The Lord's Glory Returns to the Temple
1 The man took me back to the east gate of the temple, 2 where I saw the brightness of the glory of Israel's God coming from the east. The sound I heard was as loud as ocean waves, and everything around was shining with the dazzling brightness of his glory. 3 This vision was like the one I had seen when God came to destroy Jerusalem and like the one I had seen near the Chebar River.
I immediately bowed with my face to the ground, 4 and the Lord's glory came through the east gate and into the temple. 5 The Lord's Spirit lifted me to my feet and carried me to the inner courtyard, where I saw that the Lord's glory had filled the temple.
6 The man was standing beside me, and I heard the Lord say from inside the temple:
7 Ezekiel, son of man, this temple is my throne on earth. I will live here among the people of Israel forever. They and their kings will never again disgrace me by worshiping idols at local shrines or by setting up memorials to their dead kings. 8 Israel's kings built their palaces so close to my holy temple that only a wall separated them from me. Then these kings disgraced me with their evil ways, and in my fierce anger I destroyed them. 9 But if the people and their kings stop worshiping other gods and tear down those memorials, I will live among them forever.
10 The people of Israel must suffer shame for sinning against me, so tell them about my holy temple. Let them think about it, 11 then if they are truly sorry, describe for them the design and shape of the temple, the gates, the measurements, and how the buildings are arranged. Explain the regulations about worshiping there, then write down these things, so they can study and obey them.
12 The temple area on my holy mountain must be kept sacred! This is the most important law about the temple.
The Altar
13 According to the official standards, the altar in the temple had the following measurements: Around the bottom of the altar was a gutter 50 centimeters wide and 50 centimeters deep, with a 25-centimeter ledge on the outer rim. 14-17 The altar rested on a base and had three sections, each one of them square. The bottom section was 8 meters on each side and one meter high. The middle section was 7 meters on each side and 2 meters high, and it had a 25-centimeter rim around its outer edge. The top section, which was 6 meters on each side and 2 meters high, was the place where sacrifices were burned, and the four corners of the top section looked like the horns of a bull. The steps leading up to the altar were on the east side.
The Dedication of the Altar
18 The Lord God said:
Ezekiel, son of man, after the altar is built, it must be dedicated by offering sacrifices on it and by splattering it with blood. Here is what you must do: 19 The priests of the Levi tribe from the family of Zadok the priest are the only ones who may serve in my temple—this is my law. So give them a young bull to slaughter as a sacrifice for sin. 20 Take some of the animal's blood and smear it on the four corners of the altar, some on the corners of the middle section, and some more on the rim around its edge. That will purify the altar and make it fit for offering sacrifices to me. 21 Then take the body of the bull outside the temple area and burn it at the special place.
22 The next day, a goat that has nothing wrong with it must be offered as a sacrifice for sin. Purify the altar with its blood, just as you did with the blood of the bull. 23 Then choose a young bull and a young ram that have nothing wrong with them, 24 and bring them to my temple. The priests will sprinkle salt on them and offer them as sacrifices to please me.
25 Each day for the next seven days, you must offer a goat and a bull and a ram as sacrifices for sin. These animals must have nothing wrong with them. 26 The priests will purify the altar during those days, so that it will be acceptable to me and ready to use. 27 From then on, the priests will use this altar to offer sacrifices to please me and sacrifices to ask my blessing. Then I will be pleased with the people of Israel. I, the Lord God, have spoken.
1 Viņš mani noveda pie vārtiem, kas ir uz rītu pusi.
2 Un redzi, Israēla Dieva godība parādījās pēkšņi no rīta puses ar stipru troksni kā lielu ūdeņu krākšana, un zeme atmirdzēja no Viņa godības.
3 Šī parādība bija tāda pati kā tā, ko es redzēju, kad Viņš nāca iznīcināt pilsētu, un ratu skatījums, ko es ierau-dzīju, bija tā pati parādība, ko es redzēju pie Ķebaras upes, un es nokritu uz sava vaiga.
4 Tā Kunga godība ienāca dievnama iecirknī pa vārtiem, kas ir uz rītu pusi,
5 Un tad Dieva gara spēks pacēla mani uz augšu un ienesa mani iekšējā pagalmā. Un redzi, dievnams bija tā Kunga godības pilns.
6 Es dzirdēju, ka kāds mani no dievnama uzrunāja, un redzēju, ka mans lidzšinējais pavadonis ari stāvēja pie manis.
7 Tas no dievnama man sacīja: „Cilvēka bērns, šī vieta ir mana troņa vieta un manu soļu vieta, kur Es Israēla bērnu vidū dzīvošu mūžīgi. Un Israēla nams nedarīs vairs turpmāk nesvētu manu svēto vārdu, ne viņi paši, ne viņu ķēniņi ar savu elkadievību, nedz ari viņi ar savu ķēniņu mirušām miesām pēc viņu nāves ar to,
8 Ka tie savu ķēniņu slieksni novietoja pie mana sliekšņa un savus durvju stabus pie maniem durvju stabiem, tā ka starp viņiem un Mani bija tikai siena; tā tie padarīja nešķīstu un lika negodā manu svēto vārdu ar savām negantībām, ko tie darīja, tā ka Es tos iznīcināju savās dusmās.
