BOOK V
The Lord Is Good to His People
1 Shout praises to the Lord!
He is good to us,
and his love never fails.
2 Everyone the Lord has rescued
from trouble
should praise him,
3 everyone he has brought
from the east and the west,
the north and the south.
4 Some of you were lost
in the scorching desert,
far from a town.
5 You were hungry and thirsty
and about to give up.
6 You were in serious trouble,
but you prayed to the Lord,
and he rescued you.
7 At once he brought you
to a town.
8 You should praise the Lord
for his love
and for the wonderful things
he does for all of us.
9 To everyone who is thirsty,
he gives something to drink;
to everyone who is hungry,
he gives good things to eat.
10 Some of you were prisoners
suffering in deepest darkness
and bound by chains,
11 because you had rebelled
against God Most High
and refused his advice.
12 You were worn out
from working like slaves,
and no one came to help.
13 You were in serious trouble,
but you prayed to the Lord,
and he rescued you.
14 He brought you out
of the deepest darkness
and broke your chains.
15 You should praise the Lord
for his love
and for the wonderful things
he does for all of us.
16 He breaks down bronze gates
and shatters iron locks.
17 Some of you had foolishly
committed a lot of sins
and were in terrible pain.
18 The very thought of food
was disgusting to you,
and you were almost dead.
19 You were in serious trouble,
but you prayed to the Lord,
and he rescued you.
20 By the power of his own word,
he healed you and saved you
from destruction.
21 You should praise the Lord
for his love
and for the wonderful things
he does for all of us.
22 You should celebrate
by offering sacrifices
and singing joyful songs
to tell what he has done.
23 Some of you made a living
by sailing the mighty sea,
24 and you saw the miracles
the Lord performed there.
25 At his command a storm arose,
and waves covered the sea.
26 You were tossed to the sky
and to the ocean depths,
until things looked so bad
that you lost your courage.
27 You staggered like drunkards
and gave up all hope.
28 You were in serious trouble,
but you prayed to the Lord,
and he rescued you.
29 He made the storm stop
and the sea be quiet.
30 You were happy because of this,
and he brought you to the port
where you wanted to go.
31 You should praise the Lord
for his love
and for the wonderful things
he does for all of us.
32 Honor the Lord
when you and your leaders
meet to worship.
33 If you start doing wrong,
the Lord will turn rivers
into deserts,
34 flowing streams
into scorched land,
and fruitful fields
into beds of salt.
35 But the Lord can also turn
deserts into lakes
and scorched land
into flowing streams.
36 If you are hungry,
you can settle there
and build a town.
37 You can plant fields
and vineyards that produce
a good harvest.
38 The Lord will bless you
with many children
and with herds of cattle.
39 Sometimes you may be crushed
by troubles and sorrows,
until only a few of you
are left to survive.
40 But the Lord will take revenge
on those who conquer you,
and he will make them wander
across desert sands.
41 When you are suffering
and in need,
he will come to your rescue,
and your families will grow
as fast as a herd of sheep.
42 You will see this because
you obey the Lord,
but everyone who is wicked
will be silenced.
43 Be wise! Remember this
and think about the kindness
of the Lord.
Izglābto pateicība.
