Jeroboam's Son Dies
1 About the same time, Abijah son of Jeroboam got sick. 2-3 Jeroboam told his wife:
Disguise yourself so no one will know you're my wife, then go to Shiloh, where the prophet Ahijah lives. Take him ten loaves of bread, some small cakes, and honey, and ask him what will happen to our son. He can tell you, because he's the one who told me I would become king.
4 She got ready and left for Ahijah's house in Shiloh.
Ahijah was now old and blind, 5 but the Lord told him, “Jeroboam's wife is coming to ask about her son. I will tell you what to say to her.”
Jeroboam's wife came to Ahijah's house, pretending to be someone else. 6 But when Ahijah heard her walking up to the door, he said:
Come in! I know you're Jeroboam's wife—why are you pretending to be someone else? I have some bad news for you. 7 Give your husband this message from the Lord God of Israel: “Jeroboam, you know that I, the Lord, chose you over anyone else to be the leader of my people Israel. 8 I even took David's kingdom away from his family and gave it to you. But you are not like my servant David. He always obeyed me and did what was right.
9 “You have made me very angry by rejecting me and making idols out of gold. Jeroboam, you have done more evil things than any king before you.
10 “Because of this, I will destroy your family by killing every man and boy in it, whether slave or free. I will wipe out your family, just as fire burns up trash. 11 Dogs will eat the bodies of your relatives who die in town, and vultures will eat the bodies of those who die in the country. I, the Lord, have spoken and will not change my mind!”
12 That's the Lord's message to your husband. As for you, go back home, and right after you get there, your son will die. 13 Everyone in Israel will mourn at his funeral. But he will be the last one from Jeroboam's family to receive a proper burial, because he's the only one the Lord God of Israel is pleased with.
14 The Lord will soon choose a new king of Israel, who will destroy Jeroboam's family. And I mean very soon. 15 The people of Israel have made the Lord angry by setting up sacred poles for worshiping the goddess Asherah. So the Lord will punish them until they shake like grass in a stream. He will take them out of the land he gave to their ancestors, then scatter them as far away as the Euphrates River. 16 Jeroboam sinned and caused the Israelites to sin. Now the Lord will desert Israel.
17 Jeroboam's wife left and went back home to the town of Tirzah. As soon as she set foot in her house, her son died. 18 Everyone in Israel came and mourned at his funeral, just as the Lord's servant Ahijah had said.
Jeroboam Dies
19 Everything else Jeroboam did while he was king, including the battles he won, is written in The History of the Kings of Israel. 20 He was king of Israel for 22 years, then he died, and his son Nadab became king.
King Rehoboam of Judah
(2 Chronicles 11.5—12.16)21 Rehoboam son of Solomon was 41 years old when he became king of Judah, and he ruled 17 years from Jerusalem, the city where the Lord had chosen to be worshiped. His mother Naamah was from Ammon.
22 The people of Judah disobeyed the Lord and made him even angrier than their ancestors had. 23 They also built their own local shrines and stone images of foreign gods, and they set up sacred poles for worshiping the goddess Asherah on every hill and in the shade of large trees. 24 Even worse, they allowed prostitutes at the shrines, and followed the disgusting customs of the foreign nations that the Lord had forced out of Canaan.
25 After Rehoboam had been king for four years, King Shishak of Egypt attacked Jerusalem. 26 He took everything of value from the temple and the palace, including Solomon's gold shields.
27 Rehoboam had bronze shields made to replace the gold ones, and he ordered the guards at the city gates to keep them safe. 28 Whenever Rehoboam went to the Lord's temple, the guards carried the shields. But they always took them back to the guardroom as soon as he was finished.
29 Everything else Rehoboam did while he was king is written in The History of the Kings of Judah. 30 He and Jeroboam were constantly at war. 31 Rehoboam's mother Naamah was from Ammon, but when Rehoboam died, he was buried beside his ancestors in Jerusalem. His son Abijam then became king.
1 Tanī laikā saslima Abija, Jerobeāma dēls.
2 Un Jerobeāms sacīja savai sievai: „Celies, lūdzu, un pārģērbies, lai neviens tevi nepazīst, ka tu esi Jerobeāma sieva, un aizej uz Šilo; tur atrodas pravietis Ahija, kas par mani vēstīja, ka es kļūšot ķēniņš pār šo tautu.
3 Un paņem sev rokā līdzi desmit maizes klaipus un cepumus, arī trauciņu medus un aiznes to viņam: tas pateiks, kas zēnam vainas.“
4 Un Jerobeāma sieva tā arī izdarīja: viņa cēlās un nonāca Šilo pilsētā un iegāja Ahijas namā. Bet Ahija pats to nevarēja saredzēt, jo viņa acis bija vecuma dēļ kļuvušas vājas.
