1 From Paul, a servant of Christ Jesus.
God chose me to be an apostle, and he appointed me to preach the good news 2 that he promised long ago by what his prophets said in the holy Scriptures. 3-4 This good news is about his Son, our Lord Jesus Christ! As a human, he was from the family of David. But the Holy Spirit proved that Jesus is the powerful Son of God, because he was raised from death.
5 Jesus was kind to me and chose me to be an apostle, so that people of all nations would obey and have faith. 6 You are some of those people chosen by Jesus Christ.
7 This letter is to all of you in Rome. God loves you and has chosen you to be his very own people.
I pray that God our Father and our Lord Jesus Christ will be kind to you and will bless you with peace!
A Prayer of Thanks
8 First, I thank God in the name of Jesus Christ for all of you. I do this because people everywhere in the world are talking about your faith. 9 God has seen how I never stop praying for you, while I serve him with all my heart and tell the good news about his Son.
10 In all my prayers, I ask God to make it possible for me to visit you. 11 I want to see you and share with you the same blessings that God's Spirit has given me. Then you will grow stronger in your faith. 12 What I am saying is that we can encourage each other by the faith that is ours.
13 My friends, I want you to know that I have often planned to come for a visit. But something has always kept me from doing it. I want to win followers to Christ in Rome, as I have done in many other places. 14-15 It doesn't matter if people are civilized and educated, or if they are uncivilized and uneducated. I must tell the good news to everyone. That's why I am eager to visit all of you in Rome.
The Power of the Good News
16 I am proud of the good news! It is God's powerful way of saving all people who have faith, whether they are Jews or Gentiles. 17 The good news tells how God accepts everyone who has faith, but only those who have faith. It is just as the Scriptures say, “The people God accepts because of their faith will live.”
Everyone Is Guilty
18 From heaven God shows how angry he is with all the wicked and evil things that sinful people do to crush the truth. 19 They know everything that can be known about God, because God has shown it all to them. 20 God's eternal power and character cannot be seen. But from the beginning of creation, God has shown what these are like by all he has made. That's why those people don't have any excuse. 21 They know about God, but they don't honor him or even thank him. Their thoughts are useless, and their stupid minds are in the dark. 22 They claim to be wise, but they are fools. 23 They don't worship the glorious and eternal God. Instead, they worship idols that are made to look like humans who cannot live forever, and like birds, animals, and reptiles.
24 So God let these people go their own way. They did what they wanted to do, and their filthy thoughts made them do shameful things with their bodies. 25 They gave up the truth about God for a lie, and they worshiped God's creation instead of God, who will be praised forever. Amen.
26 God let them follow their own evil desires. Women no longer wanted to have sex in a natural way, and they did things with each other that were not natural. 27 Men behaved in the same way. They stopped wanting to have sex with women and had strong desires for sex with other men. They did shameful things with each other, and what has happened to them is punishment for their foolish deeds.
28 Since these people refused even to think about God, he let their useless minds rule over them. That's why they do all sorts of indecent things. 29 They are evil, wicked, and greedy, as well as mean in every possible way. They want what others have, and they murder, argue, cheat, and are hard to get along with. They gossip, 30 say cruel things about others, and hate God. They are proud, conceited, and boastful, always thinking up new ways to do evil.
These people don't respect their parents. 31 They are stupid, unreliable, and don't have any love or pity for others. 32 They know God has said that anyone who acts this way deserves to die. But they keep on doing evil things, and they even encourage others to do them.
1 Pāvils, Kristus Jēzus kalps, raksta šo vēstuli, —aicināts apustulis, izredzēts sludināt Dieva evaņģēliju,
2 Ko viņš jau iepriekš apsolījis ar savu praviešu muti svētajos rakstos,
3 Evaņģēliju par viņa dēlu Jēzu Kristu, mūsu Kungu, kas pēc miesas cēlies no Dāvida,
4 Bet Svētajā Garā ar savu augšāmcelšanos no miroņiem paaugstināts par Dieva dēlu spēkā.
5 Caur viņu esmu saņēmis žēlastību un apustuļa pilnvaras celt godā viņa vārdu, pakļaujot ticībai visas pagānu tautas.
6 Pie tām piederat arī jūs, Jēzus Kristus aicinātie.
7 Visiem, Dieva mīļotiem, aicinātiem svētajiem Romā: žēlastība jums un miers no Dieva, mūsu Tēva, un Kunga Jēzus Kristus!
