–6–
1 When you are invited
to eat with a king,
use your best manners.
2 Don't go and stuff yourself!
That would be just the same
as cutting your throat.
3 Don't be greedy for all
of that fancy food!
It may not be so tasty.
–7–
4 Give up trying so hard
to get rich.
5 Your money flies away
before you know it,
just like an eagle
suddenly taking off.
–8–
6 Don't accept an invitation
to eat a selfish person's food,
no matter how good it is.
7 People like that take note
of how much you eat.
They say, “Take all you want!”
But they don't mean it.
8 Each bite will come back up,
and all your kind words
will be wasted.
–9–
9 Don't talk to fools—
they will make fun of you.
–10–
10 Don't move a boundary marker
or take the land
that belongs to orphans.
11 God All-Powerful is there
to defend them against you.
–11–
12 Listen to instruction
and do your best to learn.
–12–
13 Don't fail to correct
your children.
You won't kill them
by being firm,
14 and it may even
save their lives.
–13–
15 My children,
if you show good sense,
I will be happy,
16 and if you are truthful,
I will really be glad.
–14–
17 Don't be jealous of sinners,
but always honor the Lord.
18 Then you will truly have hope
for the future.
–15–
19 Listen to me, my children!
Be wise and have enough sense
to follow the right path.
20 Don't be a heavy drinker
or stuff yourself with food.
21 It will make you feel drowsy,
and you will end up poor
with only rags to wear.
–16–
22 Pay attention to your father,
and don't neglect your mother
when she grows old.
23 Invest in truth and wisdom,
discipline and good sense,
and don't part with them.
24 Make your father truly happy
by living right and showing
sound judgment.
25 Make your parents proud,
especially your mother.
–17–
26 My son, pay close attention,
and gladly follow
my example.
27 Bad women and unfaithful wives
are like a deep pit—
28 they are waiting to attack you
like a gang of robbers
with victim after victim.
–18–
29 Who is always in trouble?
Who argues and fights?
Who has cuts and bruises?
Whose eyes are red?
30 Everyone who stays up late,
having just one more drink.
31 Don't even look
at that colorful stuff
bubbling up in the glass!
It goes down so easily,
32 but later it bites
like a poisonous snake.
33 You will see weird things,
and your mind
will play tricks on you.
34 You will feel tossed about
like someone trying to sleep
on a ship in a storm.
35 You will be bruised all over,
without even remembering
how it all happened.
And you will lie awake asking,
“When will morning come,
so I can drink some more?”
1 Kad tu sēdi pie galda un ēd ar kādu valdnieku, tad labi ievēro, kas ir tavā priekšā,
2 Un liec sev vai pat nazi pie rīkles, ja tu esi izsalcis!
3 Nekāro sev neko no viņa smalkajiem ēdieniem, jo visi tie ir viltus maize.
4 Nenopūlē pārlieku sevi, lai tu kļūtu bagāts, —atmet tādu savu gudrību!
5 Tikko tu esi savas acis tai pievērsis, redzi, —tā jau ir pazudusi, jo tā iegūst sev spārnus kā ērglis, kas paceļas padebešos.
6 Neēd maizi pie skauģa un nevēlies sev neko no viņa gardumiem,
7 Jo viņš ir savos dvēseles dziļumos līdzīgs māņu parādībai; viņš saka: „Bd un dzer!“ bet viņa sirds tomēr nav ar tevi.
8 Kumosi, ko tu būsi apēdis, tev būs jāatspļauj, un tavi laipnie vārdi tev būs bijuši veltīgi.
9 Nerunā bezprāša ausu priekšā, jo viņš nicina tavas runas gudrību. —
10 Nepārstāti atraitnes robežas un nelauzies bāriņu tīrumā,
11 Jo viņu taisnības aizstāvis ir varens, tas izvedīs viņu lietu pret tevi.
12 Nodod savu sirdi mācībā, un tavas ausis lai uzklausa prātīgu valodu.
13 Netaupi savam bērnam pārmācību, jo ja tu viņu pērsi ar rīksti, tad tādēļ jau tu viņu nenositīsi.
14 Tu viņu pērsi gan ar rīksti, bet tu izglābsi no nāves viņa dvēseli.
15 Mans dēls, ja tava sirds ir gudra, tad mana sirds par to priecājas,
16 Un manas īkstis ir līksmas, ja tavas lūpas runā to, kas ir pareizs.
17 Lai tava sirds neiekarst pret grēciniekiem, bet lai tā jo dienas paliek bijāšanā tā Kunga priekšā.
18 Tavā priekšā ir droša nākotne, un tava gaidīšana tevi nevils.
19 Uzklausi, mans dēls, esi prātīgs un ievirzi savu sirdi pareizā ceļā!
20 Neesi starp dzērājiem nedz arī starp tiem, kas rīdami paši rij savu miesu!
21 Jo dzērāji un uzdzīvotāji kļūst nabagi, un snaužam būs noplīsušas skrandas nēsāt.
22 Klausi savam tēvam, kas tevi ir dzemdinājis, un nenicini savu māti, kad viņa kļūst veca!
23 Pērcies taisnību un patiesību un nepārdod tās atkal; centies iegūt īsteno atziņu, audzināšanu un saprātu.
24 Taisnīgā tēvs priecājas ar lielu prieku par savu dēlu, un kas dzemdinājis ar īstu dziļāko atziņu apveltītu bērnu, ir par viņu jo sevišķi līksms.
25 Lai tavs tēvs un tava māte priecājas, un lai līksmojas it īpaši viņa, kas tevi dzemdējusi!
26 Dod man savu sirdi, mans dēls, un lai mani celi tavām acīm labi patīk!
27 Jo netikle ir dziļa bedre, un laulības pārkāpēja ir šaura aka.
28 Arī glūnēt viņa glūn kā laupītāja, un negantniekus ļaužu starpā viņa savāc un pulcina, ap sevi.
29 Kur ir sāpes un gaudas? Kur ir ciešanas? Kur ir asas nesaskaņas? Kur ir sūdzēšanās? Kur ir brūces bez kāda pamata? Kur ir neskaidras acis?
30 Pie tiem, kas vēlu sēž pie vīna kausa, lai izdzertu, kas ieliets.
31 Neuzlūko vīnu, ka tas ir tik sārts un kausā tik jauki zīļo, ka tas tik vēlīgi un gludem ierit cilvēkā!
32 Bet pēc tam tas kož kā čūska un dzeļ kā odze.
33 Tavas acis tad skatīsies pēc citām un svešām sievām, un tava sirds runās pavisam aplamas lietas,
34 Un tu būsi kā tāds, kas jūfas vidū guļ, un kā tāds, kas laivas masta galā guļ.
35 „Viņi sit mani, bet man tas nesagādā sāpes; viņi kuļ un slāna mani, bet es to nejūtu. Kad es pamodīšos? Tad es gribu atkal darīt tāpat, un meklēt vīnu no jauna!“
