Is Anyone Honest and Faithful?
The Lord said to me:
1 “Search Jerusalem
for honest people
who try to be faithful.
If you can find even one,
I'll forgive the whole city.
2 Everyone breaks promises
made in my name.”
3 I answered, “I know
that you look for truth.
You punished your people
for their lies,
but in spite of the pain,
they became more stubborn
and refused to turn back
to you.”
4 Then I thought to myself,
“These common people
act like fools,
and they have never learned
what the Lord their God
demands of them.
5 So I'll go and talk to the leaders.
They know what God demands.”
But even they had decided
not to obey the Lord.
6 The people have rebelled
and rejected the Lord
too many times.
So enemies will attack
like lions from the forest
or wolves from the desert.
Those enemies will watch
the towns of Judah,
and like leopards
they will tear to pieces
whoever goes outside.
Enemies Will Punish Judah
The Lord said:
7 People of Judah,
how can I forgive you?
I gave you everything,
but you abandoned me
and worshiped idols.
You men go to prostitutes
and are unfaithful
to your wives.
8 You are no better than animals,
and you always want sex
with someone else's wife.
9 Why shouldn't I punish
the people of Judah?
10 I will tell their enemies,
“Go through my vineyard.
Don't destroy the vines,
but cut off the branches,
because they are the people
who don't belong to me.”
11 In every way, Judah and Israel
have been unfaithful to me.
* 12 Their prophets lie and say,
“The Lord won't punish us.
We will have peace
and plenty of food.”
13 They tell these lies in my name,
so now they will be killed in war
or starve to death.
14 I am the Lord God All-Powerful.
Jeremiah, I will tell you
exactly what to say.
Your words will be a fire;
Israel and Judah
will be the fuel.
15 People of Israel,
I have made my decision.
An army from a distant country
will attack you.
I've chosen an ancient nation,
and you won't understand
their language.
16 All of them are warriors,
and their arrows bring death.
17 This nation will eat your crops
and livestock;
they will leave no fruit
on your vines or fig trees.
And although you feel safe
behind thick walls,
your towns will be destroyed
and your children killed.
Israel Refused To Worship the Lord
18 The Lord said:
Jeremiah, the enemy army won't kill everyone in Judah. 19 And the people who survive will ask, “Why did the Lord our God do such terrible things to us?” Then tell them:
I am the Lord,
but you abandoned me
and worshiped other gods
in your own land.
Now you will be slaves
in a foreign country.
20 Tell these things to each other,
you people of Judah,
you descendants of Jacob.
21 You fools! Why don't you listen
when I speak?
Why can't you understand
22 that you should worship me
with fear and trembling?
I'm the one who made the shore
to hold back the ocean.
Waves may crash on the beach,
but they can come no farther.
23 You stubborn people have rebelled
and turned your backs on me.
24 You refuse to say,
“Let's worship the Lord!
He's the one who sends rain
in spring and autumn
and gives us a good harvest.”
25 That's why I cannot bless you!
* 26 A hunter traps birds
and puts them in a cage,
but some of you trap humans
and make them your slaves.
27 You are evil, and you lie and cheat
to make yourselves rich.
You are powerful
28 and prosperous,
but you refuse to help the poor
get the justice they deserve.
29 You need to be punished,
and so I will take revenge.
30 Look at the terrible things
going on in this country.
I am shocked!
31 Prophets give their messages
in the name of a false god,
my priests don't want
to serve me,
and you—my own people—
like it this way!
But on the day of disaster,
where will you turn for help?
1 Eita un pastaigājiet pa Jeruzālemes ielām, palūkojiet, apjautājieties un pameklējiet, vai jūs tur atradīsit kādu, kas dara pēc taisnības, ir uzticīgs un patiess un domā par ticību: tad Es tai piedošu!
2 Un jebšu tie ari apliecina sacīdami: „Tik tiešām, ka tas Kungs dzīvo!“ —tie zvēr nepatiesi.
3 Ak Kungs! Vai Tavas acis neraugās uz uzticību un patiesību? Tu tos gan siti, bet tie nejūt sāpes; Tu tos bargi pārmācīji, bet tie nelabojas; tie apcietinājuši savu pieri vairāk nekā akmeni un negrib atgriezties.
4 Tad es domāju: „Tādi ir tikai mazie nabaga ļaudis, tie ir neprātīgi, jo tie nepazīst tā Kunga ceļus un sava Dieva prasības un savus pienākumus pret Dievu.
5 Es iešu pie lielajiem un runāšu ar tiem; tie taču pazīs tā Kunga ceļu, sava Dieva prasības un savus pienākumus pret Dievu.“ Bet taisni tie visi ir šo jūgu nokratījuši un savas saites sarāvuši!
