Please Others and Not Yourself
1 If our faith is strong, we should be patient with the Lord's followers whose faith is weak. We should try to please them instead of ourselves. 2 We should think of their good and try to help them by doing what pleases them. 3 Even Christ did not try to please himself. But as the Scriptures say, “The people who insulted you also insulted me.” 4 And the Scriptures were written to teach and encourage us by giving us hope. 5 God is the one who makes us patient and cheerful. I pray that he will help you live at peace with each other, as you follow Christ. 6 Then all of you together will praise God, the Father of our Lord Jesus Christ.
The Good News Is for Jews and Gentiles
7 Honor God by accepting each other, as Christ has accepted you. 8 I tell you that Christ came as a servant of the Jews to show that God has kept the promises he made to their famous ancestors. Christ also came, 9 so that the Gentiles would praise God for being kind to them. It is just as the Scriptures say,
“I will tell the nations
about you,
and I will sing praises
to your name.”
10 The Scriptures also say to the Gentiles, “Come and celebrate with God's people.”
11 Again the Scriptures say,
“Praise the Lord,
all you Gentiles.
All you nations, come
and worship him.”
12 Isaiah says,
“Someone from David's family
will come to power.
He will rule the nations,
and they will put their hope
in him.”
13 I pray that God, who gives hope, will bless you with complete happiness and peace because of your faith. And may the power of the Holy Spirit fill you with hope.
Paul's Work as a Missionary
14 My friends, I am sure that you are very good and that you have all the knowledge you need to teach each other. 15 But I have spoken to you plainly and have tried to remind you of some things. God treated me with undeserved grace! 16 He chose me to be a servant of Christ Jesus for the Gentiles and to do the work of a priest in the service of his good news. God did this so that the Holy Spirit could make the Gentiles into a holy offering, pleasing to him.
17 Because of Christ Jesus, I can take pride in my service for God. 18 In fact, all I will talk about is how Christ let me speak and work, so that the Gentiles would obey him. 19 Indeed, I will tell how Christ worked miracles and wonders by the power of the Holy Spirit. I have preached the good news about him all the way from Jerusalem to Illyricum. 20 But I have always tried to preach where people have never heard about Christ. I am like a builder who doesn't build on someone else's foundation. 21 It is just as the Scriptures say,
“All who haven't been told
about him
will see him,
and those who haven't heard
about him
will understand.”
Paul's Plan To Visit Rome
22 My work has always kept me from coming to see you. 23 Now there is nothing left for me to do in this part of the world, and for years I have wanted to visit you. 24 So I plan to stop off on my way to Spain. Then after a short, but refreshing, visit with you, I hope you will quickly send me on.
25-26 I am now on my way to Jerusalem to deliver the money that the Lord's followers in Macedonia and Achaia collected for God's needy people. 27 This is something they really wanted to do. But sharing their money with the Jews was also like paying back a debt, because the Jews had already shared their spiritual blessings with the Gentiles. 28 After I have safely delivered this money, I will visit you and then go on to Spain. 29 And when I do arrive in Rome, I know it will be with the full blessings of Christ.
30 My friends, by the power of the Lord Jesus Christ and by the love that comes from the Holy Spirit, I beg you to pray sincerely with me and for me. 31 Pray that God will protect me from the unbelievers in Judea, and that his people in Jerusalem will be pleased with what I am doing. 32 Ask God to let me come to you and have a pleasant and refreshing visit. 33 I pray that God, who gives peace, will be with all of you. Amen.
1 Bet mums, kas esam stipri, pienākas nest to vājības, kas nav tik stipri, nedzīvojot par patikšanu sev pašiem.
2 Ikviens mūsu starpā lai dzīvo par patiku savam tuvākajam, viņam par labu, lai to celtu.
3 Jo arī Kristus nav dzīvojis par patikšanu sev pašam, bet, kā ir rakstīts: „To zaimi, kas tevi apsmēja, krituši uz mani.“
4 Jo viss, kas iepriekš rakstīts, rakstīts mūsu pamācībai, lai mēs, izturīgi būdami bēdās un iepriecu smeldami rakstos, iegūtu cerību.
