The Sayings of Agur
1 These are the sayings
and the message
of Agur son of Jakeh.
Someone cries out to God,
“I am completely worn out!
How can I last?
2 I am far too stupid
to be considered human.
3 I never was wise,
and I don't understand
what God is like.”
4 Has anyone gone up to heaven
and come back down?
Has anyone grabbed hold
of the wind?
Has anyone wrapped up the sea
or marked out boundaries
for the earth?
If you know of any
who have done such things,
then tell me their names
and their children's names.
5 Everything God says is true—
and it's a shield for all
who come to him for safety.
6 Don't change what God has said!
He will correct you and show
that you are a liar.
7 There are two things, Lord,
I want you to do for me
before I die:
8 Make me absolutely honest
and don't let me be too poor
or too rich.
Give me just what I need.
9 If I have too much to eat,
I might forget about you;
if I don't have enough,
I might steal
and disgrace your name.
10 Don't tell a slave owner
something bad about one
of the slaves.
That slave will curse you,
and you will be in trouble.
11 Some people curse their father
and even their mother;
12 others think they are perfect,
but they are stained by sin.
13 Some people are stuck-up
and act like snobs;
14 others are so greedy
that they gobble up
the poor and homeless.
15 Greed has twins,
each named “Give me!”
There are three or four things
that are never satisfied:
16 The world of the dead
and a childless wife,
the thirsty earth
and a flaming fire.
17 Don't make fun of your father
or disobey your mother—
crows will peck out your eyes,
and buzzards will eat
the rest of you.
18 There are three or four things
I cannot understand:
19 How eagles fly so high
or snakes crawl on rocks,
how ships sail the ocean
or people fall in love.
20 An unfaithful wife says,
“Sleeping with another man
is as natural as eating.”
21 There are three or four things
that make the earth tremble
and are unbearable:
22 A slave who becomes king,
a fool who eats too much,
23 a hateful woman
who finds a husband,
and a slave who takes the place
of the woman who owns her.
24 On this earth four things
are small but very wise:
25 Ants, who seem to be feeble,
but store up food
all summer long;
26 badgers, who seem to be weak,
but live among the rocks;
27 locusts, who have no king,
but march like an army;
28 lizards, which can be caught
in your hand,
but sneak into palaces.
29 Three or four creatures
really strut around:
30 Those fearless lions
who rule the jungle,
31 those proud roosters,
those mountain goats,
and those rulers
who have no enemies.
32 If you are foolishly bragging
or planning something evil,
then stop it now!
33 If you churn milk
you get butter;
if you pound on your nose,
you get blood—
and if you stay angry,
you get in trouble.
1 Šie ir Agura, Jakes dēla no Masas, vārdi, šā vīra sacītā runa un mācība: Es esmu centies visiem spēkiem, ak Dievs, es esmu no sirds centies, ak Dievs, un esmu bijis spiests pārtraukt savu cenšanos,
2 Jo es esmu vislielākais nejēga un cilvēka saprāts mani atstājis;
3 Es neesmu mācījies arī īsteno gudrību, lai es būtu spējīgs iegūt pareizu atziņu par Viņu, svēto Dievu.
4 Kas dodas augšup pret debesīm un atkal nokāpj lejā? Kas satver vēju savās rokās? Kas saista ūdeņus, pārsegdams tos ar cietu pārklāju? Kas ir stingri nopamatojis visus pasaules galus? Kā sauc Viņu, un kā sauc Viņa dēlu? —Vai tu to zini?“
5 Visi Dieva vārdi ir šķīstuma caurstrāvoti; Viņš ir vairogs tiem, kas uz Viņu paļaujas.
6 Nepievieno neko Viņa vārdiem, lai Viņš tevi nesodītu un neatzītu tevi par melīgu!
7 Divas lietas es lūdzos no Tevis, un neliedz man tās, iekams es mirstu:
8 Elku kalpība un meli lai būtu tālu projām no manis; nabadzību un bagātību nepiešķir man! Bet atļauj man tomēr mierīgi baudīt man novēlēto barības daudzumu, —manu dienišķo maizi.
