1 During Jehoiakim's rule, King Nebuchadnezzar of Babylonia invaded and took control of Judah. Jehoiakim obeyed Nebuchadnezzar for three years, but then he rebelled.
2 At that time, the Lord started sending troops to rob and destroy towns in Judah. Some of these troops were from Babylonia, and others were from Syria, Moab, and Ammon. The Lord had sent his servants the prophets to warn Judah about this, 3 and now he was making it happen. The country of Judah was going to be wiped out, because Manasseh had sinned 4 and caused many innocent people to die. The Lord would not forgive this.
5 Everything else Jehoiakim did while he was king is written in The History of the Kings of Judah. 6 Jehoiakim died, and his son Jehoiachin became king.
7 King Nebuchadnezzar defeated King Neco of Egypt and took control of his land from the Egyptian Gorge all the way north to the Euphrates River. So Neco never invaded Judah again.
King Jehoiachin of Judah Is Taken to Babylon
(2 Chronicles 36.92 10)8 Jehoiachin was 18 years old when he became king of Judah, and he ruled only 3 months from Jerusalem. His mother Nehushta was the daughter of Elnathan from Jerusalem. 9 Jehoiachin disobeyed the Lord, just as his father Jehoiakim had done.
10 King Nebuchadnezzar of Babylonia sent troops to attack Jerusalem soon after Jehoiachin became king. 11 During the attack, Nebuchadnezzar himself arrived at the city. 12 Jehoiachin immediately surrendered, together with his mother and his servants, as well as his army officers and officials. Then Nebuchadnezzar had Jehoiachin arrested. These things took place in the eighth year of Nebuchadnezzar's rule in Babylonia.
13 The Lord had warned that someday the treasures would be taken from the royal palace and from the temple, including the gold objects that Solomon had made for the temple. And that's exactly what Nebuchadnezzar ordered his soldiers to do. 14 He also led away as prisoners the Jerusalem officials, the military leaders, and the skilled workers—10,000 in all. Only the very poorest people were left in Judah.
15 Nebuchadnezzar took Jehoiachin to Babylon, along with his mother, his wives, his officials, and the most important leaders of Judah. 16 He also led away 7,000 soldiers and 1,000 skilled workers, all of them trained for battle.
17 Then Nebuchadnezzar appointed Jehoiachin's uncle Mattaniah king of Judah and changed his name to Zedekiah.
King Zedekiah of Judah
(2 Chronicles 36.11-16Jeremiah 52.1-3)18 Zedekiah was 21 years old when he was appointed king of Judah, and he ruled from Jerusalem for 11 years. His mother Hamutal was the daughter of Jeremiah from Libnah. 19 Zedekiah disobeyed the Lord, just as Jehoiakim had done. 20 It was Zedekiah who finally rebelled against Nebuchadnezzar.
The people of Judah and Jerusalem had made the Lord so angry that he turned his back on them. That's why these horrible things were happening.
1 Viņa valdīšanas laikā cēlās un nāca Nebukadnēcars, Bābeles ķēniņš, un Jojakims bija viņam pakļauts trīs gadus, bet tad viņš no tā atkrita.
2 Tad tas Kungs lika doties pret viņu kaldiešu un aramiešu, kā arī Moāba un amoniešu karapulkiem un Viņš tiem lika iebrukt Jūdā, lai to iznīcinātu pēc tā Kunga vārda, ko Viņš bija runājis ar savu kalpu, praviešu, muti.
3 Patiešām, Jūdam notika tikai pēc tā Kunga vārda, kad Viņš to atstūma no sava vaiga Manases grēku dēļ, kurus viņš bija darījis,
4 Bet it sevišķi nenoziedzīgo asiņu dēļ, kuras viņš bija izlējis, piepildīdams Jeruzālemi ar nevainīgām asinīm; arī tās tas Kungs negribēja viņam piedot.
5 Un kas vēl ir stāstāms par Jojakimu, viss tas, ko viņš ir darījis, tas ir ierakstīts Jūdas ķēniņu Laiku grāmatā.
6 Kad Jojakims apgūlās pie saviem tēviem, tad viņa dēls Jojachīns kļuva ķēniņš viņa vietā.
7 Un Ēģiptes ķēniņš vairs neizgāja kara gājienos no savas zemes, jo Bābeles ķēniņš bija viņam visu atņēmis, kas Ēģiptes ķēniņam piederēja, —no Ēģiptes robežu upes līdz Eifratas upei.
8 Jojachīnam bija astoņpadsmit gadi, kad viņš kļuva ķēniņš, un viņš valdīja trīs mēnešus Jeruzālemē; viņa mātes vārds bija Nehusta, un viņa bija Ēlnatāna meita no Jeruzālemes.
9 Un viņš darīja to, kas bija ļauns tā Kunga acīs, gluži tāpat, kā viņa tēvs bija darījis.
10 Tanī laikā cēlās un devās uzbrukumā pret Jeruzālemi Bābeles ķēniņa Nebukadnēcara karapulku vadoņi, un viņi ielenca pilsētu.
11 Kad nu Nebukadnēcars, Bābeles ķēniņš, pats ieradās pie šās pilsētas, kamēr viņa karapulku vadoņi to turēja aplenktu,
12 Tad Jojachīns, Jūdas ķēniņš, izgāja ārā pie Bābeles ķēniņa, viņš un viņa māte, viņa galma ļaudis, viņa karaspēka vadoņi un viņa galma apkalpotāji, un Bābeles ķēniņš saņēma viņu gūstā savas valdīšanas astotajā gadā.
13 Un viņš lika no turienes paņemt visas tā Kunga nama mantas un visas ķēniņa pils mantas un nolauza zeltu no visiem rīkiem, kurus Salamans, Israēla ķēniņš, bija licis darināt tā Kunga namam; tā tas Kungs to bija jau iepriekš pavēstījis.
14 Viņš aizveda gūstā visu Jeru-zālemi: visus augstos ierēdņus, visus karam spējīgos vīriešus, desmit tūkstoš gūstekņus; turklāt ari visus kalējus un amatniekus; nekas netika atstāts kā vienīgi zemes nabadzīgie ļaudis.
15 Tā viņš aizveda Jojachīnu uz Bābeli gūstā, tāpat arī ķēniņa māti un ķēniņa sievas; arī viņa galma darbiniekus un zemes varenos viņš aizveda kā gūstekņus no Jeruzālemes uz Bābeli;
16 Turklāt visus spēcīgos karavīrus, skaitā septiņus tūkstošus, atslēdzniekus un kalējus kādu tūkstoti, visus, kas vien kā braši un drošsirdīgi derēja karam, tos Bābeles ķēniņš aizveda gūstā ūz Bābeli.
17 Un Bābeles ķēniņš cēla par ķēniņu viņa vietā Matanju, Jojachīna tēva brāli, un pārveidoja viņa vārdu par Cedekiju.
18 Cedekijam, kad viņš kļuva ķēniņš, bija divdesmit viens gads, un viņš valdīja kā ķēniņš Jeruzālemē vienpadsmit gadus; viņa mātes vārds bija Hamutala, viņa bija Jeremijas meita no Libnas.
19 Un viņš darīja to, kas ir ļauns tā Kunga acīs, gluži tāpat, kā Jojakims bija darījis.
20 Jo tiešām tā Kunga dusmu dēļ lieta ar Jeruzālemi un Jūdu nonāca tik tālu, ka Viņš tos pilnīgi atstūma no sava vaiga.
