The Seventh Year
(Deuteronomy 15.1-11)1 When Moses was on Mount Sinai, the Lord told him 2 to say to the community of Israel:
After you enter the land that I am giving you, it must be allowed to rest one year out of every seven. 3 You may raise grain and grapes for six years, 4 but the seventh year you must let your fields and vineyards rest in honor of me, your Lord. 5 This is to be a time of complete rest for your fields and vineyards, so don't harvest anything they produce. 6-7 However, you and your slaves and your hired workers, as well as any domestic or wild animals, may eat whatever grows on its own.
The Year of Celebration
The Lord said to his people:
8 Once every 49 years 9 on the tenth day of the seventh month, which is also the Great Day of Forgiveness, trumpets are to be blown everywhere in the land. 10 This fiftieth year is sacred—it is a time of freedom and of celebration when everyone will receive back their original property, and slaves will return home to their families. 11 This is a year of complete celebration, so don't plant any seed or harvest what your fields or vineyards produce. 12 In this time of sacred celebration you may eat only what grows on its own.
13 During this year, all property must go back to its original owner. 14-15 So when you buy or sell farmland, the price is to be determined by the number of crops it can produce before the next Year of Celebration. Don't try to cheat. 16 If it is a long time before the next Year of Celebration, the price will be higher, because what is really being sold are the crops that the land can produce. 17 I am the Lord your God, so obey me and don't cheat anyone.
18-19 If you obey my laws and teachings, you will live safely in the land and enjoy its abundant crops. 20 Don't ever worry about what you will eat during the seventh year when you are forbidden to plant or harvest. 21 I will see to it that you harvest enough in the sixth year to last for three years. 22 In the eighth year you will live on what you harvested in the sixth year, but in the ninth year you will eat what you plant and harvest in the eighth year.
23 No land may be permanently bought or sold. It all belongs to me—it isn't your land, and you only live there for a little while.
24 When property is being sold, the original owner must be given the first chance to buy it.
25 If any of you Israelites become so poor that you are forced to sell your property, your closest relative must buy it back, 26 if that relative has the money. Later, if you can afford to buy it, 27 you must pay enough to make up for what the present owner will lose on it before the next Year of Celebration, when the property would become yours again. 28 But if you don't have the money to pay the present owner a fair price, you will have to wait until the Year of Celebration, when the property will once again become yours.
29 If you sell a house in a walled city, you have only one year in which to buy it back. 30 If you don't buy it back before that year is up, it becomes the permanent property of the one who bought it, and it will not be returned to you in the Year of Celebration. 31 But a house out in a village may be bought back at any time just like a field. And it must be returned to its original owner in the Year of Celebration. 32 If any Levites own houses inside a walled city, they will always have the right to buy them back. 33 And any houses that they do not buy back will be returned to them in the Year of Celebration, because these homes are their permanent property among the people of Israel. 34 No pastureland owned by the Levi tribe can ever be sold; it is their permanent possession.
Help for the Poor
The Lord said:
35 If any of your people become poor and unable to support themselves, you must help them, just as you are supposed to help foreigners who live among you. 36-37 Don't take advantage of them by charging any kind of interest or selling them food for profit. Instead, honor me by letting them stay where they now live. 38 Remember—I am the Lord your God! I rescued you from Egypt and gave you the land of Canaan, so that I would be your God.
39 Suppose some of your people become so poor that they have to sell themselves and become your slaves. 40 Then you must treat them as servants, rather than as slaves. And in the Year of Celebration they are to be set free, 41 so they and their children may return home to their families and property. 42 I brought them out of Egypt to be my servants, not to be sold as slaves. 43 So obey me, and don't be cruel to the poor.
44 If you want slaves, buy them from other nations 45 or from the foreigners who live in your own country, and make them your property. 46 You can own them, and even leave them to your children when you die, but do not make slaves of your own people or be cruel to them.
47 Even if some of you Israelites become so much in debt that you must sell yourselves to foreigners in your country, 48 you still have the right to be set free by a relative, such as a brother 49 or uncle or cousin, or some other family member. In fact, if you ever get enough money, you may buy your own freedom 50 by paying your owner for the number of years you would still be a slave before the next Year of Celebration. 51-52 The longer the time until then, the more you will have to pay. 53 And even while you are the slaves of foreigners in your own country, your people must make sure that you are not mistreated. 54 If you cannot gain your freedom in any of these ways, both you and your children will still be set free in the Year of Celebration. 55 People of Israel, I am the Lord your God, and I brought you out of Egypt to be my own servants.
1 Un tas Kungs runāja ar Mozu Sinaja kalnā, sacīdams:
2 „Paziņo Israēla bērniem un saki tiem: Kad jūs nāksit tanī zemē, ko Es jums došu, tad lai arī tur zeme ietur sabatu, atpūzdamās tam Kungam.
3 Sešus gadus tev būs apsēt savu tīrumu un sešus gadus tev būs apgriezt savu vīna kalnu un ievākt tā ražu.
4 Bet septītajā gadā lai zeme pūstin atpūšas un turēt tur sabatu, kas ir sabats tam Kungam; tavs tīrums lai paliek neapsēts, un tavs vīna kalns lai paliek neapgriezts.
