A Warning and a Hope
1 The Lord said, “Isaiah, get something to write on. Then write in big clear letters the name, MAHER-SHALAL-HASH-BAZ. 2 I will tell Uriah the priest and Zechariah son of Jeberechiah to serve as witnesses to this.”
3 Sometime later, my wife and I had a son, and the Lord said, “Name him Maher-Shalal-Hash-Baz. 4 Because before he can say ‘Mommy’ or ‘Daddy,’ the king of Assyria will attack and take everything of value from Damascus and Samaria.”
5 The Lord spoke to me again and said:
6 These people have refused the gentle waters of Shiloah and have gladly gone over to the side of King Rezin and King Pekah. 7 Now I will send the king of Assyria against them with his powerful army, which will attack like the mighty Euphrates River overflowing its banks. 8 Enemy soldiers will cover Judah like a flood reaching up to your neck.
But God is with us.
He will spread his wings
and protect our land.
9 All of you foreign nations,
go ahead and prepare for war,
but you will be crushed.
10 Get together and make plans,
but you will fail
because God is with us.
11 The Lord took hold of me with his powerful hand and said:
I'm warning you! Don't act like these people. 12 Don't call something a rebellious plot, just because they do, and don't be afraid of something, just because they are. 13 I am the one you should fear and respect. I am the holy God, the Lord All-Powerful! 14-15 Run to me for protection. I am a rock that will make both Judah and Israel stumble and break their bones. I am a trap that will catch the people of Jerusalem—they will be captured and dragged away.
Isaiah and His Followers
16 My message and my teachings are to be sealed and given to my followers. 17 Meanwhile, I patiently trust the Lord, even though he is no longer pleased with Israel. 18 My children and I are warning signs to Israel from the Lord All-Powerful, who lives on Mount Zion.
19 Someone may say to you, “Go to the fortunetellers who make soft chirping sounds or ask the spirits of the dead. After all, a nation ought to be able to ask its own gods 20 what it should do.”
None of those who talk like that will live to see the light of day! 21 They will go around in great pain and will become so hungry that they will angrily curse their king and their gods. And when they try to find help in heaven 22 and on earth, they will find only trouble and darkness, terrible trouble and deepest darkness.
1 Un vēl tas Kungs man pavēlēja: „Ņem lielu galdiņu un raksti uz tā ar cilvēka rakstu: Maher šalal haš bas. (Tas ir: Atrās laupīšanas drīza ieguvuma plāksne.)
2 Un ņem uzticamus un man zināmus lieciniekus, priesteri Ūriju un Zachariju, Jeberechijas dēlu!“
3 Pēc tam es aizgāju pie pravietes un tuvojos tai; kad tā bija tapusi grūta un dzemdēja dēlu, tas Kungs man sacīja: „Dod viņam vārdu: Maher šalal haš bas!“ (Tas nozīmē: Atrās laupīšanas drīzais ieguvums.)
4 Jo iekāms vēl zēns mācēs saukt: Mans tēvs, —mana māte, Damaskas mantu un Samarijas laupījumu aiznesīs projām Asirijas ķēniņam.“
5 Tad tas Kungs runāja vēl tālāk ar mani un man teica:
6 „Par sodu tādēļ, ka šī tauta neieredz Siloas lēnos ūdeņus un draudzējas ar Recīnu un Remaljas dēlu,
7 Tad tas Visuvarenais Kungs liks pārvelties pāri par viņiem varenās un plašās Eifratas upes ūdeņiem, tas ir Asirijas ķēniņam ar visu viņa karaspēku. Un tas kā milzu upe izplūdīs pa visām tās pietekām, izkāps ārā no visiem saviem krastiem,
8 Ielauzīsies Jūdā, pāršļāksies pāri tai un pārplūdinās to visu, tā ka ūdens sniegsies iedzīvotājiem līdz kaklam, un ar saviem izplēstiem spārniem piepildīs visu tavu zemi, Imanuēl, cik tālu tā vien sniedzas!“
9 Esiet sašutušas, tautas, un tomēr trīciet izmisumā! Uzklausait, tālie zemes gali! Taisieties vien cīņai un tomēr krītiet izmisumā! Taisieties joprojām cīņai un tomēr krītiet izmisumā!
10 Izdomājiet plānu, taču esiet pārliecībā: Viss tas tomēr nepiepildīsies; pieņemiet lēmumu, bet apziņā: Tas neīstenosies, jo ar mums ir Dievs!
11 Jo tā tas Kungs man sacīja, kad Viņa roka mani vadīja un Viņš man lika nestaigāt šās tautas ceļus, runādams man šādus vārdus:
12 „Neturiet par sazvērestību visu to, ko šī tauta tā sauc, un nebīstieties no tā, no kā šī tauta bīstas, un neturiet to par kaut ko šausmīgu.
13 Nē, bet turiet gan par svētu to Kungu Cebaotu, bīstieties Viņu, Viņš lai jums iedveš bailes un šausmas!
14 Tad Viņš būs svētums, svētbijīgas cieņas priekšmets, un tai pašā laikā Viņš būs par apgrēcības akmeni un par piedauzības klinti abiem Israēla namiem, par valgu un par slazdu Jeruzālemes iedzīvotājiem,
15 Tā ka daudzi no viņiem paklups, pakritīs un sabruks pavisam, sapīsies, apjuks savā rīcībā un kļūs sagūstīti.“
16 Es ieslēgšu tā Kunga liecības un aizzīmogošu Viņa norādījumus savos mācekļos!
17 Es cerēšu uz to Kungu, kas paslēpis savu vaigu Jēkaba namam, un paļaušos uz Viņu!
18 Redzi, še esmu es un tie bērni, ko tas Kungs man devis par zīmi un brinumu Israēla no tā Kunga Cebaota, kas mājo Ciānas kalnā.
19 Bet kad jums sacīs: „Jums jāprasa zīlniekiem un pareģiem, kas muld un čukst,“ tad atsakait: „Vai tad tautai nav jāgriežas pie sava Dieva? Jeb vai tai ar jautājumiem par dzīvajiem jāgriežas pie mirušiem?
20 Nē, bet stingri jāturas pie bauslības, pie norādījumiem un liecībām, pie atklāsmes! Tiešām, kas tā teiks, būs tie, kam neatausīs vairs rīta gaisma!“
21 Tie blandīsies apkārt pa visu savu zemi, būdami nelaimīgi un izsalkuši. Izsalkumā un dusmās tie uzvedīsies vai gluži neprātīgi, tie nolādēs savu ķēniņu un savu Dievu.
22 Lai viņi skatās uz augšu vai uz zemi, visur tiem pretī raudzīsies tikai nomāktība bēdās un tumsa; viņus visus pārņēmis izbaiļu pilns drūmums, un viņi maldās necaurredzamas nakts tumsībā.
23 Bet tumsa nepaliks ap tiem, kam tagad bailes un bēdas. Tā kā agrākos laikos Viņš apkaunoja Zebulona zemi un Naftaļa zemi, tā vēlākā laikā Viņš cels godā jūrmalas ceļu un Aizjardāni, pagānu novadu.
