(A song for worship.)
The Lord Is Always with His People
1 Our Lord, don't forget David
and how he suffered.
2 Mighty God of Jacob,
remember how he promised:
3 “I won't go home
or crawl into bed
4 or close my eyelids,
5 until I find a home for you,
the mighty Lord God of Jacob.”
6 When we were in Ephrath,
we heard that the sacred chest
was somewhere near Jaar.
7 Then we said, “Let's go
to the throne of the Lord
and worship at his feet.”
8 Come to your new home, Lord,
you and the sacred chest
with all its power.
9 Let victory be like robes
for the priests;
let your faithful people
celebrate and shout.
10 David is your chosen one,
so don't reject him.
11 You made a solemn promise
to David, when you said,
“I, the Lord, promise
that someone in your family
will always be king.
12 If they keep our agreement
and follow my teachings,
then someone in your family
will rule forever.”
13 You have gladly chosen Zion
as your home, our Lord.
14 You said, “This is my home!
I will live here forever.
15 I will bless Zion with food,
and even the poor will eat
until they are full.
16 Victory will be like robes
for the priests,
and its faithful people
will celebrate and shout.
17 I will give mighty power
to the kingdom of David.
Each of my chosen kings
will shine like a lamp
18 and wear a sparkling crown.
But I will disgrace
their enemies.”
Mājas vieta tam Kungam. Tā Kunga apsolījums Dāvidam.
1 Svētceļnieku dziesma. Piemini, ak Kungs, Dāvidu un visas viņa ciešanas, viņu,
2 Kas zvērēja tam Kungam un solījās Jēkaba varenajam:
3 Tiešām, es neiešu savas telts mītnē, es nekāpšu savas gultas cisās;
4 Es neatvēlēšu savām acīm miegu un neļaušu snaust saviem acu plakstiem,
5 Līdz kamēr nebūšu atradis vietu tam Kungam, mājokli Jēkaba varenajam!“
6 Redzi, mēs dzirdējām par to Efratā, mēs to atradām Jaāra laukos:
7 „Iesim Viņa miteklī un zemosimies Viņa kāju pamesla priekšā!
8 Nāc, Kungs, savā dusas vietā, Tu un Tavas godības šķirsts!
9 Tavi priesteri lai tērpjas taisnībā, un lai gavilē Tavi svētie!
10 Sava kalpa Dāvida dēļ nenoraidi sava svaidītā vaigu!“
11 Tas Kungs ir devis Dāvidam patiesu zvērestu, no tā Viņš neatkāpsies: „No tavas miesas augļiem vienu Es celšu uz tava troņa.
12 Ja tavi dēli turēs Manu derību un Manas liecības, ko Es tiem mācīšu, tad ari viņu dēli sēdēs mūžīgi uz tava troņa!“
13 Jo tas Kungs ir izraudzījis Ciānu, tur Viņš grib mājot:
14 „Tā ir Mana atpūtas vieta uz visiem laikiem, te Es mājošu, jo tā Es vēlos.
15 Svētīdams Es svētīšu Ciānas barību, tās nabagus Es paēdināšu ar maizi.
16 Es apģērbšu tās priesterus ar pestīšanu, un gavilēt gavilēs tās svētie.
17 Tur es uzcelšu Dāvidam ragu, Es savam svaidītajam sagādāšu spīdekli.
18 Viņa ienaidniekus Es apģērbšu ar kaunu, bet viņa galvā mirdzēs viņa valdnieka vainags!“
