(By David for the music leader. To the tune “Lilies.”)
God Can Be Trusted
1 Save me, God!
I am about to drown.
2 I am sinking deep in the mud,
and my feet are slipping.
I am about to be swept under
by a mighty flood.
3 I am worn out from crying,
and my throat is dry.
I have waited for you
till my eyes are blurred.
4 There are more people
who hate me for no reason
than there are hairs
on my head.
Many terrible enemies
want to destroy me, God.
Am I supposed to give back
something I didn't steal?
5 You know my foolish sins.
Not one is hidden from you.
6 Lord God All-Powerful,
ruler of Israel,
don't let me embarrass anyone
who trusts and worships you.
7 It is for your sake alone
that I am insulted
and blush with shame.
8 I am like a stranger
to my relatives
and like a foreigner
to my own family.
9 My love for your house
burns in me like a fire,
and when others insult you,
they insulted me as well.
10 I cried and went without food,
but they still insulted me.
11 They sneered at me
for wearing sackcloth
to show my sorrow.
12 Rulers and judges gossip
about me,
and drunkards make up songs
to mock me.
13 But I pray to you, Lord.
So when the time is right,
answer me and help me
with your wonderful love.
14 Don't let me sink in the mud,
but save me from my enemies
and from the deep water.
15 Don't let me be
swept away by a flood
or drowned in the ocean
or swallowed by death.
16 Answer me, Lord!
You are kind and good.
Pay attention to me!
You are truly merciful.
17 Don't turn away from me.
I am your servant,
and I am in trouble.
Please hurry and help!
18 Come and save me
from my enemies.
19 You know how I am insulted,
mocked, and disgraced;
you know every one
of my enemies.
20 I am crushed by insults,
and I feel sick.
I had hoped for mercy and pity,
but there was none.
21 Enemies poisoned my food,
and when I was thirsty,
they gave me vinegar.
22 Make their table a trap
for them and their friends.
23 Blind them with darkness
and make them tremble.
24 Show them how angry you are!
Be furious and catch them.
25 Destroy their camp
and don't let anyone live
in their tents.
26 They cause trouble for people
you have already punished;
their gossip hurts those
you have wounded.
27 Make them guiltier than ever
and don't forgive them.
28 Wipe their names from the book
of the living;
remove them from the list
of the innocent.
29 I am mistreated and in pain.
Protect me, God,
and keep me safe!
30 I will praise the Lord God
with a song
and a thankful heart.
31 This will please the Lord
better than offering an ox
or a full-grown bull.
32 When those in need see this,
they will be happy,
and the Lord's worshipers
will be encouraged.
33 The Lord will listen
when the homeless cry out,
and he will never forget
his people in prison.
34 Heaven and earth
will praise our God,
and so will the oceans
and everything in them.
35 God will rescue Jerusalem,
and he will rebuild
the towns of Judah.
His people will live there
on their own land,
36 and when the time comes,
their children will inherit
the land.
Then everyone who loves God
will also settle there.
Lūgšana ciešanu laikā.
1 Dziedātāju vadonim. Pēc meldijas: „Līlijas.“ Dāvida dziesma.
2 Palīdzi man, ak Dievs, jo ūdeņi apdraud manu dzīvību!
3 Es grimstu dziļās dūņās, kur nav pamata; es esmu iekļuvis ūdens dziļumos, uņ ūdens straume draud mani aizskalot projām.
4 Es esmu piekusis kliedzot, mana rīkle ir aizsmakusi, manas acis ir izdzisušas, gaidīdamas uz manu Dievu.
5 Vairāk nekā matu uz manas galvas ir to, kas mani bez vainas ienīst; stipri ir tie, kas mani grib iznīcināt un man netaisni uzbrūk; ko es nemaz neesmu nolaupījis, tas man jāatlīdzina.
