Joshua's Farewell Speech
1 The Lord let Israel live in peace with its neighbors for a long time, and Joshua lived to a ripe old age. 2 One day he called a meeting of the leaders of the tribes of Israel, including the old men, the judges, and the officials. Then he told them:
I am now very old. 3 You have seen how the Lord your God fought for you and helped you defeat the nations who lived in this land. 4-5 There are still some nations left, but the Lord has promised you their land. So when you attack them, he will make them run away. I have already divided their land among your tribes, as I did with the land of the nations I defeated between the Jordan River and the Mediterranean Sea.
6 Be sure that you carefully obey everything written in The Book of the Law of Moses and do exactly what it says.
7 Don't have anything to do with the nations that live around you. Don't worship their gods or pray to their idols or make promises in the names of their gods. 8 Be as faithful to the Lord as you have always been.
9 When you attacked powerful nations, the Lord made them run away, and no one has ever been able to stand up to you. 10 Any one of you can defeat a thousand enemy soldiers, because the Lord God fights for you, just as he promised. 11 Be sure to always love the Lord your God. 12-13 Don't ever turn your backs on him by marrying people from the nations that are left in the land. Don't even make friends with them. I tell you that if you are friendly with those nations, the Lord won't chase them away when you attack. Instead, they'll be like a trap for your feet, a whip on your back, and thorns in your eyes. And finally, none of you will be left in this good land that the Lord has given you.
14 I will soon die, as everyone must. But deep in your hearts you know that the Lord has kept every promise he ever made to you. Not one of them has been broken. 15-16 Yes, when the Lord makes a promise, he does what he has promised. But when he makes a threat, he will also do what he has threatened. The Lord is our God. He gave us this wonderful land and made an agreement with us that we would worship only him. But if you worship other gods, it will make the Lord furious. He will start getting rid of you, and soon not one of you will be left in this good land that he has given you.
1 Pēc tam jau labu laiku vēlāk, kad tas Kungs bija Israēla bērniem devis mieru visapkārt no visiem viņu ienaidniekiem un Jozua bija kļuvis vecs un krietni jau padzīvojis gados,
2 Tad Jozua sasauca visu Israēlu, viņu vecajos, viņu tautas priekšniekus, viņu tiesnešus un viņu goda amatu izpildītājus, un viņš tiem sacīja: „Es esmu nu vecs kļuvis un stipri padzīvojis gados,
3 Un jūs visu esat redzējuši, ko tas Kungs, jūsu Dievs, ir darījis visām šīm tautām jūsu priekšā, jo tas Kungs bija tas, kas pats par jums karoja.
4 Redziet, šīs atlikušās tautas es ar meslu mešanu esmu piedalījis jūsu atsevišķām ciltīm par īpašumu, sākot no Jardānas, tāpat kā visas tās tautas, kuras es esmu izdeldējis, līdz pat Lielajai jūrai pret saules rietu.
5 Un tas Kungs, jūsu Dievs, pats tās izstums un liks tām jau papriekšu iziet, un tad jūs iemantosit viņu zemi tā, kā tas Kungs, jūsu Dievs, jums to ir apsolījis.
6 Bet esiet visai nelokāmi, ievērodami un ari izpildīdami visu to, kas ir rakstīts Mozus bauslības grāmatā, ka jūs no tā nenovēršaties ne pa labi, ne pa kreisi.
7 Un lai jūs neielaistos ar šīm vēl atlikušajām tautām, kuras ar jums kopā dzīvo, un ka jūs nepieminētu viņu dievu vārdus, lai jūs arī pie viņiem nezvērētu, nedz arī tiem kalpotu, vai pat noliektos viņu priekšā ar savu vaigu līdz pat zemei,
8 Bet stipri pieķertos tam Kungam, savam Dievam, kā jūs to esat līdz šai dienai darījuši.
9 Tas Kungs, jums nākot, ir izdzinis lielas un varenas tautas, un neviens nav varējis jūsu priekšā pastāvēt līdz pat šai dienai.
10 Viens vienīgs vīrs no jums vajā tūkstošus, jo tas ir tas Kungs, jūsu Dievs, kas ar jums kopā ved karus, kā jau Viņš ir jums to darījis zināmu.
11 Tāpēc nopietni piesargiet savas dvēseles, ka jūs mīlat to Kungu, savu Dievu!
12 Jo ja jūs paši no Dieva atkritīsit un piebiedrosities šo tautu atlikumam, kas vēl ir pie jums, un ja jūs arī ar tiem savstarpēji saradosities, precēdami paši viņu meitas, un viņi nāks precēt jūsējās,
13 Tad noteikti zinait, ka tas Kungs, jūsu Dievs, nebūs ar mieru nākotnē izdzīt jūsu labā šīs tautas, bet gan tās pašas jums turpmāk kļūs par slazdu valgu, par lamatām, par pātagu jūsu sāniem un par dadžiem jūsu acīs, tiekāms jūs nebūsit nozuduši no šīs labās zemes, ko tas Kungs, jūsu Dievs, jums bija devis!
14 Un redzi, man šodien ir jāiet ikvienas zemes dzīvības pēdējais ceļš, bet tad nu jūs no visas savas sirds un no visas savas dvēseles atzīstiet, ka nav palicis nepiepildīts neviens pats no visiem tiem labājiem vārdiem, kādus tas Kungs jums ir teicis, un no tiem svētības pilnajiem solījumiem, kādus tas Kungs jums devis; nē, visi tie ir jums īsteno-jušies, neviens nav palicis nepiepildījies.
15 Bet tāpat, kā tas viss ir noticis pie jums pēc apsolījuma vārdiem, ko tas Kungs, jūsu Dievs, par jums ir paslu-dinājis, un kā tas ari ir piepildījies, tāpat tas Kungs liks nākt pār jums arī draudu vārdam, tiekāms Viņš nebūs jūs izdeldējis no šīs skaistās zemes, ko tas Kungs, jūsu Dievs, jums ir devis.
16 Ja jūs tā Kunga, jūsu Dieva, derību pārkāpsit, kuru Viņš jums ir uzlicis, un ja jūs sekosit un kalposit citiem dieviem, ja jūs ari metīsities to priekšā ar vaigu pie zemes, tad tā Kunga dusmas iedegsies pret jums, un jūs jo drīzi iznīksit no šīs labās zemes, ko Viņš jums ir devis!“
