Joshua Captures Towns in the North
1 King Jabin of Hazor heard about Joshua's victories, so he sent messages to many nearby kings and asked them to join him in fighting Israel. He sent these messages to King Jobab of Madon, the kings of Shimron and Achshaph, 2 the kings in the northern hill country and in the Jordan River valley south of Lake Galilee, and the kings in the foothills and in Naphath-Dor to the west. 3 He sent messages to the Canaanite kings in the east and the west, to the Amorite, Hittite, Perizzite, and Jebusite kings in the hill country, and to the Hivite kings in the region of Mizpah, near the foot of Mount Hermon.
4-5 The kings and their armies went to Merom Pond, where they set up camp, and got ready to fight Israel. It seemed as though there were more soldiers and horses and chariots than there are grains of sand on a beach.
6 The Lord told Joshua:
Don't let them frighten you! I'll help you defeat them, and by this time tomorrow they will be dead.
When you attack, the first thing you have to do is to cripple their horses. Then after the battle is over, burn their chariots.
7 Joshua and his army made a surprise attack against the enemy camp at Merom Pond 8-9 and crippled the enemies' horses. Joshua followed the Lord's instructions, and the Lord helped Israel defeat the enemy. The Israelite army even chased enemy soldiers as far as Misrephoth-Maim to the northwest, the city of Sidon to the north, and Mizpeh Valley to the northeast. None of the enemy soldiers escaped alive. The Israelites came back after the battle and burned the enemy's chariots.
10 Up to this time, the king of Hazor had controlled the kingdoms that had joined together to attack Israel, so Joshua led his army back and captured Hazor. They killed its king 11 and everyone else, then they set the town on fire.
12-15 Joshua captured all the towns where the enemy kings had ruled. These towns were built on small hills, and Joshua did not set fire to any of these towns, except Hazor. The Israelites kept the animals and everything of value from these towns, but they killed everyone who lived in them, including their kings. That's what the Lord had told his servant Moses to do, that's what Moses had told Joshua to do, and that's exactly what Joshua did.
16 Joshua and his army took control of the northern and southern hill country, the foothills to the west, the Southern Desert, the whole region of Goshen, and the Jordan River valley. 17-18 They took control of the land from Mount Halak near the country of Edom in the south to Baal-Gad in Lebanon Valley at the foot of Mount Hermon in the north. Joshua and his army were at war with the kings in this region for a long time, but finally they captured and put to death the last king.
19-20 The Lord had told Moses that he wanted the towns in this region destroyed and their people killed without mercy. That's why the Lord made the people in the towns stubborn and determined to fight Israel. The only town that signed a peace treaty with Israel was the Hivite town of Gibeon. The Israelite army captured the rest of the towns in battle.
21 During this same time, Joshua and his army killed the Anakim from the northern and southern hill country. They also destroyed the towns where the Anakim had lived, including Hebron, Debir, and Anab. 22 There were not any Anakim left in the regions where the Israelites lived, although there were still some in Gaza, Gath, and Ashdod.
23 That's how Joshua captured the land, just as the Lord had commanded Moses, and Joshua divided it up among the tribes.
Finally, there was peace in the land.
1 Kad nu Hacoras ķēniņš Jabīns to dzirdēja, tad viņš sūtīja sūtņus pie Madonas ķēniņa Jobāba, un pie Simronas ķēniņa un pie Akšafas ķēniņa
2 Un pie tiem ķēniņiem, kuri dzīvoja ziemeļos, kalnos, kā ari dienvidu klajumos, Hinnerotas ielejā, un rietumos, Doras kāpās,
3 Tāpat arī pie kānaāniešiem austrumu un rietumu apgabalos, pie amoriešiem un pie hetiešiem, pie fensicšiem un pie jebusicšiem kalnu apgabalos un pie hīviešiem Micpas zemē, Hermona kalna pakājē.
4 Tā viņi izgāja cīņā un visas viņu kara pulku nometnes kopā ar viņiem ar tik lieliem ļaužu pulkiem kā smiltis jūras malā un ar ārkārtīgi daudziem zirgiem un kaujas ratiem.
