A Funeral Song for Tyre
1 The Lord said:
2 Ezekiel, son of man, sing a funeral song for Tyre, 3 the city that is built along the sea and that trades with nations along the coast. Tell the people of Tyre that the following message is from me:
Tyre, you brag about
your perfect beauty,
4 and your control of the sea.
You are a ship
built to perfection.
5 Builders used cypress trees
from Mount Hermon
to make your planks
and a cedar tree from Lebanon
for your tall mast.
6 Oak trees from Bashan
were shaped into oars;
pine trees from Cyprus
were cut for your deck,
which was then decorated
with strips of ivory.
7 The builders used fancy linen
from Egypt for your sails,
so everyone could see you.
Blue and purple cloth
from Cyprus was used
to shade your deck.
8 Men from Sidon and Arvad
did the rowing,
and your own skilled workers
were the captains.
9 Experienced men from Byblos
repaired any damages.
Sailors from all over
shopped at the stores
in your port.
10 Brave soldiers from Persia,
Lydia, and Libya
served in your navy,
protecting you with shields
and helmets,
and making you famous.
11 Your guards came from
Arvad and Cilicia,
and men from Gamad
stood watch in your towers.
With their weapons
hung on your walls,
your beauty was complete.
12 Merchants from southern Spain traded silver, iron, tin, and lead for your products. 13 The people of Greece, Tubal, and Meshech traded slaves and things made of bronze, 14 and those from Beth-Togarmah traded work horses, war horses, and mules. 15 You also did business with people from Rhodes, and people from nations along the coast gave you ivory and ebony in exchange for your goods. 16 Edom traded emeralds, purple cloth, embroidery, fine linen, coral, and rubies. 17 Judah and Israel gave you their finest wheat, fancy figs, honey, olive oil, and spices in exchange for your merchandise. 18 The people of Damascus saw what you had to offer and brought you wine from Helbon and wool from Zahar. 19 Vedan and Javan near Uzal traded you iron and spices. 20 The people of Dedan supplied you with saddle blankets, 21 while people from Arabia and the rulers of Kedar traded lambs, sheep, and goats. 22 Merchants from Sheba and Raamah gave you excellent spices, precious stones, and gold in exchange for your products. 23 You also did business with merchants from the cities of Haran, Canneh, Eden, Sheba, Asshur, and Chilmad, 24 and they gave you expensive clothing, purple and embroidered cloth, brightly colored rugs, and strong rope. 25 Large, seagoing ships carried your goods wherever they needed to go.
You were like a ship
loaded with heavy cargo
26 and sailing across the sea,
but you were wrecked
by strong eastern winds.
27 Everything on board was lost—
your valuable cargo,
your sailors and carpenters,
merchants and soldiers.
28 The shouts of your drowning crew
were heard on the shore.
29 Every ship is deserted;
rowers and sailors and captains
all stand on shore,
30 mourning for you.
They show their sorrow
by putting dust on their heads
and rolling in ashes;
31 they shave their heads
and dress in sackcloth
as they cry in despair.
32 In their grief they sing
a funeral song for you:
“Tyre, you were greater
than all other cities.
But now you lie in silence
at the bottom of the sea.
33 “Nations that received
your merchandise
were always pleased;
kings everywhere got rich
from your costly goods.
34 But now you are wrecked
in the deep sea,
with your cargo and crew
scattered everywhere.
35 People living along the coast
are shocked at the news.
Their rulers are horrified,
and terror is written
across their faces.
36 The merchants of the world
can't believe what happened.
Your death was gruesome,
and you are gone forever.”
1 Mani skāra tālāk tā Kunga vārds, kas man sacīja:
2 „Cilvēka bērns, dziedi raudu dziesmu par Tiru un
3 Saki Tirai: Tu, kas atrodies pie pieejas jūrai un tirgojies ar daudzām jūras salām un jūras piekrastēm, tas Kungs Dievs tev saka: Tira, tu domāji: Es esmu kuģis, kas pilnvērtīgs savā skaistumā!
4 Tavs novads un tavas robežas ir jūras vidū. Tavi cēlēji darījūši tevi brīnumskaistu.
5 Visas tavas koka dajas tie darinājuši no Senīra cipresēm, vienu Libanona ciedru tie izveidojuši tev par masta koku.
6 No Basanas ozoliem tie taisījuši tev airus, tava klāja segumu tie taisījuši no Kitejiešu salu priežu kokiem ar ziloņkaula izgreznojumiem.
7 No smalka un dārga audekla ar Ēģiptes izrotājumiem bija tavas buras, buras, kas tai pašā laikā bija ari tavs karogs, no Elisas piekrastes zilā un sarkanā purpura bija tava jumta pārsegs.
8 Sidonas un Arvadas iedzīvotāji bija tavi airētāji, veiklākie no tava paša vidus bija tavi stūrmaņi.
9 Gebalas vecāji un tās gudrie lietpratēji bija pie tevis, lai izlabotu tavu kuģu bojājumus. Visi jūras kuģi un to apkalpotāji ieradās pie tevis, lai piekoptu ar tevi maiņas tirdzniecību.
