A Story about Two Eagles and a Vine
1 The Lord said:
2 Ezekiel, son of man, tell the people of Israel the following story, 3 so they will understand what I am saying to them:
A large eagle with strong wings and beautiful feathers once flew to Lebanon. It broke the top branch off a cedar tree, 4 then carried it to a nation of merchants and left it in one of their cities. 5 The eagle also took a seed from Israel and planted it in a fertile field with plenty of water, like a willow tree beside a stream. 6 The seed sprouted and grew into a grapevine that spread over the ground. It had lots of leaves and strong, deep roots, and its branches grew upward toward the eagle.
7 There was another eagle with strong wings and thick feathers. The roots and branches of the grapevine soon turned toward this eagle, hoping it would bring water for the soil. 8 But the vine was already growing in fertile soil, where there was plenty of water to produce healthy leaves and large grapes.
9 Now tell me, Ezekiel, do you think this grapevine will live? Or will the first eagle pull it up by its roots and pluck off the grapes and let its new leaves die? The eagle could easily kill it without the help of a large and powerful army. 10 The grapevine is strong and healthy, but as soon as the scorching desert wind blows, it will quickly wither.
The Lord Explains the Story
11 The Lord said:
12 Ezekiel, ask the rebellious people of Israel if they know what this story means.
Tell them that the king of Babylonia came to Jerusalem, then he captured the king of Judah and his officials, and took them back to Babylon as prisoners. 13 He chose someone from the family of Judah's king and signed a treaty with him, then made him swear to be loyal. He also led away other important citizens, 14 so that the rest of the people of Judah would obey only him and never gain control of their own country again.
15 But this new king of Judah later rebelled against Babylonia and sent officials to Egypt to get horses and troops. Will this king be successful in breaking the treaty with Babylonia? Or will he be punished for what he's done?
16 As surely as I am the living Lord God, I swear that the king of Judah will die in Babylon, because he broke the treaty with the king of Babylonia, who appointed him king. 17 Even the king of Egypt and his powerful army will be useless to Judah when the Babylonians attack and build towers and dirt ramps to destroy the cities of Judah and its people. 18 The king of Judah broke his own promises and ignored the treaty with Babylonia. And so he will be punished!
19 He made a promise in my name and swore to honor the treaty. And now that he has broken that promise, my name is disgraced. He must pay for what he's done. 20 I will spread out a net to trap him. Then I will drag him to Babylon and see that he is punished for his unfaithfulness to me. 21 His best troops will be killed in battle, and the survivors will be scattered in every direction. I, the Lord, have spoken.
22 Someday, I, the Lord,
will cut a tender twig
from the top of a cedar tree,
then plant it on the peak
of Israel's tallest mountain,
23 where it will grow
strong branches
and produce large fruit.
All kinds of birds will find
shelter under the tree,
and they will rest in the shade
of its branches.
24 Every tree in the forest
will know that I, the Lord,
can bring down tall trees
and help short ones grow.
I dry up green trees
and make dry ones green.
I, the Lord, have spoken,
and I will keep my word.
1 Un atkal ievirzījās manā garā tā Kunga vārds, kas man sacīja:
2 „Cilvēka bērns, uzdod Israēla namam mīklu un stāsti tam līdzību.
3 Un saki tiem: Tā saka Dievs tas Kungs: Liels ērglis ar lieliem gapiem spārniem un kuplām raibām spalvām nolaidās us Libanona un pārņēma sāvā rīcībā ciedra koka galotni.
4 Viņš nolauza pašu augšējo tās zaru un to aiznesa uz veikalnieku zemi un iestādīja to tirgotāju piisētā.
5 Tad viņš ņēma vienu no tās zemes atvasēm un stādīja to kā vītolu auglīgā tīrumā, kur bija daudz ūdens,
6 Lai tas augtu un attīstītos par spēcīgu un kuplu, bet garumā par zemas sugas vīna koku. Viņa stīgām vajadzēja vērsties pret viņu (ērgli), un viņa saknēm bija jābūt viņam padotam. Tas tapa tiešām par vīna koku, kas raisīja stīgas un dzina atvases.
7 Bet tur bija vēl viens liels ērglis ar lieliem spārniem un kuplām spēcīgām spalvām. Un redzi, vīna koks piegrieza šim savas saknes un izstiepa pret viņu savus zarus, lai viņš to vēl bagātīgāki slacinātu, nekā to spēja dobe, kupā tas bija iestādīts.