5 Bet tas Kungs sacīja Ahijam: „Redzi, te ir Jerobeāma sieva pie tevis atnākusi, lai pie tevis meklētu kādu padomu sava slimā dēla lietā. Bet tev nu tā un tā ar viņu jārunā.“ Un tanī pat brīdī viņa arī ienāca, bet tā bija pārģērbusies,
6 Un notika, tiklīdz Ahija sadzirdēja viņas soļus, kad tā ienāca durvīs, tad tas arī sacīja: „Nāc vien, Jerobeāma sieva, kāpēc tu tā sevi esi padarījusi nepazīstamu? Man tomēr tev jāpaziņo kaut kas bargs:
7 Ej un saki Jerobeāmam, ka tā saka tas Kungs, Israēla Dievs: Tādēļ, ka Es tevi esmu paaugstinājis tautas vidū un ka Es tevi esmu iecēlis par vadoni pār savu tautu Israēlu,
8 Un tādēļ, ka Es atrāvu ķēniņa valsti Dāvidam, kas gan manus baušļus sargāja un man ari sekoja no visas savas sirds, cenzdamies darīt tikai to, kas ir taisns manās acīs, un Es to iedevu tev, kas tu tāds neesi bijis, —un tādēļ, ka,
9 Neraugoties uz visu to, tu tomēr esi darījis ļauna vairāk nekā visi tie, kas ir bijuši pirms tevis, jo tu aizgāji un darināji sev svešus dievus un tu sev izlēji tēlus, lai Mani apvainotu un tu Mani esi atmetis un atstājis aiz savas muguras,
10 Un tad nu redzi, tagad Es likšu nelaimei nākt pār Jerobeāma namu, un Es izdeldēšu Jerobeāmam ikvienu vīrieti—ir vājo ir stipro—Israēlā. Un Es iznīcināšu Jerobeāma pēctečus tā, kā mēslus mēdz izmēzt, tiekāms tie visi būs pagalam.
11 Kas no Jerobeāma pēctečiem mirs pilsētā, tos ēdīs suņi, bet kas Jerobeāmam nomirs uz lauka, to debesu putni ēdīs, jo tas Kungs ir runājis!
12 Bet tu piecelies, atgriezies savā namā, un kamēr tu saviem soļiem nonāksi pilsētā, tikmēr tavs dēls būs miris.
13 Un viss Israēls to apraudās un viņu apraks. Bet tas būs vienīgais Jerobeāma ģimenē, kas nonāks kapā, tādēļ ka viņā kaut kas labs visā Jerobeāma namā pret to Kungu, Israēla Dievu, ir atrasts.
14 Tad tas Kungs pats sev iecels ķēniņu pār Israēlu, kas iznīcinās Jero-beāma namu, proti, jau šodien.
15 Un tas Kungs sitīs Israēlu tā, kā niedre tiek kustināta ūdenī, un Viņš izravēs Israēlu no šīs labās zemes, kupu Viņš bija devis viņu tēviem, un Viņš tos izkaisīs viņpus Eifratas, tādēļ ka viņi sev ir darinājuši savas ašēras, to Kungu apvainodami.
16 Un Viņš atmetīs Jerobeāma grēku dēļ Israēlu: to grēku dēļ, ar kādiem tas pats ir apgrēkojies, un to dēļ, uz kuriem tas Israēlu ir pavedinājis!“
17 Un Jerobeāma sieva piecēlās, un gāja, un nonāca Tircā, un tiklīdz tā pienāca pie nama sliekšņa, ka arī zēns nomira.
18 Un to apraka un apraudāja viss Israēls, gluži tā, kā tas Kungs ar savu vārdu ar sava kalpa, pravieša Ahijas, starpniecību bija runājis.
19 Un, kas vēl par Jerobeāmu ir vēstīts: kā viņš karojis un kā tas kā ķēniņš ir valdījis, redzi, tas viss ir aprakstīts Israēla ķēniņu Laiku grāmatā.
20 Bet laiks, cik ilgi Jerobeāms tika valdījis, bija divdesmit un divi gadi. Tad tas apgūlās pie saviem tēviem, un viņa dēls Nadabs kļuva ķēniņš viņa vietā.
21 Bet Rehabeāms, Salamana dēls, bija ķēniņš pār Jūdu. Rehabeāmam bija četrdesmit un viens gads, kad tas kļuva ķēniņš. Bet septiņpadsmit gadus tas bija ķēniņš Jeruzālemē, tanī pilsētā, kuru tas Kungs sev bija izvēlējis no visu Israēla cilšu vidus, lai tur liktu dzīvot savam vārdam. Un viņa mātes vārds bija Naema, un tā bija amoniete.
22 Bet Jūda darīja to, kas bija ļauns tā Kunga acīs. Un viņi To vēl vairāk sakaitināja nekā visi viņu tēvi ar grēkiem, kādus tie darīja.
23 Arī viņi sev uzcēla ir augstieņu svētnīcas, ir piemiņas stabus, ir ašēras uz katras augstienes, kas vien pacēlās augstāk, un zem katra zaļoksnēja koka.
24 Un arī netiklības piekopēji bija tanī zemē. Un tie piekopa visas negantī-bas kā pagāni, kādus tas Kungs bija, Israēla bērniem ienākot, izdzinis no zemes.
25 Un notika ķēniņa Rehabeāma piektajā valdīšanas gadā, ka Ēģiptes ķēniņš Šišaks devās pret Jeruzālemi uzbrukumā.
26 Un viņš paņēma tā Kunga nama dārglietas un ķēniņa nama dārgumus, itin visu tas paņēma: arī mazos vairogus viņš paņēma, kurus Salamans bija darinājis.
27 Bet to vietā ķēniņš Rehabeāms izdarināja vara vairogus. Un viņš tos nodeva to sargu virsnieku rokās, kas apsargāja ķēniņa nama ieeju.
28 Un cikkārt ķēniņš gāja tā Kunga namā, tikkārt pils karavīru sardze tos lietoja. Un vēlāk tie tos atkal novietoja sardžu vīru istabā.
29 Bet pārējie Rehabeāma vārdi un tas, ko viņš visu ir darījis, arī tas viss ir aprakstīts Jūdas ķēniņu Laiku grāmatā.
30 Un nepārtraukts kapš bija starp Rchabeāmu un Jerobeāmu visu laiku.
31 Un Rehabeāms apgūlās pie saviem tēviem, un to apraka pie viņa tēviem Dāvida pilsētā. Bet viņa mātes vārds bija Naema, un vīna bija amoniete. Un viņa dēls Abijāms kļuva ķēniņš viņa vietā.