5 Visi šie ķēniņi sapulcējās, devās ceļā un kopējā nometnē uzcēla teltis pie Meromas ūdeņiem, lai karotu pret Israēlu.
6 Tad tas Kungs sacīja Jozuam: „Nebīstics no viņiem! Jo rītdien ap šo pašu laiku Es visus viņus nolikšu nokautus Israēlam pie kājām; tad tu varēsi pārgriezt viņu zirgiem pakaļkāju dzīslas un viņu cīņas ratus sadedzināt uguni.“
7 Tad Jozua un visa viņa karotāju saime kopā ar viņu negaidot parādījās pie Meromas ūdeņiem un pēkšņi viņiem uzbruka.
8 Un tas Kungs tos nodeva Israēla rokā, un viņi tos sakāva un vajāja viņus līdz Sidonai, šai lielajai pilsētai, un līdz Šerapot-Majimai, arī līdz Micpas ielejai austrumos, un tos sakāva tik briesmīgi, ka neviena paša no tiem nepalika pāri.
9 Un Jozua tiem darīja, kā tas Kungs viņam bija pavēlējis: viņu zirgus viņš padarīja tizlus, un viņu kara ratus viņš sadedzināja uguni.
10 Un Jozua tanī laikā atgriezās atpakaļ un ieņēma Hacoru, un tās ķēniņu viņš sagūstīja un nokāva ar zobena asmeni, jo Hacora bija pirms tam visām šim ķēniņu valstīm galvas pilsēta.
11 Un tic nokāva visus iedzīvotājus, kuri tur atradās, viņus pilnīgi iznicinādami; un tur neviena nepalika pāri, kam bija dvaša, un Hacoru viņš sadedzināja uguni.
12 Un Jozua ieņēma visas šo ķēniņu pilsētas, sagūstīja visus viņu ķēniņus un nokāva tos ar zobena asmeni, viņus pilnīgi izdeldēdams, kā tā Kunga kalps Mozus bija pavēlējis.
13 Tomēr tās pilsētas, kas bija nocietinātas kalnos, Israēls nenodedzināja, izņemot vienīgi Hacoru, kupai Jozua lika aiziet bojā liesmās.
14 Bet visu šais pilsētās gūto laupījumu un visus lopus Israēla bērni paturēja paši sev, cilvēkus turpretī visus nogalināja ar zobena asmeni, tos pilnīgi izdeldēdami; tie neatstāja pāri nevienas dzīvas dvēseles.
15 Kā tas Kungs savam kalpam Mozum bija pavēlējis, tā Mozus pavēlēja Jozuam, un tā tad arī Jozua to izpildīja; viņš itin neko neatstāja neizpildītu no visa tā, ko tas Kungs bija Mozum pavēlējis.
16 Un tā Jozua ieņēma visas šī apgabala zemes, —ir kalnus, ir visus dienvidus apgabalus, ir visu Gošenes zemi, arī ieleju un klajumu un Israēla kalnus un tiem piederīgās ielejas,
17 Sākot no Halaka kalna , kas paceļas pretī Seīra kalnam un sniedzas līdz Baāl-Gadai, kas atrodas Libanona ielejā Hermona pakājē; visus to ķēniņus viņš saņēma gūstā; viņš tos sita un lika viņus nogalināt.
18 Ilgus gadus Jozua karoja pret šiem ķēniņiem.
19 Tur nebija nevienas pilsētas, kas ar labu būtu padevusies Israēlam, atskaitot vienīgi tos hīviešus, kas dzīvoja Gibeonā; visas pārējās viņš ieņēma ar kauju,
20 Jo tas tā bija tā Kungs nolikts, ka viņu sirdis tika apcietinātas kapam pret Israēlu, lai iznīcības lāsts tiktu piepildīts un lai tiem netiktu nekāda žēlastība parādīta, bet lai viņi tiktu izdeldēti, kā tas Kungs Mozum bija pavēlējis.
21 Tanī laikā Jozua nāca un iznīcināja ēnakiešus kalnājā ap Hebronu, Debīru, Anābu, kā ari Jūdas un visos Israēla kalnu novados, un Jozua tos pilnīgi izdeldēja kopa ar viņu pilsētām.
22 Neviens no ēnakiešiem nav vairs atlicies Israēla bērnu apdzīvotos apgabalos, un tikai Gazā, Gatā un Ašdodā tie vēl palika pāri.
23 Tā Jozua ieņēma visu zemi, kā tas Kungs to Mozum bija pavēlējis, un Jozua to nodeva par dzimtīpašumu Israēlam, to dalīdams pēc viņu ciltīm; tad zeme varēja atpūsties no kapiem.
