1 They put the sacred chest inside the tent that David had set up for it, then they offered sacrifices to please the Lord and sacrifices to ask his blessing. 2 After David had finished, he blessed the people in the name of the Lord 3 and gave every person in the crowd a small loaf of bread, some meat, and a handful of raisins.
4 David appointed some of the Levites to serve at the sacred chest; they were to play music and sing praises to the Lord God of Israel. 5 Asaph was their leader, and Zechariah was his assistant. Jeiel, Shemiramoth, Jehiel, Mattithiah, Eliab, Benaiah, Obed-Edom, and another man named Jeiel were appointed to play small harps and stringed instruments. Asaph himself played the cymbals, 6 and the two priests Benaiah and Jahaziel were to blow trumpets every day in front of the sacred chest.
David's Song of Praise
(Psalms 105.1-15Psalms 96.1-13Psalms 106.1Psalms 47Psalms 48)7 That same day, David instructed Asaph and his relatives for the first time to sing these praises to the Lord:
8 Praise the Lord
and pray in his name!
Tell everyone
what he has done.
9 Sing praises to the Lord!
Tell about his miracles.
10 Celebrate and worship
his holy name
with all your heart.
11 Trust the Lord
and his mighty power.
Worship him always.
12 Remember his miracles
and all his wonders
and his fair decisions.
13 You belong to the family
of Israel, his servant;
you are his chosen ones,
the descendants of Jacob.
14 The Lord is our God,
bringing justice
everywhere on earth.
15 We must never forget
his agreement and his promises,
not in thousands of years.
* 16 God made an eternal promise
17 to Abraham, Isaac, and Jacob
18 when he said, “I'll give you
the land of Canaan.”
19 At the time there were
only a few of us,
and we were homeless.
20 We wandered from nation
to nation, from one country
to another.
21 God did not let anyone
mistreat our people.
Instead he protected us
by punishing rulers
22 and telling them,
“Don't touch my chosen leaders
or harm my prophets!”
23 Everyone on this earth,
sing praises to the Lord.
Day after day announce,
“The Lord has saved us!”
24 Tell every nation on earth,
“The Lord is wonderful
and does marvelous things!
25 The Lord is great and deserves
our greatest praise!
He is the only God
worthy of our worship.
26 Other nations worship idols,
but the Lord created
the heavens.
27 Give honor and praise
to the Lord,
whose power and beauty
fill his holy temple.”
28 Tell everyone of every nation,
“Praise the glorious power
of the Lord.
29 He is wonderful! Praise him
and bring an offering
into his temple.
Worship the Lord,
majestic and holy.
30 Everyone on earth, now tremble!”
The world stands firm,
never to be shaken.
31 Tell the heavens and the earth
to be glad and celebrate!
And announce to the nations,
“The Lord is King!”
32 Command the ocean to roar
with all of its creatures
and the fields to rejoice
with all of their crops.
33 Then every tree in the forest
will sing joyful songs
to the Lord.
He is coming to judge
all people on earth.
34 Praise the Lord
because he is good to us,
and his love never fails.
35 Say to him, “Save us, Lord God!
Bring us back
from among the nations.
Let us celebrate and shout
in praise of your holy name.
36 Lord God of Israel,
you deserve to be praised
forever and ever.”
After David finished, the people shouted, “Amen! Praise the Lord!”
David Appoints Worship Leaders at Jerusalem and Gibeon
37 David chose Asaph and the Levites in his clan to be in charge of the daily worship at the place where the sacred chest was kept. 38 Obed-Edom and 68 of his relatives were their assistants, and Hosah and Obed-Edom the son of Jeduthun were the guards.
39 David also chose Zadok the priest and his relatives who were priests to serve at the Lord's sacred tent at Gibeon. 40 They were to offer sacrifices on the altar every morning and evening, just as the Lord had commanded in the Law he gave Israel. 41 Heman and Jeduthun were their assistants, as well as the other men who had been chosen to praise the Lord for his never-ending love. 42 Heman and Jeduthun were also responsible for blowing the trumpets, and for playing the cymbals and other instruments during worship at the tent. The Levites in Jeduthun's clan were the guards at Gibeon.
43 After that, everyone went home, and David went home to his family.
1 Un pēc tam, kad viņi ienesa Dieva šķirstu un to novietoja telts vidū, ko Dāvids bija tam uzcēlis, tad viņi ziedoja Dieva priekšā dedzināmos upurus un kaujamos pateicības upupus.
2 Un kad Dāvids bija pabeidzis upurēt dedzināmos upupus un kaujamos pateicības upupus, tad viņš tā Kunga vārdā svētīja tautu.
3 Un viņš ikkatram no Israēla izdalīja, tā vīriešiem, kā arī sievietēm, pa klaipam maizes, gabalam gaļas un vīnogu rausi.
4 Un tā Kunga šķirsta priekšā viņš novietoja dažus no Ievītiem kā goda amata pildītājus, kupiem bija jāpienes tam Kungam, Israēla Dievam, suminājumi, jāizsaka nemitīgi pateicība un jādaudzina Viņa slava un gods.
5 Asafs bija priekšnieks, bet Zacharja otrs pēc viņa; tad Jeiēls, Šemiramots, Jehiēls, Matitja, Eliābs, Obed-Ēdoms un Jehiēls ar mūzikas instrumentiem, arpām un koklēm, un Asafs lika atskanēt cimbālēm.
6 Un Benaja un Jahasiēls, kā priestepi bija pastāvīgi nodarbināti ar taupu pūšanu Dieva derības šķirsta priekšā.
7 Tiešām, toreiz—tanī dienā Dāvids pirmo reizi uzdeva ar Asafa un viņa ciltsbrāļu palīdzību izteikt tam Kungam pateicību slavas dziesmā:
8 „Pateicieties tam Kungam, piesauciet Viņa vārdu, dariet zināmus tautu vidū Viņa darbus!