8 Visupirms es pateicos savam Dievam caur Jēzu Kristu par jums visiem, jo jūsu ticība tiek daudzināta visā pasaulē.
9 Dievs ir mans liecinieks—viņam es kalpoju ar savu garu, sludinādams viņa Dēla evaņģēliju—ka es jūs pastāvīgi pieminu
10 Savās lūgšanas, vienumēr lūg-damies, vai gan beidzot pēc Dieva padoma man nepašķirsies reiz ceļš pie jums.
11 Jo es ilgojos jūs redzēt, lai jums varētu nest kādu gara velti, jums par stiprinājumu.
12 Labāk sakot, lai, atrazdamies jūsu vidū, lidz ar jums gūtu iepriecu kopīgajā ticībā, es—jūsējā, jūs manējā.
13 Jums jāzina, brāļi, ka es jau vairākkārt biju apņēmies jūs apciemot, lai gūtu kādu augli arī starp jums, tāpat kā starp pārējām pagānu tautām, bet līdz šim esmu bijis aizkavēts.
14 Tiklab grieķiem kā negrieķiem, mācītiem kā nemācītiem esmu parādnieks.
15 Tāpēc mana vēlēšanās sludināt evaņģēliju arī jums, romiešiem.
16 Jo es nekaunos Kristus evaņģēlija: tas ir Dieva spēks par pestīšanu ikvienam, kas tic: jūdam visupirms un ari grieķim.
17 Jo tanī atklājas Dieva taisnība no ticības uz ticību, kā rakstīts: „No ticības taisnais dzīvos.“
18 Jau Dieva dusmība no debesīm parādās pār visu cilvēku bezdievību un cilvēku netaisnību, kas savā netaisnībā apslāpē patiesību.
19 Jo, ko par Dievu var zināt, tas viņiem nav apslēpts: Dievs pats viņiem to atklājis.
20 Viņa neredzamās īpašības, tiklab viņa mūžīgā vara kā viņa dievišķiba, kopš pasaules radīšanas gara acīm saskatāmas viņa darbos; tāpēc viņiem nav ar ko aizbildināties.
21 Jo, pazīdami Dievu, viņi to nav turējuši godā kā Dievu un viņam nav pateikušies, bet savos spriedumos krituši nicības gūstā un savā siržu neprātā iegrimuši tumsā.
22 Dižodamies ar savu gudrību, viņi kļuvuši nelgas
23 Un apmainījuši neiznīcīgā Dieva godību pret iznīcīgam cilvēkam un putniem, lopiem un rāpuļiem līdzīgiem tēliem.
24 Tāpēc Dievs viņus viņu siržu kārībās nodevis izvirtībai, kufā viņi paši sākuši sagandēt savas miesas,
25 Tāpēc ka viņi dievišķo patiesību apmainījuši pret meliem un sākuši dievināt un pielūgt radību, atstājot novārtā Radītāju—viņš lai ir slavēts visos mūžos, amen.
26 Tad nu Dievs viņus nodevis kauna pilnās kaislībās: sievietes apmai-nījušas dabisko dzimumu kopdzīvi ar pretdabisko.
27 Tāpat arī vīrieši, atmezdami dabisko kopdzīvi ar sievieti, cits pret citu iekaisuši savā iekārē, piekopdami netiklību, vīrietis ar vīrieti, saņemdami pelnīto sodu par savu nomaldīšanos paši pie sevis.
28 Tad nu tāpat, kā viņi nav turējuši cieņā viņiem doto Dieva atziņu, Dievs viņiem licis krist necienīgās tieksmēs, ķa viņi dara to, kas neklājas.
29 Tie piepildījuši savu dzīvi ar visādiem netikumiem: netiklību, mant-kārību, ļaunprātību, iestiguši skaudībā, slepkavībās, ķildās, viltībā, ļaundabībā,
30 Kļuvuši par mēlnešiem un neslavas cēlājiem, Dieva nicinātājiem un varmākam, augstprāšiem, balamutēm, ļaunumu izgudrotājiem, vecāku nicinātājiem,
31 Pilni bezprāta un nepastāvības, cietsirdības un nežēlības.
32 Pazīdami Dieva taisno likumu, ka tie, kas tādas lietas dara, ir pelnījuši nāvi, viņi tomēr nevien paši tā dara, bet vēl priecājas par tiem, kas tā dzīvo.
