Words of Wisdom Are Better than Gold
1 It isn't smart to get drunk!
Drinking makes a fool of you
and leads to fights.
2 An angry ruler
is like a roaring lion—
make either one angry,
and you are dead.
3 It makes you look good
when you avoid a fight—
only fools love to quarrel.
4 If you are too lazy to plow,
don't expect a harvest.
5 Someone's thoughts may be
as deep as the ocean,
but if you are smart,
you will discover them.
6 There are many who say,
“You can trust me!”
But can they be trusted?
7 Good people live right,
and God blesses the children
who follow their example.
8 When rulers decide cases,
they weigh the evidence.
9 Can any of us really say,
“My thoughts are pure,
and my sins are gone”?
10 Two things the Lord hates
are dishonest scales
and dishonest measures.
11 The good or bad
that children do
shows what they are like.
12 Hearing and seeing
are gifts from the Lord.
13 If you sleep all the time,
you will starve;
if you get up and work,
you will have enough food.
14 Everyone likes to brag
about getting a bargain.
15 Sensible words are better
than gold or jewels.
16 You deserve to lose your coat
if you loan it to someone
to guarantee payment
for the debt of a stranger.
17 The food you get by cheating
may taste delicious,
but it turns to gravel.
18 Be sure you have sound advice
before making plans
or starting a war.
19 Stay away from gossips—
they tell everything.
20 Children who curse their parents
will go to the land of darkness
long before their time.
21 Getting rich quick
may turn out to be a curse.
22 Don't try to get even.
Trust the Lord,
and he will help you.
23 The Lord hates dishonest scales
and dishonest weights.
So don't cheat!
24 How can we know
what will happen to us
when the Lord alone decides?
25 Don't fall into the trap
of making promises to God
before you think!
26 A wise ruler severely punishes
every criminal.
27 Our inner thoughts are a lamp
from the Lord,
and they search our hearts.
28 Rulers are protected
by God's mercy and loyalty,
but they must be merciful
for their kingdoms to last.
29 Young people take pride
in their strength,
but the gray hairs of wisdom
are even more beautiful.
30 A severe beating can knock all
of the evil out of you!
1 Vīns ir zobgalis, ikviens cits stiprs dzēriens ir trakulis; kas no tiem streipuļo, nav gudrs.
2 Ķēniņa biedinājums ir kā jauna lauvas rūciens; kas aizdod viņam dusmas, tas grēko pats pret savu dzīvību. —
3 Vīrs dara sev godu, izvairīdamies no bāršanās; tie, kas pastāvīgi rājas, arvienu ir vientiesīgi nejēgas.
4 Rudens aukstuma dēj slinkais negrib art; tāpēc pļaujamā laikā viņam būs diedelēt un nenieka nedabūt.
5 Padoms vīra sirdī ir kā dziļš ūdens, bet gudrs vīrs saprot, kā to izsmelt.
6 Daudzus cilvēkus daudzina rimtus un tiklus esam, bet kas atradīs vīru, kas būtu rimts un taisnīgs?
7 Taisnais staigā savā sirds skaidrībā, un viņa bērniem pēc viņa būs svētība un labi klāsies!
8 Ķēniņš, kad viņš sēž savā goda krēslā, lai tiesu spriestu, jau ar acīm vien atšķir visu labo no ļaunā.
9 Kas drīkst teikt: „Es esmu šķists savā sirdī un tīrs no visiem grēkiem?“ —
10 Divējāds mērs un svars, —abi ir negantība tā Kunga priekšā.
11 Jau pēc bērna darbošanās var nomanīt, vai viņš grib būt rimts un godīgs.
12 Dzirdīgu ausi un redzīgu aci, —abas divas dara tas Kungs. —
13 Nemīli miegu, lai tu nekļūtu nabags; lai tavas acis pastāvīgi būtu modras, tad tev maizes pietiks. —
14 „Nelaba, nelaba!“ saka pircējs par preci, kamēr viņš to iegūst, bet kad tā ir viņa rokās, tad viņš to daudzina.
15 Ja arī zelta un pērļu ir daudz pasaulē, tad sapratīgas lūpas ir cildenā-kais dārgakmens.
16 Atņem drēbes tam, kas galvo par otru, un izķīlā viņu nepazīstama svešinieka dēļ!
17 Zagta maize cilvēkam gan labi garšo, bet pēc tam tās ēdējam mute ir pilna zvirgzdu. —
18 Nodomi īstenojas, ja tos virza ar gudru ziņu; arī kapš jāizkaro ar dziļu prātu un gudru padomu.
19 Mēlnesis apkārt līzdams izpļāpā noslēpumus; tāpēc tu netinies ar to, kas savu muti nesavalda.
20 Kas savu tēvu un savu māti lād, tā gaismeklis apdzisis visdziļākā tum-šuma vidū.
21 Mantojums, pēc kā sākumā cilvēks visai dzenas, beidzot izrādās tomēr ne visai svētīgs.
22 Nesaki: „Es atriebšu ļaunu!“ Cerē uz to Kungu, Viņš tev palīdzēs. —
23 Divējāds svars ir negantība tā Kunga acīs, un viltīgi svaru kausi nav labi.
24 No tā Kunga ir atkarīgi ikviena cilvēka soļi, bet kuj-š cilvēks gan zina un izprot savu ceļu?
25 Cilvēks iekļūst kā valgā, ja viņš ir pārsteidzīgs ar svētumu un sāk pārdomāt par kaut ko tikai tad, kad viņš jau šai lietā Dievu nominējis.
26 Gudrs ķēniņš izklīdina bezdievīgos un liek soda ratam pāriet pār viņiem.
27 Tā Kunga gaismeklis ir cilvēka gars; tas apgaismo pašus visslepenākos cilvēka miesas dziļumus.
28 Žēlastība un taisnīga rīcība no ķēniņa puses pasargā viņu, un viņa goda krēsls balstās uz viņa sirds šķīstuma žēlastības.
29 Jaunekļu gods ir viņu stiprums, un sirmi mati ir vecuma goda rota.
30 Ļaunumam jāpretojas ar bargu sodu un spēcīgiem sitieniem, no kuriem uz ādas paliek asiņainas sloksnes; tā tie iztīrīs no ļaunuma sārņiem visu iekšējo cilvēku.