6 Dievs, Tu gan zini manas aplamības, un mani pārkāpumi nav Tev apslēpti.
7 Lai manis dēļ nekrīt kaunā tie, kas uz Tevi cer, ak Dievs, ak Kungs Cebaot! Lai manis dēļ nesarkst aiz kauna tie, kas Tevi meklē, Israēla Dievs!
8 Jo Tevis dēļ es nesu negodu, Tevis dēļ manu vaigu klāj kauns.
9 Es esmu kļuvis svešs saviem brāļiem un svešinieks savas mātes bērniem.
10 Jo dedzība Tava nama labad mani ir ēdusi un Tavu zaimotāju zaimi ir krituši uz mani.
11 Ja es raudāju un gavēdams šķīstīju savu dvēseli, tad tas kļuva man par apsmieklu.
12 Es uzvilku sev par sēru apģērbu maisu, bet es kļuvu viņiem par zobgalīgu sakāmu vārdu.
13 Par mani tenko tie, kas sēž vārtos, par mani dzied vīna dzērēji.
14 Bet es Tevi lūdzu. Kungs, laikā, kad Tev tas labpatiktu; ak Dievs, uzklausi mani savā lielajā žēlastībā, savā uzticīgajā palīdzībā!
15 Izvelc mani no dūņām, lai es nenogrimstu, izglāb mani no nīdētājiem un no ūdens dziļumiem,
16 Lai ūdens viļņi mani neapklāj, lai mani neaprij ūdens virpuļi, un lai atvari pār mani neaizdara savu muti.
17 Paklausi mani, Kungs, jo dārga ir Tava žēlastība; griezies pie manis savā lielajā žēlsirdībā,
18 Neapslēp savu vaigu savam kalpam, jo man ir bailes, paklausi mani drīz!
19 Tuvojies manai dvēselei, atpestī to, izglāb mani manu ienaidnieku dēļ!
20 Tu zini manu kaunu un manu negodu un manu apsmieklu; visi mani ienaidnieki ir Tavā priekšā.
21 Kauns man lauž sirdi, es izsamistu un nīkstu; es cerēju uz līdzjūtību, bet velti, un uz mierinātāju, bet to neatrodu.
22 Taisni otrādi—viņi man deva ēst žulti un, kad es biju izslāpis, viņi mani dzirdināja ar etiķi.
23 Lai viņu galds kļūst viņiem par cilpu, un viņu upuru mielasts par slazdu!
24 Lai viņu acis tiek aptumšotas, ka viņi neredz, un lai viņu gumi vienmēr ļodzās!
25 Izgāz pār viņiem savu bardzību, un lai viņus ķer Tavu dusmu kvēle!
26 Viņu nometnes lai top par kailu tukšumu, viņu teltīs lai neviens nedzīvo,
27 Jo viņi vajā to, ko Tu esi sitis, un vairo tā sāpes, ko Tu esi ievainojis.
28 Lai tiem krājas noziegums pie nozieguma, ka viņi netiek pie Tavas taisnības!
29 Lai viņi tiek izdzēsti no dzīvības grāmatas, lai viņus nepieraksta pie taisnajiem!
30 Bet es esmu nonīcis un pilns sāpju, Tava palīdzība, ak Dievs, lai mani uztur!
31 Es slavēšu Dieva vārdu ar dziesmu un godināšu Viņu ar pateicību.
32 Tas tam Kungam patiks labāk nekā liellopi, nekā vērsis ar ragiem un šķeltiem nagiem.
33 Skatieties, jūs pazemīgie, un priecājieties, jūs Dieva meklētāji! Lai atspirgst jūsu sirds,
34 Jo tas Kungs uzklausa nabagus un nenicina savus sagūstītos.
35 Lai Viņu slavē debess un zeme, jūras un viss, kas tur kustas!
36 Un taču Dievs atpestīs Ciānu un uzcels Jūdas pilsētas, lai tās ļaudīm kļūst par mājvietu un īpašumu.
37 Un Viņa kalpu dzimums tās iemantos, un, kas Viņa vārdu mīl, tie tur dzīvos.