5 Savas pjaujas nesēto graudu ataugu tev nebūs nopļaut, un arī nekopti augošie vīnogu ķekari lai paliek nenolasīti; lai tas ir zemei lielais sabata gads.
6 Bet tas, ko zeme sabata gadā izdod, tas lai ir jums par barību, tev, tavam kalpam un kalponei, tavam algādzim ir tavam piedzīvotājam, kas kā svešinieks mājo pie tevis;
7 Un arī tavam lopam, ir tam lauku zvēram, kas dzīvo tavā zemē, lai visi šie augļi ir uzturam.
8 Un tad tev būs noskaitīt pie sevis septiņus tādus sabata gadus, —septiņus gadus septiņas reizes, tā, —ka tev viss septiņu sabata gadu laiks iznāk četrdesmit deviņi gadi.
9 Un gaviļu taures skaņa lai atskan septītā mēneša desmitā dienā; salīdzināšanās svētku dienā lai šo bazūni dzird visa zeme.
10 Un jums jāsvēti piecdesmitais gads, un jāpasludina tanī zemē visiem tās iedzīvotājiem atlaišana brīvībā; tas lai jums ir gaviļu gads, un jūs ikviens atgūsit atpakaļ savu īpašumu, un ikviens atgriezīsies atpakaļ savā ciltī.
11 Piecdesmitais gads lai jums ir gaviļu gads; tanī jums nav nedz jāsēj, nedz jāpļauj brīvi augošā atauga, nedz jāsalasa vīnogas, kas aug bez apgriešanas vīna kalnā.
12 Jo šis ir gaviļu gads, tas lai ir jums svēts; ēdiet no sava tīruma, ko tas pats no sevis ienes bez apstrādāšanas.
13 Šādā gaviļu gadā lai ikviens iegūst atpakaļ savu īpašumu.
14 Tad nu, ja tu ko pārdosi savam tuvākam, vai arī tu kaut ko no sava tuvāka pērc, tad nedariet viens otram pāri.
15 Pēc gadu skaita no gaviļu gada tev būs pirkt no sava tuvāka, bet pēc augļu ražas gadu skaita, kādiem vēl ir jānāk, lai viņš tev pārdod.
16 Pēc lielāka gadu skaita pavairo maksu par zemes gabalu un samērā ar sajūkošo gadu skaitu pazemini tā cenu, jo ienesuma laiks lai noteic maksu.
17 Tad nu nedariet pāri viens otram, bīstieties savu Dievu, jo Es esmu tas Kungs, jūsu Dievs.
18 Un izpildiet manus nolikumus, rīkojieties saskaņā ar maniem aizrādījumiem, sargait un izpildiet tos, tad jūs varēsit tanī zemē dzīvot drošībā.
19 Un zeme izdos savus augļus, un jūs ēdīsit, un būsit paēduši, un dzīvosit tanī zemē drošībā.
20 Bet ja jūs prātosit: Ko mēs ēdīsim septītajā gadā? —Redzi, nedz mēs sējam, nedz savācam kopā savas zemes augļu ražu? —
21 Es likšu savai svētībai būt tik lielai sestajā gadā, ka tā dos ražu trijiem gadiem.
22 Un kad jūs sēsit astotajā gadā, tad jūs ēdīsit no iepriekšējo gadu ražas—pat līdz devītajam gadam; tiekāms jaunā raža ienāksies, jūs vēl ēdīsit iepriekšējo gadu augļus.
23 Un zemi lai neviens nepārdod par dzimtīpašumu: zeme pieder Man, bet jūs esat svešinieki un piemājotāji pie Manis.
24 Tāpēc visā jums piederīgā zemē jums jāatļauj zemes izpirkšana.
25 Ja tavs brālis panīkst un grib ko pārdot no savas zemes, tad lai kāds viņa tuvs radinieks nāk viņam par izpircēju un to izpērk, ko viņa brālis pārdevis.
26 Bet ja kādam izpircēja nav, bet viņa roka ir spējīga rast to maksu, kas izpirkšanai ir vajadzīga,
27 Tad lai viņš skaita gadus, kad viņš pārdevis, un to, kas pāri palicis gadu maksā, lai tas atdod tam vīram, kam viņš bija pārdevis, un lai viņš pats atgriežas savā īpašumā.
28 Bet ja viņa rocība nesniedzas tik tālu, cik viņam nāktos tam atdot, tad pārdotais īpašums lai paliek pircēja rokā līdz gaviļu gadam; bet gaviļu gadā lai tas kļūst brīvs, un lai viņš atkal tiek pie sava īpašuma.
29 Un ja kas pārdod dzīvojamu ēku pilsētā, kurai mūp ir apkārt, tad izpirkšanas laiks notek gada laikā no pārdošanas dienas; tas ir viņa izpirkšanas laiks.
