Rules for Nazirites
1 The Lord told Moses 2 to say to the people of Israel:
If any of you want to dedicate yourself to me by vowing to become a Nazirite, 3 you must no longer drink any wine or beer or use any kind of vinegar. Don't drink grape juice or eat grapes or raisins— 4 not even the seeds or skins.
5 The hair of a Nazirite is sacred to me, and as long as you are a Nazirite, you must never cut your hair.
6 During the time that you are a Nazirite, you must never go close to a dead body, 7-8 not even that of your father, mother, brother, or sister. That would make you unclean. Your hair is the sign that you are dedicated to me, so remain holy.
9 If someone suddenly dies near you, your hair is no longer sacred, and you must shave it seven days later during the ceremony to make you clean. 10 Then on the next day, bring two doves or two pigeons to the priest at the sacred tent. 11 He will offer one of the birds as a sacrifice for sin and the other as a sacrifice to please me. You will then be forgiven for being too near a dead body, and your hair will again become sacred. 12 But the dead body made you unacceptable, so you must make another vow to become a Nazirite and be dedicated once more. Finally, a year-old ram must be offered as the sacrifice to make things right.
13 When you have completed your promised time of being a Nazirite, go to the sacred tent 14 and offer three animals that have nothing wrong with them: a year-old ram as a sacrifice to please me, a year-old female lamb as a sacrifice for sin, and a full-grown ram as a sacrifice to ask my blessing. 15 Wine offerings and grain sacrifices must also be brought with these animals. Finally, you are to bring a basket of bread made with your finest flour and olive oil, but without yeast. Also bring some thin wafers brushed with oil.
16 The priest will take these gifts to my altar and offer them, so that I will be pleased and will forgive you. 17 Then he will sacrifice the ram and offer the wine, grain, and bread.
18 After that, you will stand at the entrance to the sacred tent, shave your head, and put the hair in the fire where the priest has offered the sacrifice to ask my blessing.
19 Once the meat from the ram's shoulder has been boiled, the priest will take it, along with one loaf of bread and one wafer brushed with oil, and give them to you. 20 You will hand them back to the priest, who will lift them up in dedication to me. Then he can eat the meat from the ram's shoulder, its choice ribs, and its hind leg, because this is his share of the sacrifice. After this, you will no longer be a Nazirite, and you will be free to drink wine.
21 These are the requirements for Nazirites. However, if you can afford to offer more, you must do so.
The Blessing for the People
22 The Lord told Moses, 23 “When Aaron and his sons bless the people of Israel, they must say:
24 I pray that the Lord
will bless and protect you,
25 and that he will show you mercy
and kindness.
26 May the Lord be good to you
and give you peace.”
27 Then the Lord said, “If Aaron and his sons ask me to bless the Israelites, I will give them my blessing.”
1 Un tas Kungs sacīja Mozum, teikdams:
2 „Runā uz Israēla bērniem un saki tiem: Ja vīrietis vai sieviete apsolījušies nodot sevišķu zvērestu kļūt par nazīrieti, lai būtu īpašā piederībā tam Kungam,
3 Tad viņam būs atturēties no vīna un reibinātājiem dzērieniem; nedz vīna etiķi, nedz stipra dzēriena etiķi tam nebūs dzert, nedz vīnogu sulu, nedz ko citu, kas darināts no vīnogām, un neēst nedz zaļas nedz žāvētas vīnogas.
4 Visu savu īpašā solījuma laiku tam neko tādu nebūs baudīt, kas sataisīts no vīna koka, sākot ar kauliņiem līdz atvašu galotnēm.
5 Visu viņa nazīrieša solījuma laiku cērpamam nazim nebūs iet pār viņa galvu; kamēr tās dienas paies, kujrās viņš solījies vienīgi tam Kungam piederēt, tikmēr lai viņš paliek svēts un lai audzē savus galvas matus gajrus.
