Bildad's First Speech
How Long Will You Talk?
1 Bildad from Shuah said:
2 How long will you talk
and keep saying nothing?
3 Does God All-Powerful
stand in the way of justice?
4 He made your children pay
for their sins.
5 So why don't you turn to him
6 and start living right?
Then he will decide
to rescue and restore you
to your place of honor.
7 Your future will be brighter
by far than your past.
Our Ancestors Were Wise
8 Our ancestors were wise,
so learn from them.
9 Our own time has been short,
like a fading shadow,
and we know very little.
10 But they will instruct you
with great understanding.
11 Papyrus reeds grow healthy
only in a swamp,
12 and if the water dries up,
they die sooner than grass.
13 Such is the hopeless future
of all who turn from God
14 and trust in something as frail
as a spider's web—
15 they take hold and fall
because it's so flimsy.
16 Sinful people are like plants
with spreading roots and plenty
of sun and water.
17 They wrap their roots tightly
around rocks.
18 But once they are pulled up,
they have no more place;
19 their life slips away,
and other plants grow there.
20 We know God doesn't reject
an innocent person
or help a sinner.
21 And so, he will make you happy
and give you something
to smile about.
22 But your evil enemies
will be put to shame
and disappear forever.
1 Un šuachietis Bildads atbildēja un sacīja:
2 „Cik ilgi vēl tu gribi turpināt šādas runas, un cik ilgi vēl plūdīs no tavas mutes vārdi, kas līdzīgi vētrai?
3 Vai lai Dievs pārgrozītu tiesu? Un Visuvarenais lai maina taisnību?
4 Tikai ja tavi bērni pret Viņu grēkoja, tad Viņš ir licis ciest viņiem savu pārkāpumu sekas.
5 Bet ja tu nopietni Dievu meklē, un ja tu esi nācis žēlastību lūgties pie Visuvarenā,
6 Ja esi šķīsts un taisns, tad tādā brīdī Viņš atkal atvērs pār tevi savas acis un atjaunos tavu mitekli kā taisnības mājokli.
7 Tad tavs iepriekšējais laimes līmenis tev izliksies niecīgs salīdzinājumā ar tavu stāvokli vēlāk.
8 Tādēļ pajautā taču aizgājušai audzei un ievēro nopietni, ko tavi tēvi ir izdibinājuši,
9 Jo mēs paši esam te tikai kopš vakardienas un nenieka nezinām: mūsu dienas ir tikai kā ēna virs zemes;
10 Bet viņi gan varēs tevi droši pamācīt, varēs to tev skaidri pateikt. No saviem atziņu dziļumiem viņi liks izraisīties vārdiem:
11 Vai niedre aug, kur nav purva, vai ašķi aug, kur nav ūdens?
12 Kādu brīdi tās vēl ir svaigā plaukumā, tās vēl nav ienākušās nogrie-šanai, un tomēr tās sakalst ātrāk par jebkuļru citu zāli.
13 Tādas ir arī pēdējās gaitas visiem tiem, kas Dievu aizmirsuši, un negodīga viltnieka cerība izgaist,
14 Jo viņa paļāvība ir kā atvasaras tīklojums pļavās, un tas, uz ko viņš cer un balstās, ir līdzīgs zirnekļa tīklam.
15 Viņš atslienas pret savu namu, bet tas nestāv stingri, viņš gan stipri pie tā turas, bet tas nenoturas.
16 Kā augs pilns augsmas spēka viņš ir saulei spīdot, un pāri paša dārzam izplešas tā asni,
17 Tā saknes vijas apkārt akmens kaudzēm, tās urbjas iekšā pat akmens mūŗos,
18 Bet tiklīdz Dievs to iznīdē no viņa vietas, tad tā viņu noliedz: Es tevi nekad neesmu redzējusi!
19 Redzi, tāds ir viņa dzīves ceļa prieks, un no pīšļiem ātri vien citi izaug viņa vietā.
20 Saproti, Dievs neatmet sirdsskaidro, bet Viņš nesniedz savu palīga roku nevienam bezdievīgajam un ļaundarim.
21 Līdz kamēr atkal reiz Viņš tavu muti piepildīs ar smiekliem un tavas lūpas ar skaļām gavilēm,
22 Tavi ienaidnieki un pretinieki stāvēs ietērpti kaunā, un bezdievīgo telts vairs nepastāvēs.“
