The Israelites Worship Baal
1 While the Israelites were camped at Acacia, some of the men had sex with Moabite women. 2 These women then invited the men to ceremonies where sacrifices were offered to their gods. The men ate the meat from the sacrifices and worshiped the Moabite gods.
3 The Lord was angry with Israel because they had worshiped the god Baal Peor. 4 So he said to Moses, “Take the Israelite leaders who are responsible for this and have them killed in front of my sacred tent where everyone can see. Maybe then I will stop being angry with the Israelites.”
5 Moses told Israel's officials, “Each of you must put to death any of your men who worshiped Baal.”
6 Later, Moses and the people were at the sacred tent, crying, when one of the Israelite men brought a Midianite woman to meet his family. 7 Phinehas, the grandson of Aaron the priest, saw the couple and left the crowd. He found a spear 8 and followed the man into his tent, where he ran the spear through the man and into the woman's stomach. The Lord immediately stopped punishing Israel with a deadly disease, 9 but 24,000 Israelites had already died.
10 The Lord said to Moses, 11 “In my anger, I would have wiped out the Israelites if Phinehas had not been faithful to me. 12-13 But instead of punishing them, I forgave them. So because of the loyalty that Phinehas showed, I solemnly promise that he and his descendants will always be my priests.”
14 The Israelite man that was killed was Zimri son of Salu, who was one of the leaders of the Simeon tribe. 15 And the Midianite woman killed with him was Cozbi, the daughter of a Midianite clan leader named Zur.
16 The Lord told Moses, 17-18 “The Midianites are now enemies of Israel, so attack and defeat them! They tricked the people of Israel into worshiping their god at Peor, and they are responsible for the death of Cozbi, the daughter of one of their own leaders.”
1 Un Israēls dzīvoja Sitimā, un ļaudis sāka piekopt netiklību ar moābiešu meitām.
2 Un tās aicināja tautu pie savu dievu kaujamo upuj-u mielastiem, un tauta ēda un metās zemē uz sava vaiga to dievu priekšā.
3 Kad nu Israēls sapinās ar Baālu Peoru, tad tā Kunga dusmas iedegās pret Israēlu.
4 Un tas Kungs sacīja Mozum: „Ņem visus tautas vadītājus un tos pakar tā Kunga dēļ ar seju pret sauli, lai tā Kunga dusmu kvēle pret Israēlu mitētos.“
5 Tad Mozus sacīja Israēla soģiem: „Lieciet nonāvēt ikvienu no tiem vīriem, kas saistījušies ar Baālu Peoru!“
6 Un redzi, kāds Israēla vīrs nāca un atveda pie saviem brāļiem kādu midianiešu sievu Mozus un visas Israēla draudzes acu priekšā; tie raudāja žēlabās pie saiešanas telts durvīm.
7 Kad Pinehass, priestera Eleāzara dēls, kas bija Arona dēla dēls, to redzēja, tad viņš piecēlās no draudzes vidus un ņēma šķēpu savā rokā,
8 Un viņš sekoja šim Israēla vīram guļamā telpā un izdūra tiem abiem, Israēla vīram un Midianas sievai, to cauri caur viņu pavēderi. Tad pārstāja miršana Israēla bērnu vidū.
9 Un pavisam to, kas sērgā nomira, bija divdesmit četri tūkstoši.
10 Tad tas Kungs runāja ar Mozu, teikdams:
11 „Pinehass, priestera Eleāzara dēls, Ārona dēla dēls, ir novērsis manu dusmu kvēli no Israēla bērniem ar to, ka viņš iedegās savā dusmu kaislībā viņu vidū; tāpēc, neskatoties uz manu dusmu kvēli, Es neesmu pilnīgi iznicinājis Israēla bērnus.
12 Tādēļ saki: „Redzi, Es viņam došu savu miera derību;
13 Un viņam un viņa dzimumam pēc viņa būs mūžīga priesterības derība, tāpēc ka viņš bija par savu Dievu iede-dzies un tādēļ ka tas salīdzinājis Israēla bērnus.“
14 Un nokautā Israēla vīra vārds, kas bija ticis nokauts kopā ar midianiešu sievu, bija Simrijs, Salus dēls, virsaitis Simeona ciltī pēc tā ciltstēva piederības.
15 Un nokautās midianietes vārds bija Kazbija, Cūra meita, kas bija midianiešu ģints ģimenes galva.
16 Un tas Kungs sacīja Mozum, teikdams:
17 „Esiet naidīgi pret midianiešiem un sitiet tos!
18 Jo arī tie ir bijuši pret jums naidīgi ar savām viltībām, ar ko tie jūs pievīluši, kad jūs Peora un Kazbijas, tās midianiešu virsaiša meitas dēļ, kas tika nokauta Peora dēļ uzsūtītās sērgas dienā, ļāvāt sevi apmāt.“