10 Persieši, lidieši un libieši bija tavā karaspēkā tavi kareivji, tie glabāja uzkārtus pie tevis savus vairogus un bruņu cepures un vairoja tavu slavu.
11 Arvadas vīri kopā ar tavu karaspēku stāvēja visapkārt uz taviem mūriem un gamadieši uz taviem torņiem; savus vairogus tie uzkāra visapkārt pie taviem mūriem, tie vairoja tavu skaistumu.
12 Taršiša tirgojās ar tevi ar daudz un dažādām precēm, tie maksāja ar sudrabu un dzelzi, ar svinu un alvu par tavām precēm.
13 Javans (jonieši), Tubals (tibarieši) un Mesechs (moscheri) bija tavi veikala biedri, tie tirgojās ar tevi un maksāja tev ar vergiem un ar vara priekšmetiem.
14 Ļaudis no Togarmas Armēnijā maksāja par tavām precēm ar brau-camiem un jājamiem zirgiem un ar zirgēzeļiem.
15 Rosīgi tirgojās ar tevi dedanieši un rodieši; ari daudzām jūras salām bija tirdznieciski sakari ar tevi. Ziloņkaulu un dārgus kokus tās deva kā atlīdzību par tavām mantām.
16 Sirieši tirgojās ar tevi tavu daudzo ražojumu dēļ. Ar sarkaniem granātiem, sarkanu purpuru, krāsainiem audumiem, smalku audeklu, koraļļiem un rubīniem tie maksāja par tavām precēm.
17 Jūda un Israēla zeme arī piedalījās tirdzniecībā ar tevi: Minites kviešus, vasku, medu, eļļu un balzamu tie mainīja pret tavām precēm.
18 Damaska tirgojās ar tevi tavu daudzo un dažādo ražojumu dēļ, piedā-vādama tev Helbonas vīnu un Caharas vilnu.
19 Vedana un Javana veda no Usalas uz tavu tirgu mākslinieciski izstrādātu dzelzi, kasiju un kalmu viņi pie tevis apmainīja pret dažādām sev nepieciešamām precēm.
20 Dedana tirgojās ar īpašām jājamām par segliem lietojamām segām.
21 Arabija un visi Kedaras cilšu vecākie atradās ar tevi tirdznieciskos sakaros: tie tirgojās ar tevi, pārdodami nepārtraukti jērus, aunus un āžus.
22 Sabas un Ragmas tirgoņi tirgojās ar tevi: ar smaržīgām vielām, ar dārgiem akmeņiem un ar zeltu tie maksāja par tavām precēm.
23 Harana, Kane un Edena tirgojās ar tevi; Sabas, Asuras, visas Mēdijas un Kilmadas tirgoņi bija tavi pircēji.
24 Tie tirgojās ar tevi ar dārgiem tērpiem, ar mēteļiem no ziliem purpura audumiem un raibi cauraustām drānām, ar krāsu ziņā bagātām grīdsegām, ar pītām un grodi savītām virvēm tavos tirgos.
25 Taršišas kuģi izvadāja tavu preci apmaiņai, un tā vairojās tava bagatība, un tu tālu izplēti pāri jūgām savu lielo varu.
26 Tavi laivinieki izveda tevi dziļos ūdeņos, bet rīta vēji satrieks tevi jūgas vidū.
27 Tavas bagātības, tavas preces, tavi veikalu krājumi, tavi jūrnieki un kuģu vadītāji, tavi lietpratēji, tavi tirgoņi un visi tavi karavīri, kas pie tevis, ar visu ļaužu daudzumu tevī nogrims jūgas dziļumos tavā krišanas dienā.
28 No tavu kuģu vadītāju kliegšanas satricināsies visa plašā jūgas virsa.
29 Tad visi airētāji un laivinieki un visi, kas šķērso jūgas, izkāps no saviem kuģiem krastā
30 Un liks atskanēt skaļiem vaidu un vaimanu saucieniem par tevi; tie kaisīs pīšļus uz galvas un vārtīsies pelnos.
31 Tie apcirpsies līdz ādai tevis dēļ, apjozīsies ar maisu un raudās par tevi ar dvēseles rūgtumu un gaužām žēlabām.
32 Vaimanādami tie sāks raudu dziesmu par tevi un sacīs: „Kugā vietā ir tāds nāves klusums kā Tirā, kas saggauta jūgas vidū!“
33 „Kamēr tavas preces kāpa pie tevis ārā no jūgas, tu apmierināji daudzu tautu vajadzības, un ar savu mantu un preču pārpilnību tu darīji bagātus ķēniņus virs zemes.
34 Tagad turpretī, kad tu esi iznī-cināta, no jūgas nozudusi, aprakta ūdens dziļumos, kad tava tirdzniecība un visa tava sabiedrība ir aizgājusi bojā,
35 Uztraucas par tevi visi jūgas salu un krastmaļu iedzīvotāji, viņu ķēniņiem mati ceļas stāvus aiz šausmām, viņu vaigi nobāl.
36 Visas pasaules tirgotāji zobgalīgi svelpj par tevi, tev pienācis šausmu pilns gals: tu esi pagalam uz mūžīgiem laikiem.“
