Religious Festivals
1 The Lord told Moses 2 to say to the community of Israel:
I have chosen certain times for you to come together and worship me.
3 You have six days when you can do your work, but the seventh day of each week is holy because it belongs to me. No matter where you live, you must rest on the Sabbath and come together for worship. This law will never change.
Passover and the Festival of Thin Bread
(Numbers 28.16-25)The Lord said:
4-5 Passover is another time when you must come together to worship me, and it must be celebrated on the evening of the fourteenth day of the first month of each year.
6 The Festival of Thin Bread begins on the fifteenth day of that same month; it lasts seven days, and during this time you must honor me by eating bread made without yeast. 7 On the first day of this festival you must rest from your work and come together for worship. 8 Each day of this festival you must offer sacrifices. Then on the final day you must once again rest from your work and come together for worship.
Offering the First Part of the Harvest
9 The Lord told Moses 10 to say to the community of Israel:
After you enter the land I am giving you, the first bundle of wheat from each crop must be given to me. So bring it to a priest 11 on the day after the Sabbath. He will lift it up in dedication to me, and I will accept you. 12 You must also offer a sacrifice to please me. So bring the priest a one-year-old lamb that has nothing wrong with it 13 and two kilograms of your finest flour mixed with olive oil. Then he will place these on the bronze altar and send them up in smoke with a smell that pleases me. Together with these, you must bring a liter of wine as a drink offering. 14 I am your God, and I forbid you to eat any new grain or anything made from it until you have brought these offerings. This law will never change.
The Harvest Festival
(Numbers 28.26-31)The Lord said:
15 Seven weeks after you offer this bundle of grain, each family must bring another offering of new grain. 16 Do this exactly 50 days later, which is the day following the seventh Sabbath. 17 Bring two loaves of bread to be lifted up in dedication to me. Each loaf is to be made with yeast and with two kilograms of the finest flour from the first part of your harvest.
18 At this same time, the entire community of Israel must bring seven lambs that are a year old, a young bull, and two rams. These animals must have nothing wrong with them, and they must be offered as a sacrifice to please me. You must also offer the proper grain and wine sacrifices with each animal. 19 Offer a goat as a sacrifice for sin, and two rams a year old as a sacrifice to ask my blessing. 20 The priest will lift up the rams together with the bread in dedication to me. These offerings are holy and are my gift to the priest. 21 This is a day of celebration and worship, a time of rest from your work. You and your descendants must obey this law.
22 When you harvest your grain, always leave some of it standing around the edges of your fields and don't pick up what falls on the ground. Leave it for the poor and for those foreigners who live among you. I am the Lord your God!
The Festival of Trumpets
(Numbers 29.1-6)23 The Lord told Moses 24-25 to say to the people of Israel:
The first day of the seventh month must be a day of complete rest. Then at the sound of the trumpets, you will come together to worship and to offer sacrifices on the altar.
The Great Day of Forgiveness
(Numbers 29.7-11)26 The Lord God said to Moses:
27 The tenth day of the seventh month is the Great Day of Forgiveness. It is a solemn day of worship; everyone must go without eating to show sorrow for their sins, and sacrifices must be burned. 28 No one is to work on that day—it is the Great Day of Forgiveness, when sacrifices will be offered to me, so that I will forgive your sins. 29 I will destroy anyone who refuses to go without eating. 30-31 None of my people are ever to do any work on that day—not now or in the future. And I will wipe out those who do! 32 This is a time of complete rest just like the Sabbath, and everyone must go without eating from the evening of the ninth to the evening of the tenth.
The Festival of Shelters
(Numbers 29.12-40)33 The Lord told Moses 34 to say to the community of Israel:
Beginning on the fifteenth day of the seventh month, and continuing for seven days, everyone must celebrate the Festival of Shelters in honor of me. 35 No one is to do any work on the first day of the festival—it is a time when everyone must come together for worship. 36 For seven days, sacrifices must be offered on the altar. The eighth day is also to be a day of complete rest, as well as a time of offering sacrifices on the altar and of coming together for worship.
37 I have chosen these festivals as times when my people must come together for worship and when animals, grain, and wine are to be offered on the proper days. 38 These festivals must be celebrated in addition to the Sabbaths and the times when you offer special gifts or sacrifices to keep a promise or as a voluntary offering.
