The Lord Promises To Give the Land Back to His People
1-2 I was still being held prisoner in the courtyard of the palace guards when the Lord told me:
I am the Lord, and I created the whole world. 3 Ask me, and I will tell you things that you don't know and can't find out.
4-5 Many of the houses in Jerusalem and some of the buildings at the royal palace have been torn down to be used in repairing the walls to keep out the Babylonian attackers. Now there are empty spaces where the buildings once stood. But I am furious, and these spaces will be filled with the bodies of the people I kill. The people of Jerusalem will cry out to me for help, but they are evil, and I will ignore their prayers.
6 Then someday, I will heal this place and my people as well, and let them enjoy unending peace. 7 I will give this land to Israel and Judah once again, and I will make them as strong as they were before. 8 They sinned and rebelled against me, but I will forgive them and take away their guilt. 9 When that happens, all nations on earth will see the good things I have done for Jerusalem, and how I have given it complete peace. The nations will celebrate and praise and honor me, but they will also tremble with fear because of the powerful things I have done.
10 Jeremiah, you say that this land is a desert without people or animals, and for now, you are right. The towns of Judah and the streets of Jerusalem are deserted, and people and animals are nowhere to be seen. But someday you will hear 11 happy voices and the sounds of parties and wedding celebrations. And when people come to my temple to offer sacrifices to thank me, you will hear them say:
“We praise you,
Lord All-Powerful!
You are good to us,
and your love never fails.”
The land will once again be productive. 12-13 Now it is empty, without people or animals. But when that time comes, shepherds will take care of their flocks in pastures near every town in the hill country, in the foothills to the west, in the Southern Desert, in the land of the Benjamin tribe, and around Jerusalem and the towns of Judah.
I, the Lord, have spoken.
The Lord's Wonderful Promise
14 The Lord said:
I made a wonderful promise to Israel and Judah, and the days are coming when I will keep it.
15 I promise that the time will come
when I will appoint a king
from the family of David,
a king who will be honest
and rule with justice.
16 In those days,
Judah will be safe;
Jerusalem will have peace
and will be named,
“The Lord Gives Justice.”
17 The king of Israel will be one of David's descendants, 18 and there will always be priests from the Levi tribe serving at my altar and offering sacrifices to please me and to give thanks.
19 Then the Lord told me:
20 I, the Lord, have an agreement with day and night, so they always come at the right time. You can't break the agreement I made with them, 21 and you can't break the agreements I have made with David's family and with the priests from the Levi tribe who serve at my altar. A descendant of David will always rule as king of Israel, 22 and there will be more descendants of David and of the priests from the Levi tribe than stars in the sky or grains of sand on the beach.
23 The Lord also said:
24 You've heard foreigners insult my people by saying, “The Lord chose Israel and Judah, but now he has rejected them, and they are no longer a nation.”
25 Jeremiah, I will never break my agreement with the day and the night or let the sky and the earth stop obeying my commands. 26 In the same way, I will never reject the descendants of Abraham, Isaac, and Jacob or break my promise that they will always have a descendant of David as their king. I will be kind to my people Israel, and they will be successful again.
1 Atklājās atkal tā Kunga vārds Jeremijam, kad viņš vēl tāpat sēdēja pils sardzes pagalma cietumā; tas viņam teica:
2 „Tā saka tas Kungs, kas visu ko ari izdara, tas Kungs, kas izprāto, lai to arī izpildītu, tas Kungs ir Viņa vārds:
3 Piesauc Mani, tad Es tevi uzklausīšu un tev atklāšu lielas un brīnišķas lietas, kas tev nebija zināmas.
4 Jo tā saka tas Kungs, Israēla Dievs, par šās pilsētas namiem un par Jūdas ķēniņa namiem, kas noplēsti cīņā pret aplenkuma vaļņiem un izmantoti kapa nolūkos,
5 Un par tiem namiem, kas izmantoti cīņai pret kaldējiem un lai tos pildītu ar nogalināto cilvēku miesām, ko Es nokāvu savās dusmās un savā bardzībā, jo viņu ļaunuma dēļ Es biju paslēpis savu vaigu šīs pilsētas priekšā. —
6 Bet iegaumē, Es sasiešu un dziedināšu viņas brūces, Es tos darīšu veselus un došu tiem mieru un laimi bagātīgā pilnībā.
7 Es darīšu citādu Jūdas un Israēla likteni un abas zemes atjaunošu kā agrāk,
8 Un šķīstīšu to ļaudis no visiem viņu noziegumiem, ar ko tie apgrēkojušies pret Mani, un Es piedošu visus viņu pārkāpumus, ar ko tie noziegušies pret Mani un ar ko tie atkāpušies no Manis.
