Gog Invades Israel
1 The Lord said:
2 Ezekiel, son of man, condemn Gog, that wicked ruler of the kingdoms of Meshech and Tubal in the land of Magog. Tell him:
3 I, the Lord God, am your enemy, 4 and I will make you powerless! I will put a hook in your jaw and drag away both you and your large army. You command cavalry troops that wear heavy armor and carry shields and swords. 5 Your army includes soldiers from Persia, Ethiopia, and Libya, 6 as well as from Gomer and Beth-Togarmah in the north. Your army is enormous!
7 So keep your troops prepared to fight, 8 because in a few years, I will command you to invade Israel, a country that was ruined by war. It was deserted for a long time, but its people have returned from the foreign nations where they once lived. The Israelites now live in peace in the mountains of their own land. 9 But you and your army will attack them like a fierce thunderstorm and surround them like a cloud.
10 When that day comes, I know that you will have an evil plan 11 to take advantage of Israel, that weak and peaceful country where people live safely inside towns that have no walls or gates or locks. 12 You will rob the people in towns that were once a pile of rubble. These people lived as prisoners in foreign nations, but they have returned to Israel, the most important place in the world, and they own livestock and property. 13 The people of Sheba and Dedan, along with merchants from villages in southern Spain, will be your allies. They will want some of the silver and gold, as well as the livestock and property that your army takes from Israel.
14 I, the Lord God, know that when you see my people Israel living in peace, 15 you will lead your powerful cavalry from your kingdom in the north. 16 You will attack my people like a storm-cloud that covers their land. I will let you invade my country Israel, so that every nation on earth will know that I, the Lord, am holy.
Judgment on Gog
17 The Lord said to Gog:
Long ago, I ordered my prophets to warn the people of Israel that someday I would send an enemy to attack them. You, Gog, are that enemy, and that day is coming. 18 When you invade Israel, I will become furious, 19 and in my anger I will send a terrible earthquake to shake Israel. 20 Every living thing on earth will tremble in fear of me—every fish and bird, every wild animal and reptile, and every human. Mountains will crumble, cliffs will fall, and cities will collapse. 21 I, the Lord, will make the mountains of Israel turn against you. Your troops will be so terrified that they will attack each other. 22 I will strike you with diseases and punish you with death. You and your army will be pounded with rainstorms, hailstones, and burning sulfur. 23 I will do these things to show the world that I, the Lord, am holy.
1 Atkal man garā atskanēja tā Kunga vārds, kas man sacīja:
2 „Cilvēka bērns, griez savu vaigu pret Gogu Magoga zemē, Rošas, Mesechas un Tubalas valdnieku, paslu-dini šādu pravietojumu pret viņu
3 Un saki tam: Tā saka Dievs tas Kungs: Redzi, Es celšos pret tevi, Gog, Rošas, Mesechas un Tubalas valdniek.
4 Es tevi atvilināšu šurp, Es tev likšu dzelžus mutē un tevi izvedīšu cīņā ar visu tavu karaspēku, zirgus un jātniekus, visus pilnā kaujas tērpā, milzīgu pulku, kas visi izrīkoti ar garajiem un īsajiem vairogiem un apbruņoti ar zobeniem.
5 Tur ir persieši, aitiopieši un libieši, visi ar vairogiem un bruņu cepurēm;
6 Kimerieši ar visiem saviem karapulkiem, Togarmas nams no visattālākiem ziemeļu apgabaliem un visi tā kareivji; tiešām, daudzas tautas ir ar tevi.
7 Sataisies un esi gatavs, tu un viss karapulks, kas ir pie tevis, esi tu tiem par vadoni.
8 Pēc ilgāka laika tu saņemsi pavēli; pašu pēdējo laiku un gadu beigās tu pārstaigāsi kādu zemi, kas atkopusies no kara un postījumiem, dodamies pie kādas tautas, kas no dažādu tautu zemēm savākta kopā Israēla kalnos, kuri ilgi gulēja dīkā atmataini un izplicināti; tagad tā ir no dažādu tautu zemēm atvesta atpakaļ, un tās locekļi dzīvo drošībā visi kopā.
