Trouble for Israel's Enemies
1 Lebanon, open your gates!
Let the fire come in
to destroy your cedar trees.
2 Cry, you cypress trees!
The glorious cedars have fallen
and are rotting.
Cry, you oak trees of Bashan!
The dense forest
has been chopped down.
3 Listen! Shepherds are crying.
Their glorious pastures
have been ruined.
Listen! Lions are roaring.
The forests of the Jordan Valley
are no more to be found.
Worthless Shepherds
4 The Lord my God said to me:
Tend those sheep doomed for slaughter! 5 The people who buy and butcher them go unpunished, while everyone who sells them says, “Praise the Lord! I'm rich.” Not even their shepherds have pity on them.
6 Tend those sheep because I, the Lord, will no longer have pity on the people of this earth. I'll turn neighbor against neighbor and make them slaves of a king. They will bring disaster on the earth, and I'll do nothing to rescue any of them.
7 So I became a shepherd of those sheep doomed to be slaughtered by the sheep dealers. And I gave names to the two sticks I used for tending the sheep: One of them was named “Mercy” and the other “Unity.” 8 In less than a month, I became impatient with three shepherds who didn't like me, and I got rid of them. 9 Then I said, “I refuse to be your shepherd. Let the sheep that are going to die, go on and die, and those that are going to be destroyed, go on and be destroyed. Then let the others eat one another alive.”
10 On that same day, I broke the stick named “Mercy” to show that the Lord had canceled his agreement with all people. 11 The sheep dealers who saw me knew at once that this was a message from the Lord. 12-13 I told them, “Pay me my wages, if you think you should; otherwise, forget it.” So they handed me my wages, a measly 30 pieces of silver.
Then the Lord said, “Throw the money into the treasury.” So I threw the money into the treasury at the Lord's temple. 14 Then I broke the stick named “Unity” and canceled the ties between Judah and Israel.
15 Next, the Lord said to me, “Act like a shepherd again—this time a worthless shepherd. 16 Once more I am going to let a worthless nobody rule the land—one who won't care for the strays or search for the young or heal the sick or feed the healthy. He will just dine on the fattest sheep, leaving nothing but a few bones.”
17 You worthless shepherd,
deserting the sheep!
I hope a sword
will cripple your arm
and blind your right eye.
1 Atver, ak Libanona, savus vārtus, lai uguns aprij tavus ciedrus!
2 Vaimanājiet, cipreses, ka ciedri ir nogāzti un paši diženākie koki ir nopostīti! Vaimanājiet, Basanas ozoli, ka nogāzts ir biezais mežs!
3 Klau, kā vaimanā gani, jo viņu krāšņās ganības ir pagalam! Klau, kā rūc lauvas, jo izpostīts ir arī Jardānas biezokņu skaistums!
4 Tā sacīja man tas Kungs, mans Dievs: „Gani kaujamās avis!
5 Jo viņu īpašnieki nokauj viņas, neuzskatīdami to ne par kādu grēku, pārdod un saka: Slavēts lai ir tas Kungs, es tagad esmu bagāts! —Un paši gani ari viņas netaupa.
6 Tāpēc Es arī nesaudzēšu zemes iedzīvotājus“, —saka tas Kungs. „Un redzi, Es nodošu ļaudis katru atsevišķi otra rokā un sava ķēniņa rokā; lai tad viņi ari sagrauj zemi, un Es neglābšu nevienu no viņu pašu rokām.“
7 Un tā es ganīju kaujamās avis, visvairāk nožēlojamās avju starpā, un iegādājos sev divas ganu kūjas: vienu es nosaucu par „Laipnību“ un otru par „Vienprātību“. —Un tā es ganīju avis.
8 Vienā mēnesī es atlaidu trīs ganus, tie man bija apnikuši, un arī viņi negribēja vairs mani.
9 Tālāk es teicu: „Es jūs ilgāk vairs neganīšu; kas mirst, lai mirst, kam draud iznīcība, lai iznīkst; un pārējās, kas paliek, lai aprij cita citu!“
10 Es tad paņēmu savu kūju ar nosaukumu „Laipnība“ tin to salauzu, lai uzteiktu savu derību, ko es biju noslēdzis ar visām tautām.
11 Tā nu derība arī tika tanī dienā lauzta; avju tirgotāji, kas manu rīcību uzmanīgi novēroja, atzina, ka tāds ir bijis tā Kunga vārds.
12 Un kad es viņiem teicu: „Ja jums labpatīk, tad dodiet man atlīdzību, ja nē, tad lai paliek!“ Tad viņi izmaksāja man, cik es biju nopelnījis, nosvērdami man trīsdesmit sudraba gabalus.
13 Un tas Kungs man sacīja: „Iemet šo slaveno algu, par kupu cienīgu viņi tevi atzinuši, dievnama mantnīcā!“ Es paņēmu trīsdesmit sudraba gabalus un iemetu tos dievnamā, lai tos ieliek mantnīcā.
14 Tad es salauzu savu otru ganu kūju—„Vienprātību“ —par zīmi tam, ka es sarauju brālību starp Jūdu un Israēlu.
15 Un tas Kungs teica man: „Ņem vēl reiz savās rokās nepiemērota gana piederumus!
16 Jo redzi, Es likšu darboties zemē ganam, kas par bojā ejošo nerūpējas, noklīdušo necenšas atrast un salauzto nepūlas dziedēt, kā arī veselo neapgādā, turpretī treknās avs gaļu apēd ar baudu un nomauc pat viņas nagus.
17 Lai bēdas manam nederīgajam ganam, kas atstāj savu ganāmpulku! Lai zobens skap viņa roku un viņa labo aci! Viņa roka lai kaltin sakalst, un viņa labā acs lai pavisam izdziest!“