9 Un tad Jeruzāleme būs Man prieka apgarots vārds, tā būs slavas un goda pilna visām tautām virs zemes. Kad tās dzirdēs visu to, ko Es šai pilsētai labu daru, tās izbīsies un drebēs par visu to prieku un laimi, ko Es tai dodu!“ —
10 Tā saka tas Kungs: „Šinī vietā, par kuru jūs sakāt, ka tā pašlaik ir galīgi novārtā aizlaists apvidus bez cilvēkiem un lopiem, Jūdas pilsētās un Jeruzālemes ielās, kas tagad pilnīgi tukšas, bez iedzīvotājiem, bez māju dzīvniekiem,
11 Tur nākotnē atkal dzirdēs prieka balsis un līksmību, līgavaiņa un līgavas gaviles un to cilvēku slavinājumu balsis, kas sauks: Teiciet to Kungu Cebaotu! Jo labs ir tas Kungs, un Viņa žēlastība paliek mūžīgi! —un to slavas dziesmas, kas nesīs pateicības upuri tā Kunga namā. Un Es atvedīšu atpakaļ šīs zemes trimdiniekus, un viss būs kā agrāk!“ —saka tas Kungs.
12 Tā saka tas Kungs Cebaots: „Šinī vietā, kas tagad ir tukša, bez cilvēkiem un lopiem, un visās citās vietās atkal būs ganības, kur gani ganīs savas avis.
13 Kalnu pilsētās, lejas pilsētās un dienvidpilsētās, Benjamīna zemē un visās apdzīvotās vietās Jeruzālemes apkārtnē un pārējās Jūdas novados ganāmie pulki turpmāk atkal būs stingri gana rokās, kas tos skaita!“ —saka tas Kungs.
14 „Ievēro, nāks dienas“, —saka tas Kungs, —„kad Es piepildīšu to svētības apsolījumu, ko Es devu Israēla namam un Jūdas namam.
15 Tanīs dienās un tanī laikā Es izrietīšu Dāvidam īstu pilntiesīgu atvasi, kas nesīs sev līdzi tiesu un taisnību un liks tām valdīt virs zemes.
16 Tanīs dienās Jūdai nāks glābiņš, un Jeruzāleme dzīvos drošībā. Vārds, kupā to nosauks, būs: —Tas Kungs mūsu taisnība.“
17 Jo tā saka tas Kungs: „Dāvidam netrūks nekad tāda vira, kas godam sēdēs Israēla nama tronī.
18 Ari Ievītu priesteriem netrūks mana vaiga priekšā tāda vīra, kas nes dedzināmos upurus, liek pacelties dūmos ēdamiem upuriem un vienmēr kārtīgi sagatavo kaujamos upurus!“
19 Tad nāca tā Kunga vārds pār Jeremiju šādā veidā un tam sarija:
20 „Tā saka tas Kungs: Ja jūs iznīcināt manu derību ar dienu un manu derību ar nakti, ka nebūtu vairs ne dienas, ne nakts savā laikā,
21 Tikai tad iznīktu ari mana derība ar manu kalpu Dāvidu, ka tam nebūtu vairs pēcnācēju, kas kā ķēniņš sēdētu uz viņa troņa, un mana derība ar maniem kalpiem—Ievītu priestepiem!
22 Kā zvaigžņu pulku pie debesīm nevar saskaitīt un jūpas smiltis nevar izmērīt, tā Es došu neskaitāmu paaudžu daudzumu savam kalpam Dāvidam un Ievītiem, kas Man kalpo.“
23 Vēl atklājās tā Kunga vārds Jeremijam šādā veidā un tam sacīja:
24 „Vai tu neesi ievērojis, ko apgalvo ļaudis, kad tie saka: —Tās abas ciltis jeb tos abus namus, ko tas Kungs kādreiz bija Sev izraudzījis, Viņš ir pametis, un kā tie nicina manu tautu, it kā tā pēc viņu domām vairs patiesībā nebūtu nekāda tauta?“
25 Tā saka tas Kungs: „Ja mana derība ar dienu un ar nakti nepastāvētu, ja Es nebūtu devis nesatricināmus debess un zemes likumus,
26 Tikai tad Es pamestu Jēkaba un mana kalpa Dāvida pēcnācējus, ka Es no viņu vidus neņemtu valdniekus Ābrahāma, īzāka un Jēkaba pēctečiem. Jo Es pārkārtošu par labu viņu likteni, atvedīšu atpakaļ viņu cietumniekus un apžēlošos par viņiem!“