30 Bet ja tas netop izpirkts, kamēr gads apkārt, tad nams pilsētas mūros lai nāk pircēja dzimtīpašumā un viņa ciltij; un tas netiek brīvs arī gaviļu gadā.
31 Bet namus ciemos, kam nav mūri visapkārt, būs pielīdzināt lauku tīrumam: tos ir iespējams izpirkt, un tie nāk brīvi gaviļu gadā.
32 Bet Ievītu pilsētās uz pilsētas namiem, kas viņiem pieder īpašumā, Ievītiem paliek mūžīgas tiesības tos izpirkt.
33 Bet ja kāds ko pircis no Ievītiem, tad nopirktais nams viņu pilsētā kļūst brīvs gaviļu gadā, jo nami Ievītu pilsētās ir tikai viņu daļa Israēla bērnu vidū.
34 Bet arī tīrumi ārpus viņu pilsētām nav pārdodami, jo tie ir viņu mūžīgs īpašums.
35 Bet ja tavs brālis panīkst, un viņa roka gurst un zemē noslīd tev līdzās, tad satver to stingri ar savu roku, un lai tas būtu vai svešinieks, vai piedzīvotājs, palīdzi viņam, ka viņš var dzīvot pie tevis.
36 Un neņem no viņa augļus, nedz peļņu, bet bīsties savu Dievu, un lai tavs brālis dzīvo pie tevis.
37 Neaizdod viņam savu naudu pret augļiem un neaizdod viņam barību pret peļņu.
38 Es esmu tas Kungs, jūsu Dievs, kas jūs izveda no Ēģiptes zemes, lai jums dotu Kānaāna zemi, un lai būtu jums par Dievu!
39 Un ja tavs brālis pie tevis panīkst un tev tiek pārdots, tad tev nebūs viņu kalpināt kā vergu.
40 Kā algādzis un kā piedzīvotājs lai viņš pie tevis dzīvo līdz gaviļu gadam un pie tevis lai kalpo.
41 Tad lai viņš no tevis aiziet brīvs, viņš pats un viņa bērni līdz ar viņu, lai viņš iet atpakaļ pie savas cilts, un lai atkal atgriežas savu tēvu īpašumā,
42 Jo arī viņi ir mani kalpi, ko Es izvedu no Ēģiptes zemes; un arī viņus nebūs pārdot par vergu naudu.
43 Tev nebūs bargi pār viņu valdīt, bet būs bīties savu Dievu!
44 Bet īstus kalpus un kalpones, kas tev ir, pērc no apkārtnē mītošiem pagāniem; no pēdējiem jums būs pirkt kalpus un kalpones.
45 Arī no piedzīvotāju bērniem, no to pēcnācējiem, kupus viņi ir dzemdinājuši jūsu zemē, pērciet tos no viņu ciltīm, un tie lai ir jums par dzimtīpašumu.
46 Un dodiet tos tālāk kā īpašumu saviem bērniem pēc jums, ka tie ir jums mūžīgi par pastāvīgu īpašumu, lai tie jums vergo; bet uz saviembrāļiem, Israēla bērniem, lai neviens nelūkojas no augšas un nav savā rīcībā varmācīgs!
47 Un ja kāds svešinieks vai piedzīvotājs pie tevis nāk pie rocības, bet tavs brālis pie viņa panīkst un top pārdots tam svešiniekam, kas pie tevis mīt, vai arī kādam no svešas cilts, kas ir kā vergs pie zemes piesaistīts,
48 Tad viņu var atpirkt, pēc tam kad tas ir ticis pārdots; kāds no viņa tuviniekiem var to atpirkt.
49 Vai nu tēva brālis, vai tēva brāļa dēls var viņu atpirkt, vai kāds no viņa cilts asinsradiem pēc miesas var viņu izpirkt, vai, ja viņa paša rocība to atļauj, viņš var arī pats sevi izpirkt.
50 Un tam jāskaita laiks kopā ar viņa pircēju, sākot ar gadu, kad tas tika pārdots, līdz gaviļu gadam; viņa cena lai ir atbilstoša gadu skaitam, cik ilgi viņš kā algādzis ir tam kalpojis.
51 Ja vēl daudz gadu tam jāgaida līdz viņa izpirkšanai, tad lai viņš attiecīgi atmaksā no viņa pārdošanas maksas.
52 Bet ja tikai niecīgs gadu skaits vēl atlicies līdz gaviļu gadam, tad lai tos saskaita, arī tad lai viņš atlīdzina pēc tā, cik vēl gadu tam priekšā stāv, lai to varētu izpirkt.
53 Viņa gadus lai pielīdzina algādžu gadiem un ar varmācību no augšas lai neviens uz viņu nelūkojas tavā—Dievs, priekšā.
54 Un ja viņš tā netop izpirkts, tad lai viņš iziet brīvībā gaviļu gadā, viņš un viņa bērni lidz ar viņu.
55 Jo jūs, Israēla bērni, esat mani kalpi, ko Es esmu izvedis no Ēģiptes zemes, —Es, tas Kungs, jūsu Dievs!“ —