1 „Pateiciet tam Kungam, jo Viņš ir laipnīgs un Viņa žēlastība paliek mūžīgi!“
2 Tā lai saka tie, ko tas Kungs atpestījis, ko Viņš izglābis no spaidītāja rokas
3 Un sapulcinājis no visām zemēm, no rītiem un vakariem, no ziemeļiem un no jūras.
4 Viņi maldījās tuksnesī pa nestaigājamiem ceļiem un neatrada pilsētas, kur varētu dzīvot,
5 Izsalkuši un izslāpuši, tā ka viņu dvēsele viņos bija galīgi novārgusi un izmisusi.
6 Tad viņi piesauca to Kungu savās bēdās, un Viņš izglāba viņus no viņu posta
7 Un vadīja uz pareiza ceļa, ka viņi nonāca apdzīvotā vietā.
8 Bet viņi lai pateicas tam Kungam par Viņa žēlastību un par Viņa brīnuma darbiem, ko Viņš dara cilvēku bērnu vidū,
9 Ka Viņš veldzēja izslāpušo un atspirdzināja ar barību izsalkušo.
10 Tie, kas sēdēja tumsā un nāves ēnā, būdami ieslīguši galīgā postā un saistīti dzelzs valgos,
11 —Jo viņi pretojās Dieva vārdiem un neizpildīja Visuaugstākā gribu,
12 Bet Viņš nomāca viņu sirdi ar grūtām pūlēm, ka viņi paklupa un palīga nebija—,
13 Tie tad piesauca to Kungu savās bēdās, un Viņš izglāba viņus no viņu bailēm,
14 Un izveda viņus no tumsas un nāves ēnas, un sarāva viņu saites.
15 Viņi lai pateicas tam Kungam par Viņa žēlastību un par Viņa brīnuma darbiem, ko Viņš dara cilvēku bērniem,
16 Ka Viņš salauza vara durvis un sagrāva dzelzs aizšaujamos.
17 Neprātīgie, kas sirga un cieta mokas savu grēku un savu noziegumu dēļ,
18 Ka viņiem apriebās ēdiens un viņi nonāca bezmaz līdz pat nāves vārtiem,
19 Tad viņi piesauca to Kungu savās bēdās, un Viņš viņus izglāba no viņu bailēm.
20 Viņš sūtīja savu vārdu un dziedināja viņus un izglāba viņus no bojā ejas.
21 Tie lai pateicas tam Kungam par Viņa žēlastību un par Viņa brīnuma darbiem, ko Viņš dara cilvēku bērniem.
22 Viņi lai nes pateicības upujus un sludina ar prieku Viņa darbus.
23 Tie, kas ar kuģiem brauca pa jūpu un veica lielos ūdeņos savus darījumus,
24 Tie redzēja tā Kunga darbus un Viņa brīnumus jūfas virsā un dziļumos.
25 Pēc Viņa pavēles sacēlās vētra, kas sabangoja jūļras viļņus,
26 Tie pacēlās augšup pret debesīm un nogrima atkal dzelmē, tā ka viņu dvēsele trīcēja izmisumā un bailēs.
27 Tie viņus mētāja un svaidīja kā dzēruma pilnus, visa viņu gudrība bija galā.
28 Tad viņi piesauca to Kungu savās bēdās, un Viņš izglāba viņus no viņu bailēm.
29 Viņš apklusināja vētru, ka norima viļņi.
30 Viņi priecājās, ka iestājās klusums un Viņš ieveda viņus iecerētajā ostā.
31 Viņi lai pateicas tam Kungam par Viņa žēlastību un par Viņa brīnuma darbiem, ko Viņš dara cilvēku bērniem,
32 Viņi lai cildina Viņu tautas draudzē un lai slavē vecajo saimē!
33 Viņš padarīja upes par tuksnesi un ūdens avotus par sausām un tukšām vietām,
34 Un auglīgu tīrumu par sausu posta zemi tās iedzīvotāju ļaunuma dēļ.
35 Tuksnesi Viņš atkal pārvērš par ūdens dīķi un sausu zemi par avoksnainu.
36 Viņš tur nometināja izsalkušos, ka viņi tur uzcēla pilsētu, kur dzīvot,
37 Un apsēja tīrumus un dēstīja vīna dārzus, kas nesa bagātus augļus.
38 Viņš svētīja viņus, ka viņi vairojās bagātā mērā, un viņiem lopu nebija mazums.
39 Bet tad viņi gāja mazumā un panīka no nelaimes un bēdām.
40 Viņš izgāza nievāšanu pār lieliem kungiem un lika viņiem maldīties tuksnesī, kur nav ceļa.
41 Bet nabagos Viņš paaugstināja, izglāba viņus no viņu posta un vairoja viņu dzimumu kā avju pulku.
42 To redzēdami, priecāsies taisnie, un visai nelietībai jātur mute.
43 Kas ir gudrs, lai ņem to vērā un saprot tā Kunga žēlastības darbus.