9 Bet ja tie tagad atstājas no Manis ar savu elkadievību un arī savu ķēniņu mirušās miesas tur tālu no Manis, tad arī Es dzīvošu viņu vidū mūžīgi!
10 Un tu, cilvēka bērns, pavēsti Israēla namam par šo dievnamu, lai tie kaunas savu noziegumu dēļ.
11 Un kad tie kaunēsies visa tā, ko tie darījuši, tad iepazīstini viņus ar dievnama celtniecisko veidojumu, ar tā iekārtu, ar tā ieejām un izejām, ar tā ārējo izskatu, tā iekšējo kārtību un noteikumiem, un uzraksti visu to viņiem acu priekšā, lai tie piegriež vērību visam tā iekārtojumam, visiem par to spēkā esošiem noteikumiem un cenšas to visu arī ievērot un pildīt.“
12 Šāds ir par dievnamu pastāvošais noteikums: „Tam jāatrodas kalna virsotnē, un visam tā iecirknim visapkārt kalnam ir jābūt šai apkaimē pašai svētākajai vietai!“ Tads ir par diev-namu spēkā esošais likums.
13 Tādi tad nu ir altāļra mēri pēc olektīm, skaitot olekti vienkāršas olekts lielumā un vēl vienu plaukstas platumu klāt. Altāļra pamats ir vienu olekti augsts un vienu olekti garš, un tā apmales sloksne visapkārt vienu sprīdi augsta. Un šāds bija altāļra augstums:
14 No pamata ietvēruma uz grīdas līdz apakšējam iežogojumam bija divu olekšu augstums un vienas olekts pla-tums. Bet no mazā iežogojuma līdz lielajam bija četru olekšu augstums un vienas olekts platums.
15 Upura ugunskurs bija četras olektis augsts, un no ugunskura pacēlās četri ragi.
16 Upuļra ugunskurs bija divpadsmit olekšu gafš un divpadsmit olekšu plats visās četrās pusēs līdzīgs četrstūris.
17 Platais iežogojums bija četrpadsmit olekšu garš un četrpadsmit olekšu plats uz visām četrām pusēm, un tā apmale visapkārt ap to bija pusolekti plata, un tās pamats vienu olekti plats visapkārt. Altāra pakāpieni atradās uz rītu pusi.
18 Un Viņš man sacīja: „Cilvēka bērns, tā saka tas Kungs: „Šie ir altāra noteikumi, kas stāsies spēkā tai dienā, kad altāris būs izveidots, lai uz tā nestu dedzināmos upurus un slacinātu asinis.
19 Levija priesteriem, kas no Cadoka dzimuma un kam atļauts Man tuvoties, lai Man kalpotu,“ —tā saka Dievs tas Kungs, —„tiem dod vienu jaunu vērsi par grēku upuri.
20 Lai viņi ņem no upura asinīm un slacina tās uz altāra četriem ragiem un uz iežogojuma četriem stūriem un visapkārt uz apmali: tā viņi altāri šķīstīs un sagādās tam salīdzinājumu.
21 Tad lai viņi ņem grēku upura vērsi un sadedzina to norādītā vietā ārpus svētnīcas.
22 Otrā dienā lai viņi nes āzi, kas bez vainas, kā grēku upuri, lai šķīstītu altāri, kā to šķīstīja ar vērsi.
23 Kad viņi būs pabeiguši šķīstīšanu, lai viņi tad ņem no liellopu ganāmā pulka vienu jaunu vērsi, kas bez vainas, un no sīklopiem vienu aunu, kas bez vainas, un upurē tos.
24 Tie viņiem jānes tā Kunga priekšā, un priesteri lai uzber tiem sāli un upurē tos par dedzināmo upuri tam Kungam.
25 Septiņas dienas viņiem būs upurēt katru dienu vienu āzi kā grēku upuri, arī vienu jaunu vērsi no liellopiem un vienu aunu no sīklopiem, kas abi bez vainas.
26 Septiņas dienas izdarāma altāra padarīšana par bezgrēcīgu, to būs tā šķīstīt un iesvētīt.
27 Un pēc šīm septiņām dienām priesteriem astotā dienā un turpmāk joprojām būs nest uz šā altāra jūsu dedzināmos un pateicības upurus, un Es būšu jums žēlīgs,“ saka Dievs tas Kungs.
