1 After the sacred chest had been in Philistia for seven months, 2 the Philistines called in their priests and fortunetellers, and asked, “What should we do with this sacred chest? Tell us how to send it back where it belongs!”
3 “Don't send it back without a gift,” the priests and fortunetellers answered. “Send along something to Israel's God to make up for taking the chest in the first place. Then you will be healed, and you will find out why the Lord was causing you so much trouble.”
4 “What should we send?” the Philistines asked.
The priests and fortunetellers answered:
There are five Philistine rulers, and they all have the same disease that you have. 5 So make five gold models of the sores and five gold models of the rats that are wiping out your crops. If you honor the God of Israel with this gift, maybe he will stop causing trouble for you and your gods and your crops. 6 Don't be like the Egyptians and their king. They were stubborn, but when Israel's God was finished with them, they had to let Israel go.
7 Get a new cart and two cows that have young calves and that have never pulled a cart. Hitch the cows to the cart, but take the calves back to their barn. 8 Then put the chest on the cart. Put the gold rats and sores into a bag and put it on the cart next to the chest. Then send it on its way.
9 Watch to see if the chest goes on up the road to the Israelite town of Beth-Shemesh. If it goes back to its own country, you will know that it was the Lord who made us suffer so badly. But if the chest doesn't go back to its own country, then the Lord had nothing to do with the disease that hit us—it was simply bad luck.
10 The Philistines followed their advice. They hitched up the two cows to the cart, but they kept their calves in a barn. 11 Then they put the chest on the cart, along with the bag that had the gold rats and sores in it.
12 The cows went straight up the road toward Beth-Shemesh, mooing as they went. The Philistine rulers followed them until they got close to Beth-Shemesh.
13 The people of Beth-Shemesh were harvesting their wheat in the valley. When they looked up and saw the chest, they were so happy that they stopped working and started celebrating.
14-15 The cows left the road and pulled the cart into a field that belonged to Joshua from Beth-Shemesh, and they stopped beside a huge rock. Some men from the tribe of Levi were there. So they took the chest off the cart and placed it on the rock, and then they did the same thing with the bag of gold rats and sores. A few other people chopped up the cart and made a fire. They killed the cows and burned them as sacrifices to the Lord. After that, they offered more sacrifices.
16 When the five rulers of the Philistines saw what had happened, they went back to Ekron that same day.
17 That is how the Philistines sent gifts to the Lord to make up for taking the sacred chest. They sent five gold sores, one each for their towns of Ashdod, Gaza, Ashkelon, Gath, and Ekron. 18 They also sent one gold rat for each walled town and for every village that the five Philistine rulers controlled. The huge stone where the Levites set the chest is still there in Joshua's field as a reminder of what happened.
The Sacred Chest Is Sent to Kiriath-Jearim
19 Some of the men of Beth-Shemesh looked inside the sacred chest, and the Lord God killed 70 of them. This made the people of Beth-Shemesh very sad, 20 and they started saying, “No other God is like the Lord! Who can go near him and stay alive? We'll have to send the chest away from here. But where can we send it?”
21 They sent messengers to tell the people of Kiriath-Jearim, “The Philistines have sent back the sacred chest. Why don't you take it and keep it there with you?”
1 Kad tā Kunga šķirsts atradās filistiešu novadā jau septiņus mēnešus,
2 Tad filistieši saaicināja savus priesterus un zintiniekus un viņiem jautāja: „Ko lai mēs darām ar tā Kunga šķirstu? Izziniet, kādā veidā lai mēs to nosūtām atpakaļ tā īstajā vietā!“
3 Un tie sacīja: „Ja jūs gribat Israēla Dieva šķirstu sūtīt atpakaļ, tad nesūtiet to tukšā, bet atdodiet to atpakaļ kopā ar vainas izpirkšanas upuri, jo tikai tādā ceļā jūs paši tiksit dziedināti un jums kļūs ari zināms, kādēļ Viņa roka no jums vēl nav atstājusies.“
4 Tad tie prasīja: „Kādu vainas izpirkšanas upuri tad lai mēs tam līdzi nosūtām?“ Un tie sacīja: „Pēc filistiešu pavaldoņu skaita—piecus lielus zelta trumus un piecas zelta peles, jo viena un tā pati sērga ir pārņēmusi viņus visus: ir tautu, ir vadoņus.
5 Tad nu dariniet sev jūsu trumu attēlus un peļu attēlus, kas izposta jūsu zemi, un dodiet godu Israēla Dievam; varbūt, ka Viņš padarīs savu roku pār jums mazliet vieglāku, —pār jūsu dievu un pār jūsu zemi.
