Solomon's Wise Sayings
1 Here are some proverbs
of Solomon:
Children with good sense
make their parents happy,
but foolish children
make them sad.
2 What you gain by doing evil
won't help you at all.
Obeying God is the only way
to be saved from death.
3 If you obey the Lord,
you won't go hungry;
if you are wicked,
God won't let you have
what you want.
4 Laziness leads to poverty;
hard work makes you rich.
5 At harvest season
it's smart to work hard,
but stupid to sleep.
6 Everyone praises good people,
but evil hides behind
the words of the wicked.
7 Good people are remembered
long after they are gone,
but the wicked
are soon forgotten.
8 If you have good sense,
you will listen and obey;
if all you do is talk foolishly,
you will destroy yourself.
9 You will be safe,
if you always do right,
but you will get caught,
if you are dishonest.
10 Deceit causes trouble,
and foolish talk
will bring you to ruin.
11 The words of good people
are a source of life,
but evil hides behind
the words of the wicked.
12 Hatred stirs up trouble;
love overlooks the wrongs
that others do.
13 If you have good sense,
it will show when you speak.
But if you are stupid,
you will be beaten
with a stick.
14 If you have good sense,
you will learn all you can,
but foolish talk
will soon destroy you.
15 Great wealth can be a fortress,
but poverty
is no protection at all.
16 If you live right,
the reward is a good life;
if you are evil,
all you have is sin.
17 Accept correction,
and you will find life;
reject correction,
and you will miss the road.
18 You can hide your hatred
by telling lies,
but you are a fool
to spread lies.
19 You will say the wrong thing
if you talk too much—
so be sensible and watch
what you say.
20 The words of a good person
are like pure silver,
but the thoughts
of an evil person
are almost worthless.
21 Many are helped
by useful instruction,
but fools are killed
by their own stupidity.
22 When the Lord blesses you
with riches,
you have nothing to regret.
23 Fools enjoy doing wrong,
but anyone with good sense
enjoys acting wisely.
24 What evil people dread most
will happen to them,
but good people will get
what they want most.
25 Those crooks will disappear
when a storm strikes,
but God will keep safe
all who obey him.
26 Having a lazy person on the job
is like a mouth full of vinegar
or smoke in your eyes.
27 If you respect the Lord,
you will live longer;
if you keep doing wrong,
your life will be cut short.
28 If you obey the Lord,
you will be happy,
but there is no future
for the wicked.
29 The Lord protects everyone
who lives right,
but he destroys anyone
who does wrong.
30 Good people will stand firm,
but the wicked will disappear
from the land.
31 Honest people speak sensibly,
but deceitful liars
will be silenced.
32 If you obey the Lord,
you will always know
the right thing to say.
But no one will trust you
if you tell lies.
1 Šie ir Salamana izteicieni. Prātīgs dēls ir tēva prieks, bet negudrs dēls ir savas mātes sirdēsti.
2 Netaisna manta neko nepalīdz, bet taisnīgums glābj no nāves. —
3 Tas Kungs neliek taisnā dvēselei badu ciest, bet Viņš noraida bezdievīgo iekāres. —
4 Gausas rokas dara nabagu, bet čaklas rokas dara bagātu.
5 Kas vasarā sakrāj, ir gudrs, bet kas ražas ievākšanas laikā guļ, paliek kaunā.
6 Taisna cilvēku galvu vainago svētība, bet bezdievīgo izteicienus apklusinās viņu noziegumu sekas. —
7 Atcere par taisnajiem paliek svētīgā piemiņā, bet galīgi iznīks bezdievīgo vārds. —
8 Kas sirdī ir apzinīgi gudrs, ievēro baušļus, bet kam ir nejēgas mute, dabū pērienu. —
9 Kas nevainīgi dzīvo, dzīvo droši, bet kas staigā netaisnus un neīstus ceļus, tas atklāsies savā nepievilcīgajā īstenībā. —
10 Kas viltīgi māj ar acīm, sagādā sadzīves grūtības, un kam nejēgas mute, ies bojā. —
11 Taisnā mute ir dzīvības avots, bet bezdievīgo muti aizbāzīs bēdas. —
12 Naids rada savstarpējas nesaskaņas, bet mīlestība nosedz un izlīdzina visus pārkāpumus. —
13 Prātīga cilvēka lūpās atrodama īstena atziņa, bet muļķa mugurai piemērota stiba. —
14 Prātīgie ievēro tiem iemācītās runas un izteiksmes robežas, bet nejēgas mute sagādā klausītājiem izbailes. —
15 Bagātajam viņa īpašums ir viņa stiprā pils, bet trūcīgos nabadzība dara gandrīz vai neprātīgus. —
16 Taisnajam viņa manta nepieciešama dzīvei, bet bezdievīgais izlieto savus ienākumus grēkiem. —
17 Ieturēt ieaudzināto kārtības apziņu ir ceļš uz dzīvību, bet kas neievēro sadzīves brīdinājumus, nereti rūgti maldās. —
18 Nepatiesas un viltīgas mutes slēpj sevī naidu, un kas otru aprunā un otram niknu slavu ceļ, ir nejēga. —
19 Kur daudz vārdu, tur neiztiek bez grēka, bet kas savu muti savalda, ir gudrs. —
20 Taisnīgā cilvēka mēle ir krāšņs sudrabs, bet bezdievja sirds nav itin nekas. —
21 Taisnā lūpas gana daudzus, bet nejēgas nomirs aiz savas neprātības. —
22 Tā Kunga svētība dara cilvēku bagātu bez sevišķām viņa paša pūlēm.
23 Nejēga izdara dažādas pārgalvības un pats smiedamies priecājas par tām, bet apzinīgi gudrs ir tas cilvēks, kas pats sevi uzmana.
24 No kā bezdievīgais baidās, tas tam notiks, un pēc kā taisnajiem sirds prasās, to Viņš tiem piešķirs.
25 Bezdievīgais ir kā negaisa brāzma, kas pāriet, un kuras tad vairs nava; turpretim taisnais pastāv mūžīgi.
26 Kā etiķis bojā zobus un dūmi acis, tā slinkais kaitē tiem, kas viņu sūta.
27 Tā Kunga bijāšana vairo cilvēka dienas, bet bezdievīgo gadi top saīsināti.
28 Taisnīgo gaidas izvērtīsies viņiem par prieku, bet bezdievīgo cerība iznīks.
29 Tā Kunga ceļš ir rimtajiem aizsarga patvērums, ļaundarītājus turpretī skars pazudināšana.
30 Taisnais nekad nešaubīsies, bet bezdievji uz dzīvi zemē nepaliks.
31 Taisnīgo mute pauž īsteno atziņu, bet viltnieku mēle tiks izdeldēta.
32 Taisno lūpas pauž dziedinātājas atziņas, bet bezdievīgo mutes vārdi stāsta aplamības.
