Pashhur Arrests Jeremiah
1 Pashhur son of Immer was a priest and the chief of temple security. He heard what I had said, 2 and so he hit me. Then he had me arrested and put in chains at the Benjamin Gate in the Lord's temple. 3 The next day, when Pashhur let me go free, I told him that the Lord had said:
No longer will I call you Pashhur. Instead, I will call you Afraid-of-Everything. 4 You will be afraid, and you will bring fear to your friends as well. You will see enemies kill them in battle. Then I will let the king of Babylonia take everyone in Judah prisoner, killing some and dragging the rest away to Babylonia. 5 He will clean out the royal treasury and take everything else of value from Jerusalem.
6 Pashhur, you are guilty of telling lies and claiming they were messages from me. That's why I will let the Babylonians take you, your family, and your friends as prisoners to Babylonia, where you will all die and be buried.
Jeremiah Complains to the Lord
7 You tricked me, Lord,
and I was really fooled.
You are stronger than I am,
and you have defeated me.
People never stop sneering
and insulting me.
8 You have let me announce
only injustice and death.
Your message has brought me
nothing but insults
and trouble.
9 Sometimes I tell myself
not to think about you, Lord,
or even mention your name.
But your message burns
in my heart and bones,
and I cannot keep silent.
10 I heard the crowds whisper,
“Everyone is afraid.
Now's our chance
to accuse Jeremiah!”
All of my so-called friends
are just waiting
for me to make a mistake.
They say, “Maybe Jeremiah
can be tricked.
Then we can overpower him
and get even at last.”
11 But you, Lord,
are a mighty soldier,
standing at my side.
Those troublemakers
will fall down and fail—
terribly embarrassed,
forever ashamed.
12 Lord All-Powerful,
you test those who do right,
and you know every heart
and mind.
I have told you my complaints,
so let me watch you
take revenge on my enemies.
13 I sing praises to you, Lord.
You rescue the oppressed
from the wicked.
14 Put a curse on the day I was born!
Don't bless that day.
15 Put a curse on the man
who told my father, “Good news!
You have a son.”
16 May that man be like the towns
you destroyed without pity.
Let him hear shouts of alarm
in the morning
and battle cries at noon.
17 He deserves to die
for not killing me
before I was born.
Then my mother's body
would have been my grave.
18 Why did I have to be born?
Was it just to suffer
and die in shame?
1 Kad priesteris Pašchurs, īmera dēls, dzirdēja Jeremiju šos vārdus izsakām,
2 Tad viņš lika nopērt Jeremiju un ielika to siekstā cietumā, kas bija Benjamiņa vārtos: tie bija augšējie tā Kunga namā.
3 Kad otrā rītā Pašchurs izlaida Jeremiju no siekstas, Jeremija sacīja viņam: „Tas Kungs sauks turpmāk tavu vārdu ne Pašchur, bet Magor Misabib.
4 Jo tā saka tas Kungs: „Redzi, Es tevi darīšu par briesmām tev pašam un visiem taviem draugiem! Tie kritīs no ienaidnieka zobena, tavām acīm to redzot. Visu Jūdu Es nodošu Bābeles ķēniņa rokās, viņš tos aizvedīs gūstā uz Bābeli un tos nokaus ar zobenu.
5 Es nodošu ari visu šās pilsētas bagātību, un īpašumu, un visus dārgumus, un visu Jūdas ķēniņu mantu viņu ienaidnieku rokās. Viņi visu to izlaupīs un aizvedīs uz Bābeli.
6 Un tu, Pašchur, un visi tava nama iedzīvotāji, jūs kritīsit gūstā, tevi aizvedīs uz Bābeli, tur tu nomirsi, un tur tevi apraks un tāpat ari visus tavus draugus, kam tu sludināji melus!“
7 Tu, Kungs, pārliecināji mani, un es ļāvos pārliecināties, Tu mani uzvarēji, Tu biji stiprāks par mani! Bet es esmu kļuvis nepārtraukti par apsmieklu katru dienu, visi mani nievā un paļā!
8 Kad vien es runāju, man jāizsaucas un jākliedz: „Netaisnība un varmācība! —Tā Kunga vārds man sagādājis tikai apsmieklu un negodu katru dienu!
9 Bet kad es apņemos: „Es nedomāšu vairs par to un nerunāšu Viņa vārdā“, —tad ir tā, it kā manā sirdī degtu gaiša uguns, kas apņem arī visus manus kaulus. Un kad es pūlējos to pārspēt, tad man trūka tam spēka!
10 Es dzirdu daudzus jau čukstam: „Visapkārt briesmas! Uzrādiet viņu iestādēm! Apsūdzēsim viņu!“ Visi mani draugi sagaida no manas puses kādu nepareizu rīcību: „Varbūt viņš ļaujas apmuļķot sevi un mēs varam viņam pieķerties; tad viņš ir mūsu rokās, un mēs varam viņam atriebties!“
11 Bet tas Kungs ir pie manis, stiprs un varens. Tādēļ mani vajātāji kritīs un nepanāks nekā. Tie redzēs sevi galīgi vīlušos esam, jo viņu nodoms neizdevās. Tiem būs mūžīgs negods, kas paliks neaizmirstams!
12 Tu, Kungs Cebaot, kas pārbaudi taisno, kas redzi īkstis un sirdis, parādi tiem savu atriebību, jo es Tev pavēlu savu lietu.
13 Dziediet tam Kungam, slavējiet to Kungu! Jo Viņš izglāba nabaga cilvēka dzīvību no ļaundaru rokas!
14 Nolādēta lai ir tā diena, kad es piedzimu! Tā diena, kad māte mani dzemdēja, lai paliek bez svētības!
15 Nolādēts lai ir tas vīrs, kas atnesa manam tēvam vēsti, paziņodams: „Tev piedzima dēls!“ —un viņu ar to iepriecināja.
16 Šim vīram lai klājas tā, kā tām pilsētām, ko tas Kungs iznīcināja bez žēlastības. Lai tās rītā agri dzird vai-manas un pusdienas laikā kapa troksni!
17 Kāpēc Tu tomēr nenogalināji mani jau mātes miesās! Tā būtu manas mātes klēpis mans kaps, un viņas miesas būtu palikušas mūžam grūtas!
18 Kādēļ man bija jānāk no mātes miesām pasaulē, lai redzētu grūtumus un sirdēstus un pavadītu savas mūža dienas ar kaunu?
