Turn to the Lord
1 I am the prophet Zechariah, the son of Berechiah and the grandson of Iddo.
In the eighth month of the second year that Darius was king of Persia, the Lord told me to say:
2-3 Israel, I, the Lord All-Powerful, was very angry with your ancestors. But if you people will return to me, I will turn and help you. 4 Don't be stubborn like your ancestors. They were warned by the earlier prophets to give up their evil and turn back to me, but they paid no attention.
5 Where are your ancestors now? Not even prophets live forever. 6 But my warnings and my words spoken by the prophets caught up with your ancestors. So they turned back to me and said, “Lord All-Powerful, you have punished us for our sins, just as you had planned.”
First Vision: Horses and Riders
7-8 On the twenty-fourth day of Shebat, which was the eleventh month of that same year, the Lord spoke to me in a vision during the night: In a valley among myrtle trees, I saw someone on a red horse, with riders on red, brown, and white horses behind him. 9 An angel was there to explain things to me, and I asked, “Sir, who are these riders?”
“I'll tell you,” the angel answered.
10 At once, the man standing among the myrtle trees said, “These are the ones the Lord has sent to find out what's happening on earth.”
11 Then the riders spoke to the Lord's angel, who was standing among the myrtle trees, and they said, “We have gone everywhere and have discovered that the whole world is at peace.”
12 At this, the angel said, “Lord All-Powerful, for 70 years you have been angry with Jerusalem and the towns of Judah. When are you ever going to have mercy on them?”
13 The Lord's answer was kind and comforting. 14 So the angel told me to announce:
I, the Lord All-Powerful, am very protective of Jerusalem. 15 For a while I was angry at the nations, but now I am furious, because they have made things worse for Jerusalem and are not the least bit concerned. 16 And so, I will have pity on Jerusalem. The city will be completely rebuilt, and my temple will stand again. 17 I also promise that my towns will prosper—Jerusalem will once again be my chosen city, and I will comfort the people of Zion.
Second Vision: Animal Horns
18 Next, I saw four animal horns. 19-21 The angel who was sent to explain was there, and so I asked, “What do these mean?”
His answer was, “These horns are the nations that scattered the people of Judah, Israel, and Jerusalem, and took away their freedom.”
Then the Lord showed me four blacksmiths, and I asked, “What are they going to do?”
He replied, “They are going to terrify and crush those horns.”
1 Ķēniņa Dārija otrā valdīšanas gadā astotajā mēnesī atklājās tā Kunga vārds Cakarijam, Berechjas, Ida dēla, dēlam, pravietim, un tas skanēja:
2 „Tas Kungs ir bijis ļoti dusmīgs uz jūsu tēviem,
3 Un saki viņiem: Tā saka tas Kungs Cebaots: Ja jūs piegriezīsities Man, —saka tas Kungs Cebaots, —tad Es piegriezīšos jums, —saka tas Kungs Cebaots.
4 Neesiet kā jūsu tēvi, kam agrākie pravieši sludināja un stāstīja: Tā saka tas Kungs Cebaots: Novērsieties no saviem ļaunajiem ceļiem un no saviem darbiem!“ Bet viņi neklausīja un nepiegrieza Man vērības! —saka tas Kungs.
5 Kur tad nu ir jūsu tēvi? —Un vai pravieši dzīvo mūžīgi?
6 Bet vai nav tā, ka mani vārdi un likumi, ko Es liku saviem kalpiem praviešiem sludināt, ir taču jūsu tēvus skāruši, ka tie atgriezās un liecināja: Tiešām, tā, kā tas Kungs Cebaots bija nodomājis ar mums rīkoties, un kādus ceļus mēs esam gājuši un ko darījuši, tā arī Viņš mums ir darījis!“
7 Ķēniņa Dārija otrā valdīšanas gadā vienpadsmitā mēneša, kas ir sebata mēnesis, divdesmit ceturtajā dienā atklājās tā Kunga vārds Cakarijam, Berechjas, Ida dēla, dēla, pravietim, un tas skanēja:
8 Nakti es redzēju parādību, ka, lūk, sarkanbrūnā zirgā sēdēja kāds virs, un viņš bija apstājies zem mirtēm ielejā, un aiz viņa bija sarkanbrūni, lapsas krāsā, melni un balti zirgi.
9 Un kad nu es jautāju: „Mans Kungs, kāda tiem nozīme?“ Tad eņģelis, kas ar mani runāja, man teica: „Es tev rādīšu, kāda tiem nozīme.“
10 Un vīrs, kas sēdēja zirgā zem mirtēm, atbildēja un teica: „Tie ir tie, kurus tas Kungs ir izsūtījis, lai pārstai-gātu zemi.“
11 Bet viņi savukārt ziņoja tā Kunga eņģelim, kas arī stāvēja zem mirtēm, un sacīja viņam: „Mēs esam pārstaigājuši visu zemi, un, raugi, visā zemē valda dziļš miers.“
12 Tad atbildēja tā Kunga eņģelis un sacīja: „Kungs Cebaot, cik ilgi Tu negribēsi apžēloties par Jeruzālemi un par Jūdas pilsētām, uz kurām Tu esi bijis dusmīgs visus šos septiņdesmit gadus?“
13 Un tas Kungs atbildēja eņģelim, kas ar mani runāja, un teica viņam laipnus un mierinājuma pilnus vārdus.
14 Un eņģelis, kas ar mani runāja, teica man: „Sludini un saki: Tā saka tas Kungs Cebaots: Es esmu pilns lielas sirdsdedzes par Jeruzālemi un Ciānu,
15 Un Es esmu ļoti dusmīgs uz lepnajiem un bezrūpības pilnajiem pagāniem; Es biju tikai drusciņ dusmīgs, viņi turpretī no savas puses palīdzēja izraisīt jo lielāku ļaunumu.“
16 Tāpēc tā saka tas Kungs: „Es piešķiršu Jeruzālemei atkal savu žēlas-tību, un tajā uzcels manu namu“, —saka tas Kungs Cebaots, —„un mērījamā aukla izstiepjama tieši pār Jeruzālemi.“
17 Un sludini tālāk un saki: „Tā saka tas Kungs Cebaots: Manām pilsētām atkal klāsies labi, tas Kungs atkal iepriecinās Ciānu un Sev atkal izredzēs Jeruzālemi.“
