Jeremiah Has a Vision of Two Baskets of Figs
1 The Lord spoke to me in a vision after King Nebuchadnezzar of Babylonia had come to Judah and taken King Jehoiachin, his officials, and all the skilled workers back to Babylonia. In this vision I saw two baskets of figs in front of the Lord's temple. 2 One basket was full of very good figs that ripened early, and the other was full of rotten figs that were not fit to eat.
3 “Jeremiah,” the Lord asked, “what do you see?”
“Figs,” I said. “Some are very good, but the others are too rotten to eat.”
4 Then the Lord told me to say:
5 People of Judah, the good figs stand for those of you I sent away as exiles to Babylonia, 6 where I am watching over them. Then someday I will bring them back to this land. I will plant them, instead of uprooting them, and I will build them up, rather than tearing them down. 7 I will give them a desire to know me and to be my people. They will want me to be their God, and they will turn back to me with all their heart.
8 The rotten figs stand for King Zedekiah of Judah, his officials, and all the others who were not taken away to Babylonia, whether they stayed here in Judah or went to live in Egypt. 9 I will punish them with a terrible disaster, and everyone on earth will tremble when they hear about it. I will force the people of Judah to go to foreign countries, where they will be cursed and insulted. 10 War and hunger and disease will strike them, until they finally disappear from the land that I gave them and their ancestors.
1 Tas Kungs man lika skatīt šādu parādību: Es ievēroju divus grozus ar vīģēm, kas bija nolikti tā Kunga nama priekšā, pēc tam kad Bābeles ķēniņš Nebukadnēcars bija aizvedis Jūdas ķēniņu Jekonju, Jojakīma dēlu, līdz ar Jūdas labiešiem un Jeruzālemes amatniekiem—kalējiem un atslēdzniekiem, gūstā uz Bābeli, —
2 Vienā grozā bija ļoti labas vīģes, kādas mēdz būt agrīnās vīģes. Bet otrā grozā bija gaužām nelāgas vīģes, tik nelāgas, ka tās nevarēja ēst.
3 Tad tas Kungs man jautāja: „Ko tu redzi, Jeremij?“ —Es atbildēju: „Vīģes! Labas un nelāgas, labās ir ļoti labas, bet nelāgas gaužām nelāgas, tā ka tās nav ēdamas.“
4 Tad manas ausis skāra tā Kunga vārds:
5 „Tā saka tas Kungs, Israēla Dievs: Kā šīs labās vīģes, tā Es žēlīgi uzlūkošu sagūstītos jūdiešus, ko Es liku aizvest no šās vietas uz kaldēju zemi.
6 Manas acis raudzīsies uz tiem ar žēlastību, Es tos atvedīšu atpakaļ šinī zemē, lai viņi celtu no jauna savu dzīvi un ēkas un tās vairāk neplēstu nost un lai iedēstītu no jauna paši sevi un vēlāk sevi vairs nerautu ārā.
7 Es tiem piešķiršu gribu Mani atzīt, ka Es esmu tas Kungs, un tie būs mana tauta, un Es būšu viņu Dievs, jo tie atgriezīsies pie Manis no visas savas sirds.
8 Bet kādas ir nelāga vīģes, tik nelāgas, ka tās nevar ēst“, —tā saka tas Kungs, —„par tik nelāgiem Es darīšu Jūdas ķēniņu Cedekiju un viņa dižciltīgos un Jeruzālemes iedzīvotājus, kas vēl palikuši šinī zemē, un tos, kas nometušies Ēģiptē.
9 Es viņus padarīšu par baigu nelaimes paraugu visām valstīm zemes virsū, par lamu, pazemojumu un izsmieklu priekšmetu, par lāstu vārdu visās vietās, kur Es tos būšu izkaisījis,
10 Un Es palaidīšu vaļā pret viņiem zobenu, badu un mēri, kamēr tie būs galīgi izdeldēti no tās zemes, ko Es piešķīru viņiem un viņu tēviem.“