9 Tu tuvosies kā negaiss, kā vētras mākonis, kas pārklāj zemi, tu un visi tavi ļaužu bari, kā arī bezgalīgie tautu daudzumi kopā ar tevi.“
10 Tā saka Dievs tas Kungs: Tanī laikā tavā sirdī modīsies dažādas ļaunas domas, un tu izprātosi kādu peļamu pasākumu;
11 Tu domāsi-Es došos uzbrukumā pret ne ar ko nenocietinātu zemi, kurā vienīgi tikai zemnieku sētas, kas dzīvo mierā un drošībā, pret ļaudīm, kas dzīvo bez mūriem, bez aizšaujamiem un bez vārtiem.
12 Pret tiem tu gribi celties, lai bez žēlastības postītu un laupītu, lai paceltu savu roku pret nupat atjaunotām izpostītām vietām un pret tautu, kas sapulcināta, izvācot to no pagānu tautu vidus, kas jau ieguvusi lopus un mantu un dzīvo pašā zemes vidū.
13 Seba un Dedana un to tirgotāji, Taršiša un visi tās plēsīgie un kā lauvas laupīt kārie valdnieki tev sacīs: Vai tu atnāci, lai iegūtu laupījumu, atvedi sev līdīsi savus ļaužu barus, lai izplicinātu zemi, piesavinātos sudrabu un zeltu, lopus un mantu un tad aizietu ar bagātu laupījumu?
14 Tādēļ pasludini, cilvēka bērns, Gogam sekojošus pravietojumus: Tā saka Dievs tas Kungs: Tiešām, tai laikā, kad mana Israēla tauta atkal dzīvo drošībā,
15 Tad tu nāksi no savas dzīves vietas, no galējiem ziemeļiem šurp un daudzas tautas ar tevi, visi stalti sēdēdami zirgos, lieli ļaužu bari un milzīgi liels karaspēks,
16 Un tu virzīsies pret manu Israēla tautu kā negaisa mākonis, lai apklātu zemi. Tas notiks visu dienu galā, ka Es tevi sūtīšu pret manu zemi, lai pagānu tautas mācās Mani pazīt, ja Es viņu acu priekšā Sevi parādītu savā rīcībā pret tevi kā Svēto.
17 Tā saka uz Gogu Dievs tas Kungs: Vai tu neesi tas, uz kuru Es pagājušos laikos aizrādīju ar savu kalpu, Israēla praviešu, muti, kuri tanī laikā gadiem ilgi sludināja, ka Es tevi raidīšu pret viņiem?
18 Tad nu arī notiks tanī dienā, kad Gogs iebruks Israēla zemē,“ tā saka Dievs tas Kungs, —„ka iedegsies Manī manu dusmu kvēle.“
19 Un savu dusmu un savas bar-dzības karstumā Es to saku: „Tanī dienā notiks stipra zemes trīce Israēla zemē.
20 Manā priekšā trīcēs zivis jūrā, putni apakš debess, zvēri laukā un visi tārpi, kas ložņā zemes virsu, un visi cilvēki, kas dzīvo virs zemes. Kalni sabruks, apgāzīsies klintis un mūri.
21 Tad Es visai savai kalnu zemei došu rokā, —saka Dievs tas Kungs, —pret viņu zobenu, tā ka ikviena zobens būs vērsts pret ikviena iebrucēja zobenu.
22 Es sodīšu viņu ar mēri un asins izliešanu, ar lietus gāzēm un ar smagu krusu. Uguns un sērs kritīs uz viņu un viņa kapapulkiem un uz visām tām tautām, kas ir pie viņa.
23 Tā Es parādīšos savā varenībā un svētumā daudzu tautu priekšā, lai tās atzīst, ka Es esmu tas Kungs.“