Joshua Becomes the Leader of Israel
1 Moses, the Lord's servant, was dead. So the Lord spoke to Joshua son of Nun, who had been the assistant of Moses. The Lord said:
2 My servant Moses is dead. Now you must lead Israel across the Jordan River into the land I'm giving to all of you. 3 Wherever you go, I'll give you that land, as I promised Moses. 4 It will reach from the Southern Desert to the Lebanon Mountains in the north, and to the northeast as far as the great Euphrates River. It will include the land of the Hittites, and the land from here at the Jordan River to the Mediterranean Sea on the west. 5 Joshua, I will always be with you and help you as I helped Moses, and no one will ever be able to defeat you.
6-8 Long ago I promised the ancestors of Israel that I would give this land to their descendants. So be strong and brave! Be careful to do everything my servant Moses taught you. Never stop reading The Book of the Law he gave you. Day and night you must think about what it says. If you obey it completely, you and Israel will be able to take this land.
9 I've commanded you to be strong and brave. Don't ever be afraid or discouraged! I am the Lord your God, and I will be there to help you wherever you go.
The Eastern Tribes Promise To Help
10 Joshua ordered the tribal leaders 11 to go through the camp and tell everyone:
In a few days we will cross the Jordan River to take the land that the Lord our God is giving us. So prepare as much food as you'll need for the march into the land.
12 Joshua told the men of the tribes of Reuben, Gad, and East Manasseh:
13-14 The Lord's servant Moses said that the Lord our God has given you land here on the east side of the Jordan River, where you could live in peace. Your wives and children and your animals can stay here in the land Moses gave you. But all of you that can serve in our army must pick up your weapons and lead the men of the other tribes across the Jordan River. They are your relatives, so you must help them 15 conquer the land that the Lord is giving them. The Lord will give peace to them as he has given peace to you, and then you can come back and settle here in the land that Moses promised you.
16 The men answered:
We'll cross the Jordan River and help our relatives. We'll fight anywhere you send us. 17-18 If the Lord our God will help you as he helped Moses, and if you are strong and brave, we will obey you as we obeyed Moses. We'll even put to death anyone who rebels against you or refuses to obey you.
1 Un notika pēc Mozus, tā Kunga kalpa, nāves, ka tas Kungs runāja ar Jozuu, Nūna dēlu, Mozus palīgu:
2 „Mans kalps Mozus ir miris; tad nu celies ar visu šo tautu un ej pāri par Jardānu turp uz to zemi, ko Es viņiem, Israēla bērniem, gribu dot.
3 Visas vietas, kur jūs savu kāju pēdas liksit, Es esmu jums devis, kā Es to esmu Mozum solījis.
4 No tuksneša un arī no Libanina apgabala līdz pat lielajai upei, līdz Eifratas upei, visa hetiešu zeme līdz lielajai jūŗai pret saules rietu, —tās lai ir jūsu robežas.
5 Neviens lai tavā dzives laikā nav spējīgs tev turēsties pretī; kā Es esmu bijis ar Mozu, tāpat Es būšu ar tevi: Es tevi neatstāšu, un Es tevi nepametīšu.
6 Esi stiprs un drošsirdīgs! Jo tev būs šai tautai jāsadala zeme par mantojumu, ko Es ar zvērestu esmu apsolījis dot viņu tēviem.
7 Esi stiprs un drošsirdīgs, stingri izšķīries jo nopietni ievērot visus bauslības norādījumus, ko mans kalps Mozus tev ir uzlicis par pienākumu; nenovērsies no tās ne pa labi, ne pa kreisi, lai tev visos tavos pasākumos būtu labas sekmes.
8 Lai tava mute nepamet šu bauslības grāmatu, bet apdomā dienām un naktīm, ka tu vari turēt un darīt visu tā, kā tas tur ir uzrakstīts; tad tavi ceļi tev labi izdosies, un tev viss laimēsies.
9 Vai Es neesmu tev pavēlējis: Esi stiprs un drošs! nebīsties un nebaiļojies! Jo tas Kungs, tavs Dievs, ir visur ar tevi, kurp vien tu iesi.“
10 Tad Jozua pavēlēja tautas pārstāvjiem, sacīdams:
11 „Noejiet nometnē un pavēliet visai tautai, sacīdami: Apgādājieties ar ceļa maizi, jo nākamajās trijās dienās jums būs jāceļas pāri Jardānai, ka jūs to veicat, lai iemantotu to zemi, ko tas Kungs, jūsu Dievs, jums dod par īpašumu.“
12 Bet Rūbena un Gada pēcnācējiem un pusei no Manases cilts piederīgiem Jozua teica, sacīdams:
13 „Pieminiet to vārdu, ko Mozus, tā Kunga kalps, jums ir pavēlējis, teikdams: Tas Kungs, jūsu Dievs, jums grib sagādāt mieru un dot jums šo zemi.
14 Jūsu sievas, jūsu mazie bērni un jūsu ganāmie pulki lai paliek šai zemē, ko Mozus jums ir iedevis šaipus Jardānas, bet jūs paši apbruņojušies celieties savu brāļu priekšgalā, visi karaspēka varonīgie un stiprie vīri, un palīdziet viņiem,
15 Kamēr tas Kungs, jūsu Dievs, arī jūsu brāļiem, tāpat kā jums, būs sagādājis mierīgu apmešanās vietu un arī viņi būs ieguvuši īpašumā to zemi, ko tas Kungs, jūsu Dievs, viņiem dos. Tad jūs griezīsities atpakaļ uz savu zemi un ņemsit to savā dzimtīpašumā, ko Mozus, tā Kunga kalps, ir jums devis šaipus Jardānas pret saules lēktu.“
16 Tad tie atbildēja Jozuam, sacīdami: „Visu, ko tu mums esi pavēlējis, to mēs darīsim, un visur, kur vien tu mūs sūtīsi, mēs iesim.
17 Tāpat kā mēs esam visās lietās klausījuši Mozum, tāpat arī mēs tev klausīsim, lai tikai tas Kungs, tavs Dievs, ir ar tevi, kā Viņš ir bijis ar Mozu!
18 Ikvienam vīram, kas turēsies pretī tavai pavēlei un kas neklausīs taviem vārdiem, lai tu arī ko un cik bieži pavēlētu, tam būs mirt. Tikai esi stiprs un turi drošu prātu!“