39 Remember to begin the Festival of Shelters on the fifteenth day of the seventh month after you have harvested your crops. Celebrate this festival for seven days in honor of me and don't do any work on the first day or on the day following the festival. 40 Pick the best fruit from your trees and cut leafy branches to use during the time of this joyous celebration in my honor. 41 I command you and all of your descendants to celebrate this festival during the seventh month of each year. 42 For seven days every Israelite must live in a shelter, 43 so future generations will know that I made their ancestors live in shelters when I brought them out of Egypt. I am the Lord your God.
44 This is how Moses instructed the people of Israel to celebrate the Lord's festivals.
1 Un tas Kungs runāja ar Mozu, sacīdams:
2 „Saki Israēla bērniem un piekodini tiem: Tā Kunga svētki, kuros jūs tiksit sasaukti, ko jums būs saukt par svētiem jūsu svētku vidū, ir šādi mani svētki:
3 Sešās dienās padari savu darbu, bet septītajā dienā vērot ievēro manu atpūtas dienu sabatu, kura tiek saukta par svētu; nevienu darbu jums tanī nebūs darīt; tā ir sabata diena tam Kungam it visos jūsu mājokļos.
4 Šie ir tā Kunga noliktie svētki, svētās sapulces, kurās jums jātiek sasauktiem kopā savos svētku laikos:
5 Pirmajā mēnesī četrpadsmitās dienas pievakarē, tie ir tā Kunga Pasā svētki.
6 Un piecpadsmitajā dienā taī pašā mēnesī ir tā Kunga neraudzētās maizes svētki; septiņas dienas jums būs ēst neraudzētu maizi.
7 Pirmajā dienā lai jums ir svēta sapulce; nekādus pienākumus nedz darbus jums nebūs darīt.
8 Un jums būs septiņas dienas upurēt tam Kungam uguns upuri; septītajā dienā būs būt svētai sapulcei, nekāds darbs jums nav darāms.“
9 Un tas Kungs atkārtoti runāja ar Mozu:
10 „Saki Israēla bērniem, tiem piekodinādams: Kad jūs nonāksit zemē, ko Es jums došu, un jūs pļausit tās ražu, tad vienu kūli no savas pirmās pļaujas jums būs atnest priesterim.
11 Un tam būs līgot šo kūli tā Kunga priekšā, lai jūs būtu patīkami; priesterim to būs šurpu turpu līgot, sākot ar dienu pēc sabata.
12 Tai dienā, kad jūsu labības kūlīši tiek šurpu turpu līgoti, sataisiet gadu vecu nevainojamu avi par dedzināmo upuri tam Kungam.
13 Un kā ēdamo upuri no savas puses divas desmitdaļas ēfas smalku kviešu miltu, iejauktus eļļā, kā uguns upuri tam Kungam par patīkamu smaržu, un pēc tam kā dzefamo upuri ceturtdaļu hina vīna.
14 Un jums nebūs ēst maizi nedz grauzdētas vārpas, arī ne graudu un augļu biezeni līdz tai dienai, kad jūs nesīsit savam Dievam upura dāvanu; tāds lai ir mūžīgs likums jūsu pēcnākamiem uz cilšu ciltīm visos jūsu dzīvokļos.
15 Tad jums būs skaitīt, sākot ar dienu pēc sabata, kad jūsu līgojamais upura kūlis tika atnests, patiesi septiņus sabatus, tas lai būtu pilnas septiņas nedēļas.
16 Līdz tai dienai, kura seko septītajam sabatam, skaitiet piecdesmit dienas, un tad pienesiet tam Kungam jaunu ēdamo upuri.
17 No saviem dzīvokļiem jums būs pienest divas maizes par līgojamo upuri, kuras pagatavotas no divām desmitdaļām ēfas smalku kviešu miltu un ceptas no raudzētas mīklas; tas ir pirmās ražas upuris tam Kungam.
18 Līdz ar tām maizēm kopā jums būs arī upurēt septiņus gadu vecus, bez vainas, jērus un vienu jaunu vērsi un divus aunus; tie lai ir tam Kungam dedzināmais upuris līdz ar jūsu ēdamo upuri un vīna dzeramiem upuriem kā uguns upuris tam Kungam par patīkamu smaržu.
19 Tāpat jūs sagatavojiet āzi par grēku upuri un divus gadu vecus jērus par pateicības upuri.
20 Un priesterim tos būs šurpu turpu līgot līdz ar tām pirmās ražas maizēm par līgojamo upuri tā Kunga priekšā līdz ar abiem jēriem: tie ir svēti tam Kungam un pienākas priesterim.