9 Citādi es varētu, kad es būtu pārmērīgi paēdis, sākt Tevi noliegt un sacīt: „Kur tad ir tas Kungs?“ Vai arī, ja es kļūtu pārmērīgi nabags, es varētu sākt zagt un apgrēkoties pret sava Dieva vārdu. —
10 Nenopaļā kalpu viņa kunga priekšā, lai viņš tevi nenolād un tev tas nav rūgti jānožēlo, kā arī jānes savā sirdī tavas vainas apziņa.
11 Ir starp ļaudīm tādi, kas savu tēvu nolād un savu māti nesvētī;
12 Ir tādi, kas sev paši šķiet šķīsti un tomēr nav nomazgājuši tiem pielipušos sārņus.
13 Ir tādi, kas savas acis augstu ceļ un pašapzinīgi valbī savus acu plak-stiņus,
14 Un ir tādi, kam zobeni priekšzobu un naži dzerokļu vietā un kas aprij pat nelaimīgos zemē un nabagos starp ļaudīm vispārīgi.
15 Asinssūcējai divas meitas: „Dod šurp! Dod šurp!“ —Trīs lietas nav piesātināmas, un arī ceturtā nesaka: „Diezgan!“
16 Elle, neauglīgas sievas klēpis, zeme, nekad nespēdama atdzerties ūdens, un arī uguns nesaka nekad: „Nu ir diezgan!“
17 Acs, kas nievā tēvu un neatzīst par nepieciešamu paklausīt mātei, ir jāizknābj kraukļiem upes malā un jāaprij jauniem ērgļiem.
18 Trīs lietas man šķiet brīnumainas, un ceturto es nesaprotu:
19 Ērgļa ceļš padebešos, čūskas ceļš pāri klintij, kuģa ceļš jūras vidū un vīra ceļš pie jaunavas. —
20 Tāds pats ir ari laulības pārkāpējas sievas ceļš; viņa bauda tai priekšā likto cienastu, noslauka muti un saka: „Es nekā laima neesmu darījusi!“ —
21 Par trim lietām nodreb zeme, un ceturto tā arī nevar panest:
22 Nemieru rada vispirms vergs, kļūdams par ķēniņu, tāpat vientiesis nejēga, kad viņš ir pārmērīgi maizes paēdis, —
23 Arī sākumā apsmieta un noraidīta sieviete, ja viņu vēlāk tomēr kāds apprec, un kalpone, ja viņa atviļ vīru savai kundzei un pēc tam stājas viņas vietā.
24 Četrējādi radījumi ir mazi zemes virsū un tomēr gudrāki par īsteno atziņu nesējiem:
25 Skudras, nespēcīga tauta, un tomēr viņas vasarā sakrāj sev barību ziemai;
26 Truši, —arī vāji radījumi, un tomēr viņi ceļ savus mitekļus klintīs;
27 Siseņi, —viņiem nav ne ķēniņa nedz vispārīgi kāda valdnieka, un tomēr viņi dodas no vienas vietas uz otru lielos sakārtotos baros kā karavīri pulkos;
28 Zirnekļi, —kas auž ar savām rokām un tomēr mīt arī ķēniņu pilīs.
29 Trejiem ir krāšņs gājiens, un arī ceturtais iet labi:
30 Lauva, varens zvēru starpā, kas nekad nevienam negriež ceļu un neviena priekšā negriežas atpakaļ;
31 Kurta suns ar labiem gurniem un auns un ķēniņš, kūpam neviens neiedrošinās pretoties, kad tas soļo sava kapaspēka priekšgalā.
32 Ja tu esi nejēga bijis un pacēlies par daudz augstu un dzīries izdarīt ko ļaunu, tad liec roku uz savu muti!
33 Ja pienu kuļ, tad no tā sataisa sviestu, un ja kāds pārmērīgi spēcīgi šņauc degunu, tad tāds uzšņauc asinis, un ja kāds kādu kaitina viņa dusmās, tad bus nesaskaņas un asu vārdu maiņa.