6 Tāpēc visu šo sava solījuma laiku tam Kungam lai viņš neiet pie miroņa:
7 Ne pie sava tēva, ne pie savas mātes, ne pie sava brāļa, ne pie savas māsas, —viņš lai nepadara sevi nešķīstu gar tiem, kad tie ir miruši; arī viņš pats lai sevi nepadara nešķīstu, tāpēc ka īpats solījums Dievam ir uz viņa galvas:
8 Visu sava īpašā nazīrieša solījuma laiku viņš ir svēts tam Kungam.
9 Un ja viņam līdzās kāds piepeši un negaidot nomirst, ka viņš savu svētīto galvu sagānītu, tad viņam būs savas šķīstīšanās dienā jānocērp sava galva, septītajā dienā viņam to būs nocirpt.
10 Bet astotajā dienā viņam jāatnes divas ūbeles vai divi jauni baloži priesterim pie saiešanas telts durvīm.
11 Un priesteris lai tos sataisa upurim, —vienu grēku upurim, bet otru dedzināmam upurim, un viņš lai tā salīdzinās par grēku gar mirušo. Tāpat lai viņš svētī savu galvu tanī pašā dienā.
12 Pēc tam lai viņš atkal uzņem savu īpašo solījumu laiku tam Kungam un lai pienes par vainas izpirkšanas upuri gadu vecu jēru; bet iepriekšējām dienām būs būt par velti, jo viņš bija savu nazīrieša solījumu aptraipījis.
13 Un šie ir nazīrieša bauslības solījuma noteikumi: tanī dienā, kad viņa solījuma laiks ir notecējis, viņš ir jāneved pie saiešanas telts durvīm.
14 Un viņš lai pieved savu dāvinājuma upuri tam Kungam, proti, —nevainojamu gadu vecu jēru par dedzināmo upuri, bet vienu citu, bez vainas gadu vecu aitiņu, par grēku upuri, un vienu bez vainas aunu par pateicības upuri;
15 Un grozu ar neraudzētu maizi, plāceņus no smalkiem kviešu miltiem, iejauktus eļļā, mazus cepumiņus no neraudzētas miklas ar eļļas iejavu līdz ar ēdamiem upuriem un līdz ar dzenamiem upuriem.
16 Un priesteris lai to nes tā Kunga priekšā, un lai viņš sataisa ir viņa grēku upuri, ir viņa dedzināmo upuri.
17 Bet aunu lai viņš sagatavo par kaujamo pateicības upuri tam Kungam klāt pie groza ar neraudzētām maizēm; priesteris lai sagatavo ir viņa ēdamo, ir viņa dzenamo upuri.
18 Bet pēc tam nazīrietim pie saiešanas telts durvīm ir jānodzen mati no savas svētītās galvas un jāņem savi svētītie mati un jāliek tie ugunī, kas deg zem kaujamā pateicības upura.
19 Un lai priesteris ņem auna vārīto priekšas pleci no groza un neraudzētās mīklas plāceni un vienu sīkāku neraudzētās mīklas cepumu un lai tos liek nazīrieša rokās pēc tam, kad viņš ir pilnīgi nocirpis matus, ko bija solījis saudzēt.
20 Un priesteris lai tos šūpo šurpu un turpu kā līgojamo upuri tā Kunga priekšā; tā ir svēta dāvana priesterim, līgojamā upura krūšu gabals un paceļamā upura pleča gabals; bet pēc tam nazīrietis var atkal dzert vīnu.“
21 Šie ir bauslības noteikumi par nazīneti, kas tam Kungam ir solījis savu dāvanu un ar īpašu zvērestu ari to, ko viņa roka spēj, to viņš var klāt pievienot pie tā, ko viņš ir apsolījis dot savā solījumā; viņam ir jārīkojas pēc nazīrieša bauslības noteikumiem.
22 Un tas Kungs runāja ar Mozu, teikdams:
23 „Runā ar Aronu un viņa dēliem, teikdams: Tā jums būs svētīt Israēla bērnus, sakot tiem:
24 „TAS KUNGS LAI TEVI SVĒTĪ UN LAI TEVI PASARGA!
25 TAS KUNGS LAI APGAISMO SAVU VAIGU PAR TEVI UN LAI IR TEV ŽĒLĪGS!
26 TAS KUNGS LAI PACEĻ SAVU VAIGU UZ TEVI UN LAI DOD TEV MIERU!“
27 Un lieciet manu vārdu šādi uz Israēla bērniem, un Es tos svētīšu.“
