In Praise of Wisdom
1 With great understanding,
Wisdom is calling out
2 as she stands at the crossroads
and on every hill.
3 She stands by the city gate
where everyone enters the city,
and she shouts:
4 “I am calling out
to each one of you!
5 Good sense and sound judgment
can be yours.
6 Listen, because what I say
is worthwhile and right.
7 I always speak the truth
and refuse to tell a lie.
8 Every word I speak is honest,
not one is misleading
or deceptive.
9 “If you have understanding,
you will see that my words
are just what you need.
10 Let instruction and knowledge
mean more to you than silver
or the finest gold.
11 Wisdom is worth much more
than precious jewels
or anything else you desire.”
Wisdom Speaks
12 I am Wisdom —Common Sense
is my closest friend;
I possess knowledge
and sound judgment.
13 If you respect the Lord,
you will hate evil.
I hate pride and conceit
and deceitful lies.
14 I am strong, and I offer
sensible advice
and sound judgment.
15 By my power kings govern,
and rulers make laws
that are fair.
16 Every honest leader rules
with help from me.
17 I love everyone who loves me,
and I will be found by all
who honestly search.
18 I can make you rich and famous,
important and successful.
19 What you receive from me
is more valuable
than even the finest gold
or the purest silver.
20 I always do what is right,
21 and I give great riches
to everyone who loves me.
22 From the beginning,
I was with the Lord.
I was there before he began
23 to create the earth.
At the very first,
the Lord gave life to me.
24 When I was born,
there were no oceans
or springs of water.
25 My birth was before
mountains were formed
or hills were put in place.
26 It happened long before God
had made the earth
or any of its fields
or even the dust.
27 I was there when the Lord
put the heavens in place
and stretched the sky
over the surface of the sea.
28 I was with him when he placed
the clouds in the sky
and created the springs
that fill the ocean.
29 I was there when he set
boundaries for the sea
to make it obey him,
and when he laid foundations
to support the earth.
30 I was right beside the Lord,
helping him plan and build.
I made him happy each day,
and I was happy at his side.
31 I was pleased with his world
and pleased with its people.
32 Pay attention, my children!
Follow my advice,
and you will be happy.
33 Listen carefully
to my instructions,
and you will be wise.
34 Come to my home each day
and listen to me.
You will find happiness.
35 By finding me, you find life,
and the Lord will be pleased
with you.
36 But if you don't find me,
you hurt only yourself,
and if you hate me,
you are in love with death.
1 Klau! Vai īstenā atziņa nesauc, un vai gudrība neliekas sevi dzirdam?
2 Tiešām, īstenā atziņa stāv kalnu augstumos atklāti ceļā un vienkārši pat ielas malā.
3 Pie pilsētas vārtiem, kur tajos var ieiet pa durvīm, viņa skaļi kliedz un brec:
4 Ak jūs vīri, ar saviem kliedzieniem es vēršos pie jums, un mani saucieni domāti ļaudīm!
5 Veltījiet, neprātīgie, savu uzmanību gudrībai, un jūs, vientiesīgie neprašas, lieciet manus vārdus sev nopietni pie sirds!
6 Klausaities, jo es gribu jums teikt to, kas tiklab satura kā izteiksmes ziņā ir tiešām valdnieka cienīgs, un mācīt to, kas patiesi ir labs!
7 Jo manai mutei jārunā patiesība, un manām lūpām jāienīst viss bezdievīgais.
8 Visas manas mutes valodas ir taisnas un īstas, —tajās nav nekā viltota nedz nepareiza.
9 Tās ir visas tiešām skaidras tiem, kas tās saprot, un pareizas tiem, kas tās grib pieņemt.
10 Pieņemiet manus pamācījumus labāk nekā sudrabu, un statiet manu mācību augstāki par dārgo un izlasīto zeltu!
11 Jo īstenā atziņa ir labāka par pērlēm, un nekas no visa, ko varētu vēlēties, nevar līdzināties tai.“
12 „Es, īstenā atziņa, mītu līdzās gudrībai un māku dot labu padomu.
13 Bijība tā Kunga priekšā ienīst nelāgo, ienīst tukšu iedomību, augst-prātību un ikvienu ļaunu ceļu, —un manī mīt naids pret netaisnām un neīstām runām.
14 Manā rīcība ir abi—tiklab padoms kā darbs, man pieder saprāts un vara.
15 Ar manu palīdzību valda ķēniņi, un padomnieki iekārto tiesas un dod likumus.
16 Uz mani balstīdamies īsteno savu varu visi pārējie valdnieki un sadzīves lietu kārtotāji virs zemes.
17 Es mīlu tos, kas mani mīl, un tie, kas mani laikus meklē, mani ari atrod.
18 Bagātība un gods ir manās rokās, paliekama manta un taisnība.
19 Mani augļi ir labāki par zeltu, pat par vistīrāko zeltu, un ieguvums no manis ir cienīgāks nekā izlasīts sudrabs.
20 Es virzu savus ceļus pa taisnīgo ceļu, pa tiesību teku,
21 Lai es labi aprūpēju tos, kas mani mīl, un piekrāju jo pilnas viņu mantu krātuves.
22 Es esmu bijusi tā Kunga rīcībā jau Viņa ceļu pašā sākumā: īekāms Viņš kaut ko radīja, —es biju pie Viņa, jau no pirmlaikiem.
23 Es esmu ielikta un pastāvu jau no mūžības, no paša sākuma, iekāms pat vēl zemes nebija.
24 Kad vēl nebija dziļumu, es biju jau dzimusi, tad, kad ūdens vēl nebija krājies akās un avoti vēl neburbuļoja savā plūsmā.
25 Iekāms vēl nebija ielikti kalnu pamati un pakalni nebija radušies, —es jau pastāvēju,
26 Iekāms tas Kungs vēl nebija izveidojis zemi nedz arī to, kas ir uz zemes, pat arī vēl ne kalnus zemes virsū.
27 Kad Viņš darināja debesis, es biju tur klāt, tāpat tad, kad Viņš pāri visiem dziļumiem pārstiepa pāri savu augsto debess jumu.
28 Kad Viņš augšā nostiprināja padebešus, bet zemes dziļumos drošās vietās iestiprināja avotus un akas,
29 Kad Viņš novilka robežas jūrai un ūdeņiem, lai tie nepārkāptu Viņa pavēles un neplūstu šim robežām pāri, kad Viņš nostiprināja pamatus pašai zemei,
30 Tad es biju pie Viņa kā palīdze darbos un to kārtotāja, un man bija ikdienas savs prieks, un es it kā rotaļādamās nemitīgi darbojos Viņa priekšā,
31 Un es piekopu savas rotaļas Viņa zemes virsū, un mans prieks ir joprojām pie cilvēku bērniem.
32 Tādēļ nu paklausiet man tagad, mani dēli! Jo svētība ir ar tiem, kuri ietur manus ceļus.
33 Uzklausiet manas pamācības, kļūstiet dziļi savā atziņā un neatmetiet tās!
34 Labi ir cilvēkam, kas mani paklausa, būdams cauru dienu nomodā pie manām durvīm un stāvēdams atslējies pret manu durvju balstu stabiem!
35 Kas mam atrod, tas atrod dzīvību un iegūst labpatiku tā Kunga acis.
36 Bet kas pret mani grēko, tas ievaino savu dvēseli; visi, kas mani ienīst, mīl nāvi.“
