to burn up everything on earth, including the ocean. 5 Then I said, “Won't you please stop? How can our weak nation survive?”
6 Again the Lord felt sorry and answered, “I won't let it be destroyed.”
A Vision of a Measuring Line
7 The Lord showed me a vision of himself standing beside a wall and holding a string with a weight tied to the end of it. The string and weight had been used to measure the straightness of the wall. 8 Then he asked, “Amos, what do you see?”
“A measuring line,” I answered.
The Lord said, “I'm using this measuring line to show that my people Israel don't measure up, and I won't forgive them any more. 9 Their sacred places will be destroyed, and I will send war against the nation of King Jeroboam.”
Amos and Amaziah
10 Amaziah the priest at Bethel sent this message to King Jeroboam of Israel, “Amos is plotting against you in the very heart of Israel. Our nation cannot put up with his message for very long. 11 Here is what he is saying:
‘Jeroboam will be put to death,
and the people will be taken
to a foreign country.’ ”
12 Then Amaziah told me, “Amos, take your visions and get out! Go back to Judah and earn your living there as a prophet. 13 Don't do any more preaching at Bethel. The king worships here at our national temple.”
14 I answered:
I'm not a prophet! And I wasn't trained to be a prophet. I am a shepherd, and I take care of fig trees. 15 But the Lord told me to leave my herds and preach to the people of Israel. 16 And here you are, telling me not to preach! 17 Now, listen to what the Lord says about you:
Your wife will become
a prostitute in the city,
your sons and daughters
will be killed in war,
and your land will be divided
among others.
You will die in a country
of foreigners,
and the people of Israel
will be dragged
from their homeland.
1 Tas Visuvarenais Kungs ļāva man skatīt šādu parādību. Un raugi, tur stāvēja kāds, kas laida siseņus pasaulē, kad sāka zaļot atāls; šis atāls bija tas, kam bija jāizaug pēc pirmās ķēniņa pļaujas.
2 Kad siseņi bija visā zemē zāli noēduši, es teicu: „Ak Kungs Kungs, esi žēlīgs! Kas gan palīdzēs Jēkabam pastāvēt, jo viņš pats jau tā ir niecīgs!“
3 Tad tam Kungam kļuva notikušā žēl, un Viņš teica: „Tas nenotiks!“
4 Dievs tas Kungs man lika atkal skatīt parādību. Un raugi, Dievs tas Kungs aicināja uguns liesmu, lai ar to sodītu; tā iznicināja apakšzemes pamatūdens lielo plūsmu un taisījās aprīt ari aramo zemi.
5 Tad es lūdzu: „Ak Kungs Kungs, mitējies taču! Kas palīdzēs Jēkabam pastāvēt, jo viņš pats jau tā ir tik niecīgs?“
6 Tad tam Kungam kļuva ari tā žēl, un tas Kungs, Visuvarenais, teica: „Tam nebūs notikt!“
7 Viņš ļāva man no jauna skatīt parādību. Un raugi, —tas Kungs stāvēja uz stāvas, svērteniski taisni nomērītas mūra sienas, un svērteņa aukla ar svinu galā bija Viņa rokā.
8 Un tas Kungs man jautāja: „Ko tu redzi, Amos?“ Es atbildēju: „Svērteni ar svinu galā.“ —Tad tas Kungs sacīja: „Redzi, Es gribu iegremdēt savu svērteni pašā vidū savai Israēla tautai, un turpmāk Es vairs nemaz nebūšu saudzīgs pret to.
9 Nē! Bet īzāka kalnu altārus nopostīs un Israēla svētumus sagraus, un pret Jerobeāma namu Es celšos ar zobenu rokā!“
10 Tad Bēteles priesteris Amacija sūtīja ziņu Jerobeāmam, Israēla ķēniņam, un lika viņam sacīt: „Amoss kūda Israēla ļaudis uz dumpi pret tevi; zeme vairs nevar paciest viņa vārdus.“
11 Lūk, ko Amoss bija teicis: „Jerobeāms mirs no zobena, un Israēlu aizvedīs projām no viņa zemes gūstā.“
12 Bet tad Amacija teica Amosam: „Tu pareģi, celies un bēdz uz Jūdas zemi! Ēd tur savu maizi un tur pravieto!
13 Bet Bētelē tu ilgāk vairs kā pravietis uzstāties nedrīksti, jo tā ir ķēniņam svēta vieta, un tur ir ari ķēniņa galvenā mītne un visas ķēniņvalsts galvenais vidus!“
14 Amoss tad atbildēja Amacijam un teica: „Es neesmu pravietis, arī ne pravieša dēls nedz ari kādas praviešu skolas audzēknis: es esmu gans, kas audzē meža vīģes.
15 Bet tas Kungs paņēma mani no ganāmā pulka un sacīja man: „Eji un uzstājies kā pravietis pret manu Israēla tautu!“
16 Tādēļ uzklausi tā Kunga vārdu! Tu saki: „Nepareģo neko pret Israēlu im nesludini neko pret īzāka namu.“
17 Tāpēc tas Kungs saka par tevi tā: „Tava sieva kļūs pilsētā par netikli, un zobens nesīs nāvi taviem dēliem un tavām meitām, tavu zemi izmērīs ar mērījamo auklu un sadalīs gabalos, tev pašam būs jānomirst nešķīstā zemē, bet Israēls vestin tiks aizvests trimdā projām no savas zemes!“