9 Dziediet Viņam, spēlējiet Viņam, apspriediet visus Viņa brīnuma darbus!
10 Dodiet slavu Viņa svētajam vārdam! Lai visu to sirdis priecājas, kas ir tā Kunga meklētāji!
11 Meklējiet to Kungu un Viņa spēku, meklējiet Viņa vaigu bez mitēšanās!
12 Pieminiet brīnuma darbus, ko Viņš ir darījis, Viņa darītās brīnumu zīmes un tiesas spriedumus no Viņa mutes,
13 Jūs, Viņa kalpa Israēla pēcnācēji, Jēkaba dēli, Viņa izredzētie!
14 Viņš ir tas Kungs, mūsu Dievs, Viņa tiesas tiek spriestas visā pasaulē.
15 Pieminiet mūžīgi Viņa derību, vārdu, ko Viņš pavēlējis tūkstoš audzēm,
16 Derību, ko Viņš ir slēdzis ar Ābrahāmu, un Viņa zvēresta apsolījumu, ko Viņš zvērējis Izākam,
17 Un ko Viņš arī Jēkabam apstiprinājis kā likumu un Israēlam kā mūžīgu derību,
18 Sacīdams: Tev es došu Kānaāna zemi, ko Es jums piešķīru kā dzimtīpašuma daļu
19 Tolaik, kad jūs vēl bijāt nedaudz ļaužu un kad jūs vēl kā mazs pulciņš un svešinieki mitāt tai zemē,
20 Klīzdami no tautas pie tautas un no vienas ķēniņa valsts pie otras tautas ļaudīm.
21 Bet Viņš nepiekāpās neviena priekšā, kas viņus apspieda, un viņu dēļ Viņš pat pārmācīja ķēniņus:
22 Nepieskarieties maniem svaidītiem un nenodariet ļaunu maniem praviešiem!
23 Dziediet tam Kungam, visa zeme, sludiniet ikdienas Viņa pestīšanu!
24 Vēstījiet pagānu tautām Viņa godu un it visu tautu vidū Viņa brīnuma darbus!
25 Jo liels ir tas Kungs un ļoti augsti slavējams, un Viņš ir bijājams pār visiem dieviem,
26 Jo visu pagānu tautu dievi ir elki, bet tas Kungs ir radījis debesis.
27 Augstība un varenība ir Viņa priekšā, spēks un tīksme mīt Viņa mājoklī.
28 Dodiet tam Kungam, jūs tautu ciltis, dodiet tam Kungam godu un slavu!
29 Dodiet tam Kungam Viņa vārda godu! Atnesiet dāvanu upupus un nāciet Viņa vaiga priekšā. Metieties tā Kunga priekšā ar seju pie zemes un pielūdziet Viņu svētā glītumā!
30 Trīci, ak visa zeme, Viņa vaiga priekšā! Taču arī zemes izplatījums ir Viņa nostiprināts, ka tas nevar no sava stāvokļa tikt izkustināts.
31 Lai debesis izplūst priekā, un zeme lai gavilē, un lai tā saka tautām: Tas Kungs ir ķēniņš!
32 Lai jūra krāc, un viss, kas to pilda, lai bango! Lai tīrumi gavilē, un viss, kas vien tanīs aug!
33 Un tad lai prieka pārpilnības dēļ dzied koki mežā, tā Kunga priekšā, jo Viņš nāk, lai tiesātu zemi.
34 Teiciet to Kungu, jo Viņš ir labs un Viņa žēlastība pastāv mūžīgi.
35 Un lūdziet: Izglāb mūs. Dievs, mūsu Glābēj! Sapulcini mūs un atbrīvo mūs no pagānu tautām, lai mēs nestu pateicības slavu tavam svētajam vārdam, lai paši celtu sevi, Tevi godinādami!
36 Slavēts lai ir tas Kungs, Israēla Dievs, no mūžības uz mūžību!“ Un visa tauta sacīja: „Amen!“ un „Slavējiet to Kungu!“
37 Tad Dāvids tur atstājā tā Kunga derības šķirsta priekšā Asafu un viņa ciltsbrāļus, lai tie pastāvīgi kalpotu šķirsta priekšā, kā to ikdienas kārtējais pienākums prasa.
38 Un Obed-Edomam un viņa sešdesmit astoņiem ciltsbrāļiem viņš lika darīt to pašu, pie kam Obed-Ēdoms, Jedutuna dēls, un Hosa un visi šie pārējie bija vārtsargi.
39 Un priesteri Cadoku un viņa ciltsbrāļus, priesterus, viņš atstāja arī turpmāk par sargiem tā Kunga mājokļa priekšā, kas atradās Gibeonas augstienē,
40 Lai tie tam Kungam nepārtraukti, rītos un vakaros, upurētu dedzināmos upurus uz dedzināmo upuru altāra, tieši, kā tas ir rakstīts tā Kunga derības grāmatā, ko Viņš bija Israēlam pavēles veidā devis.
41 Un kopā ar viņiem tur bija Heimans un Jedutuns, kā arī atlikušā daļa no izraudzītiem, kuru vārdi bija īpaši atzīmēti, lai nestu tam Kungam pateicību, jo Viņa žēlastība ir mūžīga.
42 Un līdz ar viņiem bija Heimans un Jedutuns. Viņu rīcībā bija taures un cimbāles, kuras tie skandināja, un ari Dieva dziesmu pavadīšanai domātās kokles; taču Jedutuna dēliem bija jābūt par vārtu sargiem.
43 Un tad ikviens tautietis devās mājās, un Dāvids atgriezās, lai savu namu svētītu.
