The Lord Will Punish the King of Judah
1-3 The Lord sent me to the palace of the king of Judah to speak to the king, his officials, and everyone else who was there. The Lord told me to say:
I am the Lord, so pay attention! You have been allowing people to cheat, rob, and take advantage of widows, orphans, and foreigners who live here. Innocent people have become victims of injustice, and some of them have even been killed. But now I command you to do what is right and see that justice is done. Rescue everyone who has suffered from injustice.
4 If you obey me, the kings from David's family will continue to rule Judah from this palace. They and their officials will ride in and out on their horses or in their chariots. 5 But if you ignore me, I promise in my own name that this palace will lie in ruins. 6 Listen to what I think about it:
The palace of Judah's king
is as glorious as Gilead
or Lebanon's highest peaks.
But it will be as empty
as a ghost-town
when I'm through with it.
7 I'll send troops to tear it apart,
and its beautiful cedar beams
will be used for firewood.
8 People from different nations will pass by and ask, “Why did the Lord do this to such a great city as Jerusalem?” 9 Others will answer, “It's because the people worshiped foreign gods and broke the agreement that the Lord their God had made with them.”
King Jehoahaz
The Lord said:
10 King Josiah is dead,
so don't mourn for him.
Instead, mourn for his son
King Jehoahaz,
dragged off to another country,
never to return.
11-12 Jehoahaz became king of Judah after his father King Josiah died. But Jehoahaz was taken as a prisoner to a foreign country. Now I, the Lord, promise that he will die there without ever seeing his own land again.
King Jehoiakim
The Lord told me to say:
* 13 King Jehoiakim, you are doomed!
You built a palace
with large rooms upstairs.
14 You put in big windows
and used cedar paneling
and red paint.
But you were unfair
and forced the builders to work
without pay.
* 15 More cedar in your palace
doesn't make you a better king
than your father Josiah.
He always did right—
he gave justice to the poor
and was honest.
16 That's what it means
to truly know me.
So he lived a comfortable life
and always had enough
to eat and drink.
17 But all you think about
is how to cheat
or abuse or murder
some innocent victim.
18 Jehoiakim, no one will mourn
at your funeral.
They won't turn to each other
and ask,
“Why did our great king
have to die?”
19 You will be given a burial
fit for a donkey;
your body will be dragged
outside the city gates
and tossed in the dirt.
I, the Lord, have spoken.
King Jehoiachin and the People of Jerusalem
The Lord told me to say:
20 People of Jerusalem,
the nations you trusted
have been crushed.
Go to Lebanon and weep;
cry in the land of Bashan
and in Moab.
21 When times were good,
I warned you.
But you ignored me,
just as you have done
since Israel was young.
22 Now you will be disgraced
because of your sins.
Your leaders will be swept away
by the wind,
and the nations you trusted
will be captured and dragged
to a foreign country.
23 Those who live in the palace
paneled with cedar
will groan with pain
like women giving birth.
24 King Jehoiachin, son of Jehoiakim, even if you were the ring I wear as the sign of my royal power, I would still pull you from my finger. 25 I would hand you over to the enemy you fear, to King Nebuchadnezzar and his army, who want to kill you. 26 You and your mother were born in Judah, but I will throw both of you into a foreign country, where you will die, 27 longing to return home.
28 Jehoiachin, you are unwanted
like a broken clay pot.
So you and your children
will be thrown into a country
you know nothing about.
29 Land of Judah, I am the Lord.
Now listen to what I say!
30 Erase the names
of Jehoiachin's children
from the royal records.
He is a complete failure,
and so none of them
will ever be king.
I, the Lord, have spoken.
1 Tas Kungs man pavēlēja: „Noej Jūdas ķēniņa namā un saki tur šo vārdu:
2 Klausies, Jūdas ķēniņ, tā Kunga vārdu, tu, kas sēdi uz Dāvida troņa, tu un tavi kalpi un tava tauta, kas ieiet pa šiem vārtiem!
3 Tā saka tas Kungs: Uzturiet tiesu un taisnību, izglābiet apspiesto no varmākas rokas, neapspiediet svešinieku, bāreni un atraitni, neizlejiet šinī vietā nenoziedzīgas asinis!
4 Tikai tad, ja jūs patiesi izpildīsit šos noteikumus, pa šā nama vārtiem ies iekšā ķēniņi, kas sēd uz Dāvida troņa, brauks ar ratiem un jās uz zirgiem, viņi paši un viņu kalpi un viņu tauta.
5 Bet ja jūs neizpildīsit šos norādījumus, tad Es esmu zvērējis pie Sevis“, —tā saka tas Kungs, —„ka šī pils kļūs par drupu kaudzi!“
6 Jo tā saka tas Kungs par Jūdas ķēniņa pili: „Tu man esi Gileāda, Libanona galva un virsotne, bet tiešām, —Es tevi darīšu par tuksnesi un pilsētas par neapdzīvotām,
7 Un Es gribu laist darbā pret tevi postītājus, ikvienu ar viņa ieročiem un darba rīkiem; tie nocirtis tavus skaistos ciedru kokus un tos sadedzinās!