6 Tādēļ tos plēsis lauva, kas nāk no meža, tuksneša vilki tos nomāks, pardelis glūnēs uz viņiem pilsētu priekšā, tas saplosīs visus, kas no turienes izies laukā. Jo daudz ir viņu grēku, un viņu pārkāpumi ir visai dažādi; arī viņi paši paliek joprojām iecietinājušies savā nepaklausībā.
7 „Kāpēc Es to tev lai piedodu? Tavi bērni ir Mani atstājuši un zvēr pie dievekļiem, kas nav dievi. Kaut gan Es esmu viņus paēdinājis, tie pārkāpj laulību un skrien netiklības namā.
8 Kā iekarsuši ērzeļi tie blandās apkārt, un ikviens zviedz pēc sava tuvāka sievas.
9 Vai Es to lai nesodītu?“ —saka tas Kungs, —„jeb vai Es to tādai tautai kā šī lai nepiemeklētu dusmās?“
10 Kāpiet uz tās mūriem un graujiet tos, bet nesagraujiet tos pavisam! Nogrieziet tās vīnogu stīgas, jo tās nepieder vairs tam Kungam.
11 „Israēla nams un Jūdas nams palikuši Man pavisam neuzticīgi un rīkojušies pret Mani necienīgi!“ —saka tas Kungs.
12 Tie aizliedza to Kungu un sacīja: „Viņš nav nekas! Mums nekas ļauns nenotiks, mēs neredzēsim ne zobena, ne bada!
13 Arī pravieši runā vējā, tā Kunga vārds nav pie viņiem. Lai viņiem vēja liktenis!“
14 Tādēļ arī saka tas Kungs Dievs Cebaots: „Tāpēc, ka jūs šādu vārdu sludināt, Es likšu savus vārdus kā uguni tavā mutē un šo tautu padarīšu par malku, ka tā to aprīs!
15 Redzi, Es atvedīšu un iecelšu pār jums, Israēla nams, tautu no tālienes!“ —saka tas Kungs, —„stipru tautu, kuras valoda tev ir sveša, un tu nesaproti, ko tā runā.
16 Tās bultu maksts ir kā atvērts kaps, tie visi ir varonīgi karotāji.
17 Tā apēdīs tavu ražu un tavu maizi; tā iedzīs nāvē tavus dēlus un tavas meitas, aprīs tavus vēršus un sīklopus, noplūks kailu tavu vīna un tavu vīģes koku; tavas stiprās pilsētas, uz kurām tu paļāvies, tā izpostīs ar zobenu.
18 Bet ari tanīs dienās,“ —saka tas Kungs, —„Es negribu jūs pavisam iznīcināt.
19 Un kad jūs jautāsit; Kādēļ tas Kungs, mūsu Dievs, mums to visu darījis? tad atbildiet tiem: Kā jūs Mani atstājuši un kalpojuši svešiem dieviem savā zemē, tā jūs kalposit svešiem tādā zemē, kas jums nepieder!“
20 Sludiniet to Jēkaba namam, nesiet šo vēsti Jūdas zemei un sakiet;
21 „Klausies jele, tu negudrā tauta, bez prāta, kam ir acis, bet kas neredz, kam ir ausis, bet kas tomēr nedzird!
22 Mani jūs negribat bīties un manā priekšā bijībā zemoties“, —saka tas Kungs, —„tā, kas licis smiltis jūrai par paliekamu robežu, ko tā nepārkāps; lai gan tās viļņi plosās, tie tomēr nekā nespēj, lai tie gan krāc, tie tomēr neiet pāri robežai.
23 Šai tautai ir ietiepīgs un pretestīgs raksturs, nepakļāvīga sirds; tie ir atkrituši un aizgājuši;
24 Tie nekad nav savā sirdī domājuši: Bīsimies to Kungu, mūsu Dievu, kas mums dod lietu, agro un vēlo, katru savā laikā, kas ļauj ieturēt mums par svētību noliktās pļaujas laika nedēļas!
25 Jūsu noziegumi to aizkavēja, un jūsu grēki laupīja jums svētību.
26 Jo manas tautas vidū ir bezdievji, kas slepus uzglūn citiem, zagdamies kā putnu ķērēji; viņi izliek valgus un gūsta cilvēkus.
27 Kā putnu sprosts pildās ar putniem, tā pildās viņu nami ar netaisnu mantu; tā tie kļuvuši lieli un bagāti.
28 Tie ir kļuvuši apaļi un trekni, viņu nelietība iet pāri par mēru, tie neturas pie taisnības, tie neiestājas par bāriņu lietām, lai tiem palīdzētu vajadzībā, un neizdod nabagiem viņu tiesu.
29 Vai Es to lai nesodītu?“ —saka tas Kungs, „jeb vai Es lai neatriebtos dusmās tādai tautai?“
30 Briesmīgas un negantas lietas notiek šai zemē:
31 Pravieši sludina melus, un prie-steri iet ar tiem roku rokā, un manai tautai tas patīk! Bet ko tad jūs darīsit, kad viss ies uz beigām?
