Victory for Jerusalem
1 This is a message from the Lord about Israel:
I am the Lord! I stretched out the heavens; I put the earth on its foundations and gave breath to humans. 2 I have decided that Jerusalem will become a bowl of wine that makes the neighboring nations drunk. And when Jerusalem is attacked, Judah will also be attacked. 3 But I will turn Jerusalem into a heavy stone that crushes anyone who tries to lift it.
When all nations on earth surround Jerusalem, 4 I will blind every horse and make them panic, and every rider will be confused. But at the same time, I will watch over Judah. 5 Then every clan in Judah will realize that I, the Lord All-Powerful, am their God, and that I am the source of their strength.
6 At that time I will let the clans of Judah be like a ball of fire in a wood pile or a fiery torch in a hay stack. Then Judah will send the surrounding nations up in smoke. And once again the city of Jerusalem will be filled with people.
7 But I will first give victory to Judah, so the kingdom of David and the city of Jerusalem in all of their glory won't be thought of more highly than Judah itself. 8 I, the Lord God, will protect Jerusalem. Even the weakest person there will be as strong as David, and David's kingdom will rule as though my very own angel were its leader. 9 I am determined to wipe out every nation that attacks Jerusalem.
Mourning for the One Pierced with a Spear
10 I, the Lord, will make the descendants of David and the people of Jerusalem feel deep sorrow and pray when they see the one they pierced with a spear. They will mourn and weep for him, as parents weep over the death of their only child or their first-born. 11 On that day the people of Jerusalem will mourn as much as everyone did for Hadad Rimmon on the flatlands near Megiddo. 12 Everyone of each family in the land will mourn, and the men will mourn separately from the women. This includes those from the family of David, and the families of Nathan, 13 Levi, Shimei, 14 and all other families as well.
1 Šis ir tā Kunga vārda vēstījums par Israēlu, tā saka tas Kungs, kas izstiepis debesis pāri pasaulei, kas licis pamatus zemei un kas radījis cilvēkā viņa garu:
2 „Redzi, Es gribu darīt Jeruzālemi par apreibinātāju dzērienu kausu visām tautām, kas ap Jeruzālemi dzīvo; un arī Jūdam pienāks sava kārta, kad aplenks Jeruzālemi.
3 Un notiks tanī dienā, ka Es darīšu Jeruzālemi par paceļamu sacīkstes akmeni visām tautām; visi, kas lūkos to pacelt, sagriezīs sevi uz tā, kad pret pilsētu sapulcēsies visas pasaules tautas.
4 Tanī dienā“, —saka tas Kungs, —„Es padarīšu visus zirgus tramīgus un viņu jātniekus baiļu pilnus, —bet pār Jūdas namu Es turēšu savas acis vaļā, kamēr visu svešo tautu zirgus Es sitīšu ar aklumu.
5 Un Jūdas novadu pārvaldnieki teiks savās sirdīs: Jeruzālemes iedzīvotāju stiprums ir tas Kungs Cebaots, viņu Dievs.
6 Tai dienā Es pārvērtīšu Jūdas novadu pārvaldniekus par degošiem aizkuriem malkai un par aizdedzināmo lāpu salmu kūļiem, lai viņi iznīcina visas tautas pa labi un kreisi no sevis. Bet Jeruzālemei pašai arī turpmāk jāpaliek savā līdzšinējā vietā Jeruzālemē!“
7 Vispirms tas Kungs piešķirs sekmes Jūdas būdiņām un pagaidu celtnēm, lai pārmērīgi nepaceļas nedz Dāvida nama lepnums, nedz arī Jeruzālemes iedzīvotāju lepnums pār Jūdu.
8 Tanī dienā tas Kungs pasargās Jeruzālemes iedzīvotājus, ka visne-spēcīgākais viņu starpā būs tai dienā kā Dāvids, un Dāvida nams būs kā Dievs, kā tā Kunga eņģelis viņu priekšā.
9 „Un notiks tanī dienā, ka Mani būs radušās domas iznīcināt visas pagānu tautas, kas devušās cīņā pret Jeruzālemi.
10 Bet pār Dāvida namu un Jeru-zālemes iedzīvotājiem Es izliešu žēla-stības un lūgšanas garu, un viņi pie-griezīs izcilu uzmanību tam, ko viņi sadūruši, un vaimanās par viņu, kā vaimanā par vienīgo dēlu, un būs par viņu noskumuši un sēros, kā ļaudis skumst ikviens par savu pirmdzimto.“
11 Tai dienā Jeruzalemē būs tik lielas sēras, kā citkārt sēras bija pie Hadad-Rimmonas Megidas līdzenumā.
12 Un zeme vaimanās, ikviena cilts par sevi: Dāvida nama cilts par sevi, un viņu sievas atsevišķi; Nātāna nama cilts par sevi, un viņu sievas atsevišķi;
13 Levija nama cilts par sevi, un viņu sievas atsevišķi; Šimeja cilts par sevi, un viņu sievas atkal par sevi,
14 Un tādā veidā arī visas pārējās ciltis, katra cilts par sevi, un viņu sievas atsevišķi.