8 Kad daudzas tautas ies gājām šai pilsētai un cits citam jautās: Kādēļ tas Kungs tā darījis šai lielajai pilsētai? —
9 Tad tiem atbildēs: Tādēļ, ka tie atstājās no tā Kunga, sava Dieva, derības, kļuva Viņam neuzticīgi, kalpoja citiem dieviem un tos pielūdza.“
10 Neraudiet par mirušo un neno-žēlojiet to, bet raudiet par to, kas aiziet, jo tas nekad neatgriezīsies atpakaļ un neredzēs vairs savas dzimtenes.
11 Jo tā ir tas Kungs sacījis par Jūdas ķēniņu Šalumu, Josijas dēlu, kurš valdīja pēc sava tēva Josijas un aizgāja no šās vietas: „Viņš nenāks nekad vairs šurp atpakaļ,
12 Bet nomirs tai zemē, kurp Es to aizvedu gūstā, un neredzēs vairs savas zemes.“
13 Bēdas tam, kas ceļ savu namu ar netaisnību un savu dzīvokli ar nepa-tiesību! Tāpat ari tam, kas savam tuvākam liek strādāt bez atlīdzības un tam atrauj viņa algu,
14 Kas saka: „Es celšu lielu namu ar plašām un ērtām telpām, kam skaisti logi, kas izgreznots ar ciedru koka plāksnēm un izkrāsots sarkanā krāsā!“
15 Vai tava ķēniņa vara un ķēniņvalsts tev liekas pastāvam tikai tai apstāklī, ka tev patīk ciedru koksne un tu jūsmo par to? Vai tad tavs tēvs neēda un nedzēra? Bet viņš augsti turēja tiesu un taisnību, ievēroja tās dzīvē, un tādēļ viņam labi klājās.
16 Viņš aizstāvēja nabago un cietēju, un viss gāja labi. „Vai tas nenozīmē Mani patiesi atzīt?“ —saka tas Kungs.
17 Turpretī tavas acis un tava sirds tiecas tikai pēc tava paša labuma, tiecas izliet nenoziedzīgas asinis, ļaudis nomākt un no tiem jo vairāk izspiest.
18 Tādēļ tā saka tas Kungs par Jūdas ķēniņu Jojakīmu, Josijas dēlu: „Par viņu nesēros, tik tiešām nē, un neteiks: Ak mans brāli! —un: Ak viņa brāļa mīlestība! Par viņu neskums un nesacīs ari, tik tiešām nē: Ak žēlīgo valdniek! —un: Tu lielais un diženais!
19 Nē! Kā ēzeli aprok, tā apraks viņu, to izmetīs tālu ārpus Jeruzālemes vārtiem!“
20 Kāp Libanona kalnājā un sauc skaļā balsī! Pacel savu balsi Basanā! Sauc no Abarimkalna! Jo satriekti ir visi tavi mīluļi, ak Jeruzālemes tauta!
21 Es runāju uz tevi, kad tu vēl dzīvoji neaptumšotā laimē, bet tu Man atbildēji: „Es negribu par to neko dzirdēt!“ Tāds bija tavs paradums no pašas jaunības, ka tu neuzklausīji manu balsi un neievēroji manus vārdus.
22 Vējš izklīdinās visus tavus vadītājus ganus, un tavi mīluļi aizies gūstā! Jā, —tad tu paliksi kaunā un vīlusies stāvam visa sava ļaunuma dēļ!
23 Tu tagad dzīvo uz Libanona ciedru koku pavēnī. Kā tu vaimanāsi, kad tev uzies ciešanas un sāpes un žņaugi kā sievai, kas dzemdē!
24 „Tik tiešām, ka Es dzīvoju!“ —saka tas Kungs—: „Ja Jūdas ķēniņš Konja, Jojakīma dēls, būtu arī zīmoga gredzens manā labajā rokā, Es tevi tomēr norautu no turienes
25 Un tevi nodotu to rokā, kas tīko pēc tavas dzīvības, un to rokā, no kā tev bailes, un proti—Nebukadnēcara, Bābeles ķēniņa, un kaldēju rokā.
26 Un Es tevi un tavu māti, kas tevi dzemdējusi, izraidīšu trimdā svešā zemē, kur jūs neesat dzimuši, tur jūs mirsit!
27 Bet tanī zemē, kujrā tie ilgojas atgriezties, tie nekad vairs neatgriezī-sies!“ —
28 Vai tad šis vīrs Konja ir kā nicināms sadauzāms māla trauks jeb kā lieta, kas nevienam nepatīk? Kādēļ tas aizdzīts trimdā un ari tā dzimums tādā zemē, ko tie nepazīst?
29 Ak zeme, zeme, zeme! Uzklausi tā Kunga vārdu!
30 Tā saka tas Kungs: „Pierakstiet šo vīru kā tādu, kas ir un paliks bez bērniem, —vīru, kam dzīvē nekad nekas neizdosies! Nevienam no viņa dzimuma neizdosies sēdēt uz Dāvida troņa un vēlreiz valdīt pār Jūdu!“