5 Bet Dievs, no kā nāk izturība un ieprieca, lai jums dod vienādu prātu savā starpā, Kristus Jēzus garā,
6 Lai jūs vienprātīgi vienā mutē slavētu Dievu, mūsu Kunga Jēzus Kristus Tēvu.
7 Tāpēc neatstumiet cits citu, kā arī Kristus mūs nav atstūmis, par godu Dievam.
8 Es gribu sacīt: Kristus ir kļuvis par kalpu jūdiem, lai pierādītu, ka Dievs ir patiesīgs un lai apstiprinātu tēviem dotos solījumus,
9 Lai pagānu tautas slavētu Dievu par viņa žēlastību, kā ir rakstīts: „Tāpēc es tevi slavēšu tautu starpā un dziedāšu tavam vārdam.“
10 Un citur: „Priecājieties, jūs pagāni, kopā ar viņa tautu.“
11 Un vēl: „Slavējiet to Kungu, pasaules tautas, un uzgavilējiet viņam, visi ļaudis!“
12 Arī Jesaja vēl saka: „Nāks Isaja atvase un celsies kāds, lai valdītu par tautām, uz viņu tautas liks savu cerību.“
13 Bet cerības devējs Dievs lai piepilda jūs jusu ticībā ar visu prieku un mieru, lai jūs kļūtu bagāti cerībā Svētā Gara spēkā.
14 Bet no savas puses, mani brāļi, es par jums esmu pārliecināts, ka jūs paši jau esat krietni, apveltīti ar visu atziņu un spējīgi cits citu pamācīt.
15 Varbūt es mazliet pārdroši jums esmu rakstījis, gribēdams jums visu to atgādināt tās žēlastības vārdā, ko Dievs man devis,
16 Lai es tādā kārtā, būdams Kristus Jēzus kalps pagānu tautām, pildītu priestera pienākumus pie Dieva evangelija, lai šīs tautas kļūtu Dievam par patīkamu Svētā Gara svētītu upurziedu.
17 Es teicu sevi laimīgu Dieva lietās Jēzū Kristū,
18 Jo es iedrošinos stāstīt tikai par to, ko Kristus darījis caur mani, gan vārdos, gan darbos, vezdams pie ticības pagānu tautas,
19 Gara spēkā, varenām zīmēm un brīnumiem: sākot ar Jeruzālemi, es visapkārt līdz pat Ilirijai visur esmu izpildījis savu uzdevumu, pauzdams Kristus evaņģēliju.
20 Jo es esmu turējis par savu godu nest evaņģēliju tur, kur Kristus vārds vēl nav pazīstams, lai neceltu namu uz sveša pamata,
21 Bet kā ir raksīts: „Redzēs tie, kam nebija sludināts par vīnu, un nāks pie atziņas, kas nebija dzirdējuši.“
22 Šī paša iemesla dēļ tik bieži esmu ticis aizkavēts jūs apmeklēt.
23 Bet tā kā man tagad vairs nav telpas šinīs zemes joslās, un es jau kopš daudz gadiem ilgojos jūs apciemot,
24 Kad došos uz Spāniju, —tad es ceru, ka ceļā uz turieni redzēšu jūs, un jūs mani vadīsit tālāk uz turieni, kad būšu papriekšu daudzmaz baudījis prieku jūsu vidū.
25 Bet tagad es eju uz Jeruzālemi nest palīdzību svētajietai.
26 Jo Maķedonija un Achaja lēmušas sūtīt kādu pabalstu nabagiem Jeruzālemes svēto starpā.
27 Tā viņas lēmušas, jo viņas arī tiem to parādā: jo, ja pagānu tautas kļuvušas to līdzdalībnieces garīgās lietās, viņām savukārt nākas kalpot tiem laicīgajās.
28 Kad nu šo darbu būšu pabeidzis un šo dāvanu būšu nodevis viņu rokās, es došos uz Spāniju, ceļā iegriezdamies pie jums.
29 Un es zinu, ka pie jums nonākdams, nākšu ar pilnu Kristus svētību.
30 Es jūs lūdzu, brāļi, mūsu Kungu Jēzus Kristus un gara mīlestības vārdā, nāciet man palīgā savās aizlūgšanās Dieva priekšā,
31 Ka tieku izglābts no neticīgajiem, kas ir Jūdejā, un ka svētie Jeruzalemē manu palīdzību uzņem ar labvēlību.
32 Lai es pie jums varētu ierasties ar priecīgu sirdi un, ja Dievs to gribēs, kopā ar jums varētu atspirgt.
33 Bet miera Dievs lai ir ar jums visiem. Amen.
