Wise Friends Make You Wise
1 Children with good sense
accept correction
from their parents,
but stubborn children
ignore it completely.
2 You will be well rewarded
for saying something kind,
but all some people think about
is how to be cruel and mean.
3 Keep what you know to yourself,
and you will be safe;
talk too much,
and you are done for.
4 No matter how much you want,
laziness won't help a bit,
but hard work will reward you
with more than enough.
5 A good person hates deceit,
but those who are evil
cause shame and disgrace.
6 Live right, and you are safe!
But sin will destroy you.
7 Some who have nothing
may pretend to be rich,
and some who have everything
may pretend to be poor.
8 The rich may have
to pay a ransom,
but the poor don't have
that problem.
9 The lamp of a good person
keeps on shining;
the lamp of an evil person
soon goes out.
10 Too much pride causes trouble.
Be sensible and take advice.
11 Money wrongly gained
will disappear bit by bit;
money earned little by little
will grow and grow.
12 Not getting what you want
can break your heart,
but a wish that comes true
is a life-giving tree.
13 If you reject God's teaching,
you will pay the price;
if you obey his commands,
you will be rewarded.
14 Sensible instruction
is a life-giving fountain
that helps you escape
all deadly traps.
15 Sound judgment is praised,
but people without good sense
are on the way to disaster.
16 If you have good sense,
you will act sensibly,
but fools act like fools.
17 Whoever delivers your message
can make things better
or worse for you.
18 All who refuse correction
will be poor and disgraced;
all who accept correction
will be praised.
19 It's a good feeling
to get what you want,
but only a stupid fool
hates to turn from evil.
20 Wise friends make you wise,
but you hurt yourself
by going around with fools.
21 You are in for trouble
if you sin,
but you will be rewarded
if you live right.
22 If you obey God,
you will have something
to leave your grandchildren.
If you don't obey God,
those who live right
will get what you leave.
23 Even when the land of the poor
produces good crops,
they get cheated
out of what they grow.
24 If you love your children,
you will correct them;
if you don't love them,
you won't correct them.
25 If you live right,
you will have plenty to eat;
if you don't live right,
you will go away empty.
1 Gudrs dēls ļaujas tēva pārmācībām, bet smējējs neklausa rāšanai. —
2 Mutes pelnītos augļus ikviens labprāt bauda, bet visa nicinātāji un nopēlēji domā tikai par noziedzībām. —
3 Kas pievalda un pasarga savu muti, pasarga savu dzīvību, bet kas neapdomīgi ļauj savai mutei visu vaļu, dabūs bīties.
4 Sliņķis nereti pēc daudz kā kāro un tomēr neko nedabū, bet čaklie dabū papilnam.
5 Taisnais ienīst melus un krāpšanu, bet bezdievis apkauno savu tuvāku un liek apsmieklā pats sevi.
6 Taisnība pasarga nevainīgo savā ceļā, bet grēcinieku viņa bezdievīgā būtība ieved pazušanā.
7 Dažs lielā mantā ir nabags, kaut arī tēlo sevi bagātu esam, un dažs ir tiešām bagāts ar visu savu šķietamo nabadzību.
8 Ar bagātību dažs var izglābt savu dzīvību, bet nevienam nabagam nav jādzird nekādi draudi. —
9 Taisnīgo gaismas izstarotājs deg priecīgā gaišumā, bet bezdievīgo gaismeklis izdzisīs.
10 Lepno starpā ir arvienu nesaskaņas, bet īstenā atziņa mīt tajos, kūpi ļaujas sev dot kādu padomu.
11 Bagātība sarūk, ja to šķiež, bet ja ko krāj un tur cieši rokā, tad tāda manta un bagātība aug augumā.
12 Cerība, kas mazinās, grauž sirdi, bet ja piepildās, ko sirds kāro, tad tas tiešām ir dzīvības koks. —
13 Kas netur un nonievā doto vārdu, tas grūž postā pats sevi, bet kas bīstas Dieva baušļus, tam tiek tas ari atlīdzināts.
14 Zinīga vīra mācība ir dzīvības avots, lai izvairītos no nāves valgiem.
15 Ar smalku gudrību iegūst labvēību, bet nicinātāju un pēlēju ceļš rada sāpes. —
16 Gudrs visu dara ar prātu, bet bezprātis izklāsta visiem tikai savu smieklīgo nesaprātību.
17 Neuzticīgs un bezdievīgs vēstnesis atnes nelaimi, bet uzticams ziņnesis nāk kā dziedinātājs un apmierinātājs.
18 Kas neievēro pārmācību, piedzīvo nabadzību un kaunu; kas ļaujas sevi pārmācīt, kļūs augstā godā.
19 Ja piepildās, ko cilvēks kāro, tad tas iepriecina viņa sirdi, bet izvairīties no ļaunā muļķiem šķiet lielākā negudrība. —
20 Kam darīšana ar zinīgo, tas kļūst pats zinīgs, bet kas ir draugos ar neprašām, tas piedzīvos nelaimi.
21 Nelaime vajā grēcinieku, bet taisnajam tiks atlīdzināts ar labu.
22 Labā mantojums būs jūtams vēl bērnu bērnos, bet grēcinieka manta tiks taupīta taisnajiem.
23 Nabadzīgo vagās ir daudz barības, bet tie no pārtikušajiem, kas rīkojas netaisni, iet bojā.
24 Kas savu rīksti taupa, tas ienīst savu dēlu, bet kas savu dēlu mīl, tas to jau agri pārmāca. —
25 Taisnais ēd, lai sajustu apmierinā-jumu savā dvēselē, bet bezdievīgo vēde-ram nekad nav gana.
