BOOK III
(A psalm by Asaph.)
God Is Good
1 God is truly good to Israel,
especially to everyone
with a pure heart.
2 But I almost stumbled and fell,
3 because it made me jealous
to see proud and evil people
and to watch them prosper.
4 They never have to suffer,
they stay healthy,
5 and they don't have troubles
like everyone else.
6 Their pride is like a necklace,
and they commit sin more often
than they dress themselves.
7 Their eyes bulge with fat,
and their minds are flooded
with foolish thoughts.
8 They sneer and say cruel things,
and because of their pride,
they make violent threats.
9 They dare to speak against God
and to order others around.
10 God will bring his people back,
and they will drink the water
he so freely gives.
11 Only evil people would say,
“God Most High cannot
know everything!”
12 Yet all goes well for them,
and they live in peace.
13 What good did it do me
to keep my thoughts pure
and refuse to do wrong?
14 I am sick all day,
and I am punished
each morning.
15 If I had said evil things,
I would not have been loyal
to your people.
16 It was hard for me
to understand all this!
17 Then I went to your temple,
and there I understood
what will happen
to my enemies.
18 You will make them stumble,
never to get up again.
19 They will be terrified,
suddenly swept away
and no longer there.
20 They will disappear, Lord,
despised like a bad dream
the morning after.
21 Once I was bitter
and brokenhearted.
22 I was stupid and ignorant,
and I treated you
as a wild animal would.
23 But I never really left you,
and you hold my right hand.
24 Your advice has been my guide,
and later you will welcome me
in glory.
25 In heaven I have only you,
and on this earth
you are all I want.
26 My body and mind may fail,
but you are my strength
and my choice forever.
27 All-Powerful Lord God,
those who stay far from you
will be lost,
and you will destroy those
who are unfaithful.
28 It is good for me
to be near you.
I choose you as my protector,
and I will tell about
your wonderful deeds.
Kaut arī Jaunums plaukst, Dieva klātbūtne ir ticīgā alga.
1 Asafa dziesma. Un tomēr, žēlīgs un labsirdības pilns ir Dievs pret visiem ticīgiem, tas Kungs pret visiem, kam sirdis ir šķīstas.
2 Bet es—es gandrīz būtu paklupis, manas kājas bija sagrīļojušās, bezmaz mani soļi būtu izslīdējuši no manas gaitas raksta,
3 Jo es dusmojos par lielīgajiem, kad es redzu, ka bezdievjiem tik labi klājas.
4 Tiešām, viņiem nav nekādu bēdu visu mūžu, vesela un labi bajota ir viņu miesa.
5 Cilvēku grūtības viņus nespiež, viņi netiek spaidīti kā citi cilvēki.
6 Tādēļ arī augstprātība ir viņu kakla rota, un varmācībā viņi tērpjas kā drēbēs.
7 Taukajā sejā spīd viņu aizplūdušās acis, tajās atspoguļojas viņu siržu domas.
8 Viņi zobojas un runā savā ļaunumā tikai par varas darbiem, viņu runas ir augstprātības pilnas.
9 Līdz debesīm viņi paceļ savu muti, un viņu mēle šaudās pa visu zemes virsu.
10 Tādēļ ļaudis pievēršas viņiem un pilniem malkiem, kā ūdeni dzejot, uzņem sevī viņu mācības.
11 Un viņi saka: „Kā Dievs to zinās? Vai Visaugstākais ir kāds viszinis?“
12 Redzi, tādi ir tie bezdievji, un tomēr viņiem arvienu labi klājas pasaulē, un viņi vairo savu bagātību.
13 Tiešām, veltīgi es esmu paturējis šķīstu savu sirdi un mazgājis nevainībā savas rokas.
14 Un mani taču nelaime mocīja katru dienu, un bargi mani pārmācīja ik rītus.
15 Tomēr, ja es domātu: „Es runāšu tāpat kā viņi!“ redzi, tad es apgrēkotos pret visu Tavu bērnu dzimtu.
16 Es to visu pārdomāju, lai saprastu, bet tas bija par grūtu manai saprašanai,
17 Kamēr es iedziļinājos Dieva noslēpumos un kļuvu uzmanīgs uz to, kāds gals viņus sagaida.
18 Tiešām, Tu viņus nostati uz slidena ceļa un liec viņiem gāzties, ka viņi iet postā.
19 Cik pēkšņi viņi tiek iznīcināti, aizrauti projām un izbailēs dabū galu!
20 Kā sapnis, kas uzmostoties ir zudis, tā Tavā priekšā, ak Visuvarenais, Tev ceļoties, viņu tēli būs pēc Tavas pavēles pazuduši.
21 Ja mana sirds tomēr vēl vairāk sarūgtinātos un savās iekšās es sajustu sašutumu,
22 Tad es būtu galīgs nejēga un nezinātu nekā, es būtu kā bezprāta kustonis Tavā priekšā.
23 Bet pie Tevis es palieku vienumēr, Tu mani turi pie manas labās rokas,
24 Tu mani vadi pēc sava prāta un beidzot mani uzņemsi godībā.
25 Kad Tu esi mans, tad man nevajaga ne debess, ne zemes!
26 Jebšu man arī pamirtu miesa un sirds, taču Tu, Dievs, esi mans patvē-rums un mana daļa mūžīgi!
27 Jo redzi, tie, kas neuzticībā no Tevis atstājas, iet bojā; Tu izdeldē tos, kas no Tevis atkāpjas.
28 Bet man paliek mans aplaimotājs Dieva tuvums; man ir prieks savu cerību likt uz Dievu to Kungu, lai paustu visus Tavus darbus.