6 Un kāpēc tad jūs gribat savu sirdi apcietināt, kā ēģiptieši un faraons reiz savas sirdis apcietināja? Vai tad tā nebija: kad Viņš tiem savu gribu bija brīnišķi parādījis, tad viņi tos arī atlaida, un tie aizgāja.
7 Un tagad, uztaisiet pilnīgi jaunus ratus un ņemiet divas zīdītājas govis, uz kurām vēl nekad jūgs nav likts; iejūdziet abas jaunās govis ratos, bet viņu mazos telēnus aizvediet no tām prom uz mājām,
8 Tad ņemiet tā Kunga šķirstu un uzceliet to uz ratiem un arī tos zelta priekšmetus, ko jūs Viņam esat nolikuši kā vainas izpirkšanas maksu; tos ielieciet vācelē tam blakām un tad to nosūtiet projām, lai iet savu ceļu.
9 Un tad novērojiet; ja tas uzsāks savu atceļu kalnup virzienā uz Bet-Šcmešu, tad tas pats ir mums šo nelaimi atnesis; bet ja ne, tad mēs zināsim, ka Viņa roka nav mūs skārusi, bet tas mums bija tāpat nejauši noticis.“
10 Un tie vīri tā arī izdarīja, ņēma divas jaunas govis, kas tikko kā bija atnesušās, un iejūdza tās ratos, bet viņu teļus tie paturēja mājās.
11 Un tie iecēla tā Kunga šķirstu ratos līdz ar vāceli ar zelta pelēm un ar trumu attēliem.
12 Tad govis aizgāja taisni pa ceļu virzienā uz Bet-Šemešu, iedamas pa vienām un tām pašām sliedēm, nepār-traukti maudamas, solīti pa solītim, un tās nenogriezās ne pa labi, nedz pa kreisi; un filistiešu vadoņi sekoja tām līdz Bet-Šemešas robežām.
13 Bet Bet-Šemešas iedzīvotāji pat-reiz pļāva ielejā kviešus, un kad tie savas acis pacēla un ieraudzīja šķirstu nākam, tad tie, to redzēdami, kļuva līksmi.
14 Un rati nobrauca Jozuas, Bet-Šemešas iedzīvotāja, tīrumā un tur apstājās. Un tur bija liels akmens, un tie saskaldīja ratus malkā, bet govis tie upurēja kā dedzināmo upuri tam Kungam.
15 Tad Ievīti nocēla tā Kunga šķirstu līdz ar vāceli, kas bija tam klāt un kufā atradās zelta priekšmeti, un nolika to uz lielā akmens, uņ Bet-Šemešas iedzīvotāji tanī dienā upurēja tam Kungam ir dedzināmos, ir kaujamos upurus.
16 Kad nu pieci filistiešu dižciltīgie to redzēja, tad tie tanī pašā dienā atgriezās Ekronā.
17 Bet šie nu ir augoņu atveidojumi tīra zeltā, ko filistieši atsūtīja tam Kungam kā vainas izpirkšanas upuri: viens par Ašdodu, viens par Gazu, viens par Aškalonu, viens par Gātu, viens par Ekronu.
18 Un arī zelta peļu daudzums bija pēc filistiešu pilsētu skaita, kuras bija padotas pieciem dižciltīgiem pavaldoņiem, no it visām, gan ar mūri apcie-tinātām pilsētām, gan arī no apkārt pilsētām uzceltiem lauku ciematiem. Un tam liecinieks ir lielais akmens, uz kura tie nolika tā Kunga šķirstu, un kas līdz šai dienai vēl atrodas Jozuas, no Bet-Šemešas, tīrumā.
19 Bet tas Kungs sodīja Bet-Šemešas iedzīvotājus, tāpēc ka tie bija ielūkojušies tā Kunga šķirstā, un Viņš lika nomirt no iedzīvotājiem septiņdesmit vīriem. Un tauta par tiem sēroja, ka tas Kungs ar šādu bargu pārmācību bija tautu sodījis.
20 Un Bet-Šemešas ļaudis sacīja: „Kas gan var pastāvēt tā Kunga, tā svētā Dieva, vaiga priekšā?! Un pie kā gan lai Viņš pārceltos, ja Viņš no mums aizietu?“
21 Un tie nosūtīja vēstnešus pie Kirjat-Jearimas iedzīvotājiem, teikdami: „Filistieši ir atdevuši atpakaļ tā Kunga šķirstu; nāciet lejā un vediet to kalnā pie sevis!“