21 Un tai pašā dienā jums būs sasaukt un turēt svētu sapulci, un nekādu darbu jums tad nebūs strādāt; tāds lai ir mūžīgs nolikums uz jūsu cilšu ciltīm it visos jūsu dzīvokļos!
22 Kad jūs nu savu ražu no tīrumiem nopļausit, tad cieši nenopļaujiet visus savu tīrumu stūfus nedz arī sīki salasiet savas pļaujas nobirušās vārpas, bet lai tās paliek nabagam un svešiniekam; Es esmu tas Kungs, jūsu Dievs.“
23 Un tas Kungs runāja ar Mozu, sacīdams:
24 „Saki Israēla bērniem, atgādinādams: Septītā mēneša pirmajā dienā jums jātur piemiņas sabats, ar taures skaņām sasaucot svētu sapulci.
25 Lai nekāds darba pienākums netiek veikts, bet jūs nesiet tam Kungam uguns upuri.“
26 Un tas Kungs sacīja Mozum, teikdams:
27 „Bet desmitā diena šai pašā septītajā mēnesī lai jums ir salīdzinā-šanās diena; lai jums tad ir svēta sapulce, un jūs savas dvēseles pakļaujiet nožēlai un tam Kungam pienesiet uguns upuri.
28 Šinī dienā nestrādājiet nekādu darbu, jo tā ir salīdzināšanās diena, lai jūs salīdzinātos tā Kunga, sava Dieva, priekšā.
29 Un ikviena dvēsele, kas tanī dienā nenožēlo grēkus, lai tiek izdeldēta no savas tautas vidus.
30 Un ikviens, kas tanī dienā darīs kādu darbu, tam Es likšu iet bojā no savas tautas vidus.
31 Nekāds darbs lai netiek strādāts; tāds lai ir mūžīgs nolikums jūsu cilšu ciltīm visos jūsu dzīvokļos.
32 Šī lai jums ir lielā dusēšanas diena (sabatu sabats), un nožēlā pazemojiet savas dvēseles, gavēdami līdz mēneša devītās dienas vakaram; no vakara līdz nākamam vakaram turiet savu atpūtu sabatā!“
33 Un tas Kungs sacīja Mozum.
34 „Saki Israēla bērniem, teikdams: Piecpadsmitajā šī paša septītā mēneša dienā būs lieveņu svētki, septiņas dienas ilgi, tam Kungam.
35 Pirmajā dienā lai tiek sasaukta svēta sapulce; tanī dienā lai neviens neko nestrādā.
36 Septiņas dienas nesiet uguns upuri tam Kungam, bet astotajā dienā lai jums ir vēl reiz sasaukta svēta sapulce, un tam Kungam atnesiet uguns upuri, jo tā ir svētku pēdējā diena, kufā lai neviens nekādu darba pienākumu neveic.
37 Šie ir tā Kunga svētki, ko jums būs nosaukt par svētām sapulcēm, lai varētu pienest uguns upuri tam Kungam, dedzināmo upuri un ēdamo upuri, kaujamo upuri un dzeramos upufus, kā tas iekrīt ikvienai dienai,
38 Atskaitot tā Kunga sabata dienas devas un jūsu dāvanas, tāpat neskaitot visas jūsu solījumu reizes, kā arī neskaitot visas jūsu labprātības dāvanas, ko jums būs dot tam Kungam.
39 Bet piecpadsmitajā dienā septītajā mēnesī, kad jūs būsit ievākuši zemes augļu ražu, jums būs svētīt tā Kunga svētkus septiņas dienas; pirmajā dienā turiet atpūtas dienu un astotajā dienā arī turiet sabatu.
40 Un pirmajā dienā ņemiet augļus no vislabākajiem kokiem, palmu zarus un zarus no kupli noaugušiem kokiem un no Eiftatas apses, un jums būs tā Kunga, sava Dieva, priekšā līksmoties septiņas dienas.
41 Un šos svētkus jums būs svētīt tam Kungam septiņas dienas gadā; tas lai ir mūžīgs nolikums jūsu cilšu ciltīm, septītajā mēnesī ir tie svētīiami.
42 Septiņas dienas jums būs dzīvot būdiņās; visiem, kas dzimuši Israēlā kā iedzimtie, tiem ir jādzīvo būdiņās
43 Tāpēc, lai jūsu pēcnākamās ciltis zinātu, ka Israēla bērni ir dzīvojuši būdiņās, kad Es tos izvedu no Ēģiptes zemes, Es—tas Kungs, jūsu Dievs.“
44 Un Mozus noteica Israēla bērniem tā Kunga svētku laikus.
