The Foolishness of Unfaithfulness
1 My son, pay close attention
and don't forget
what I tell you to do.
2 Obey me, and you will live!
Let my instructions be
your greatest treasure.
3 Keep them at your fingertips
and write them
in your mind.
4 Let wisdom be your sister
and make common sense
your closest friend.
5 They will protect you
from the flattering words
of someone else's wife.
6 From the window of my house,
I once happened to see
7 some foolish young men.
8 It was late in the evening,
sometime after dark.
9 One of these young men
turned the corner
and was walking by the house
of an unfaithful wife.
10 She was dressed fancy
like a woman of the street
with only one thing in mind.
11 She was one of those women
who are loud and restless
and never stay at home,
12 who walk street after street,
waiting to trap a man.
13 She grabbed him and kissed him,
and with no sense of shame,
she said:
14 “I had to offer a sacrifice,
and there is enough meat
left over for a feast.
15 So I came looking for you,
and here you are!
16 The sheets on my bed
are bright-colored cloth
from Egypt.
17 And I have covered it
with perfume made of myrrh,
aloes, and cinnamon.
18 “Let's go there
and make love all night.
19 My husband is traveling,
and he's far away.
20 He took a lot of money along,
and he won't be back home
before the middle
of the month.”
21 And so, she tricked him
with all of her sweet talk
and her flattery.
22 At once he followed her
like an ox on the way
to be slaughtered,
or like a fool on the way
to be punished
23 and killed with arrows.
He was no more than a bird
rushing into a trap,
without knowing
it would cost him his life.
24 My son, pay close attention
to what I have said.
25 Don't even think about
that kind of woman
or let yourself be misled
by someone like her.
26 Such a woman has caused
the downfall and destruction
of a lot of men.
27 Her house is a one-way street
leading straight down
to the world of the dead.
1 Mans dēls, iegaumē manus vārdus un saglabā sevī dzīvus manus baušļus!
2 Ja tu paturēsi savā atmiņā dzīvus manus baušļus un ja tu glabāsi manus likumus kā savu acu raugu, tad tu dzīvosi!
3 Piesieni tos pie saviem pirkstiem, uzraksti tos uz savas sirds plāksnes!
4 Uzrunā patiesības atziņu, sacīdams: „Tu esi mana māsa!“ Un nosauc gudrību par savu draudzeni,
5 Lai tu kļūtu pasargāts gan no sveša vīra sievas, gan ari ik no vienas citas, kas lokanu valodu runā.
6 Lūk, es skatījos pa sava nama logu cauri sētas skadriņiem
7 Un noraudzījos jaunajos nejēgās, un starp jaunajiem zēniem manu uzmanību it īpaši saistīja kāds muļķīgi vientiesīgs jauneklis,
8 Kas pagāja garām zināmam ielas stūrim un novirzījās uz ceļu gar viņas māju
9 Vakara krēslā, kad jau bija satumsis un bezmaz jau iestājusies nakts.
10 Un raugi, viņa priekšā parādās sieviete greznā netikles tērpā, viltīga savā sirdī,
11 Trakulīga, palaidnīga un nesavaldīga, tā, ka viņas kājas nevar viņas namā mieru atrast.
12 Brīžiem viņa ir vienkārši ārā, mājas priekšā, brīžiem klejo pa ielu un glūn gar visiem stūriem.
13 Tagad viņa panāk jaunekli, nekautrīgi noskūpsta jaunekli un saka viņam:
14 „Es šodien nokārtoju par sevi pateicības ziedojuma nodevu saskaņā ar savu solījumu.
15 Tāpēc es esmu ari izgājusi, lai tevi sastaptu, lai redzētu tavu vaigu, —un nu es esmu tevi atradusi.
16 Es esmu izrotājusi jo skaisti savu gultu ar raibām ēģiptiešu segām un grezniem pārklājiem.
17 Es esmu izsmidzinājusi savu guļas vietu ar mirrēm un alvejām un apputekšņojusi to ar kanēļa smelkni.
18 Nāc, lai iegrimstam saldkāres priekos līdz pašam rītam un izbaudām mīlestību līdz pašiem apslēptākiem tās dziļumiem!
19 Jo mana vīra nav mājās, viņš ir devies tālā ceļā;
20 Viņš ir paņēmis sev līdz savu naudas maisu, viņš atgriezīsies tikai uz svētkiem.“
21 Viņa pārliecināja viņu ar saviem daudzajiem vārdiem un pakļāva viņu sev ar savu mīksto mēli.
22 Un viņš seko viņai tūliņ pa pēdām kā vērsis, ko ved uz kaušanu, vai arī kā trakais, kas ļaujas uzmest sev cilpu un valgu, ar kuriem to parasti saista un savalda,
23 Kamēr kāda bulta pāršķeļ viņa sirdi; līdzīgi putnam viņš steidzas uz ķeļramo sprostu un nezina, ka tas maksā viņam dzīvību.
24 Tā nu esiet uzmanīgi pret mani, mani bērni, un ievērojiet labi manas mutes vārdus!
25 Lai tava sirds nenovirzās uz netikles ceļu, un neļaujies ievilināt sevi viņas gaitās!
26 Jo daudzus viņa ir nāvīgi ievainojusi un gar zemi gāzusi, un visāda veida varenie ir viņas nožņaugti kļuvuši.
27 Viņas nams ir sākums ceļam uz pazušanu, un pa to noiet drūmajos nāves mājokļos. —