8 Un tas taču bija stādīts labā zemē ar bagātīgu ūdeni, lai dzītu stīgas un nestu augļus un kļūtu tiešām par teicamu un izcilu vīna koku.
9 Bet tad nu saki tiem: Tā saka Dievs tas Kungs: Vai viss tas tā labi izdosies? Vai tas otrs ērglis neizraus viņam saknes un nenoplūks viņa augļus, ka tam jānokalst? Visas tā svaigi sarietušās atvases un tā zaļās lapas novītīs; un tur nevajadzēs ne stipra elkoņa, nedz ari liela ļaužu pulka, lai to izceltu no zemes, kupā tas laidis savas saknes.
10 Tiešām, viņš ir gan tagad iedēstīts. Bet vai tam labi izdosies arī izaugt? Vai tas nenokaltīs, kad to ķers rīta vējš? Tiešām, tas nokaltīs tai vietā, kur tas uzaudzis.“
11 Atkal skāra mani tā Kunga vārds, un tas man sacīja:
12 „Saki taču šai pretestīgajai ciltij: Vai jūs nesaprotat, ko tas nozīmē? Saki tiem tā: Redzi, Bābeles ķēniņš gāja uz Jeruzālemi, paņēma tās ķēniņu un tās dižciltīgos un aizveda viņus sev līdz uz Bābeli.
13 Tad viņš ņēma vienu atvasi no ķēniņa nama un dzimuma, noslēdza ar to derību un nozvērināja to. Bet zemes dižciltīgos viņš paņēma sev līdz,
14 Lai ķēniņa valdība paliktu pazemīga un necenstos pieaugt varā un nozīmē, lai ķēniņš turētu noslēgto līgumu, ka tas pastāvētu.
15 Bet tas atkāpās no viņa un sūtīja vēstnešus uz Ēģipti, lai tam dotu zirgus un daudz kapa tautas. Vai tas tam izdosies? Vai tas, kas tā darījis, paliks nesodīts? Viņš ir līgumu lauzis, vai viņš izies sveikā no soda?
16 Tik tiešām, ka Es dzīvoju,“ —saka Dievs tas Kungs—„tā ķēniņa dzīves vietā, kas viņu iecēla par ķēniņu, kupa zvērestu viņš pārkāpa un kūpam viņš lauza savu derību, pie viņa Bābelē viņš nomirs!
17 Bet faraons tam kapā nepalīdzēs nedz ar lielu karaspēku, nedz arī ar lielu darba ļaužu daudzumu, kas ceļ vaļņus un ielenkuma apcietinājumus līdz ar torņiem, lai atņentu daudziem dzīvību.
18 Tādēļ ka viņš ir pārkāpis zvērestu un lauzis derību, kaut gan bija devis roku to sargāt un taču to nedarīja, viņš neizglābsies no soda.
19 Tāpēc arī saka Dievs tas Kungs: Tik tiešām, ka Es dzīvoju: zvērestu, ko viņš Man devis un pārkāpis, un derību, ko viņš slēdzis manā priekšā un lauzis, Es pieskaitīšu par noziegumu viņa galvai un likšu viņam par to ciest sodu.
20 Es izplātīšu pār viņu savu tiklu, tā ka viņš paliks sapinies manos valgos. Tad Es viņu aizvedīšu uz Bābeli, tur Es izkārtošos un iztiesāšos ar viņu par uzticības lauzumu, ar ko viņš noziedzies un apgrēkojies pret Mani.
21 Visi viņa izlasītie kareivji un visi, kas kalpoja vina kara pulkos, kritīs no zobena, un atlikušie izklīdīs visos vējos, lai jūs atzītu, ka Es, tas Kungs, to jau iepriekš esmu pateicis.“
22 Tā saka Dievs tas Kungs: „Es ņemšu no augstā ciedru koka galotnes zaru un to iestādīšu, un no pašas augstā-kās no tā atvasēm Es nolauzīšu maigu zariņu un to dēstīšu augstā un stāvus izslietā kraujā kalnā.
23 Israēla augstākajā kalnā Es to dēstīšu, lai tas izrieš zarus un nes augļus un top par jo krāšņu ciedru koku, zem kupa atradīs patvērumu visādi meža zvēri un kura zaros dzīvos un vīs savas ligzdas vidažādāko spalvu putni.
24 Tad visi koki laukā atzīs, ka Es, tas Kungs, pazemoju augsto koku un paaugstināju zemo koku, ka Es liku nokalst zaļajam kokam un devu jaunu zaļumu un pat ziedus sausajam kokam. Es, tas Kungs, to noteicu, un Es to arī izpildīju.“
