The Lord Corrects His People
1 People of Israel,
you come from Jacob's family
and the tribe of Judah.
You claim to worship me,
the Lord God of Israel,
but you are lying.
2 You call Jerusalem your home
and say you depend on me,
the Lord All-Powerful,
the God of Israel.
3 Long ago I announced
what was going to be,
then without warning,
I made it happen.
4 I knew you were stubborn
and hardheaded.
5 And I told you these things,
so that when they happened
you would not say,
“The idols we worship did this.”
6 You heard what I said,
and you have seen it happen.
Now admit it's true!
I will show you secrets
you have never known.
7 Today I am doing something new,
something you cannot say
you have heard before.
8 You have never been willing
to listen to what I say;
from the moment of your birth,
I knew you would rebel.
The Lord Warns Israel
9 I, the Lord, am true to myself;
I will be praised for not punishing
and destroying you.
10 I tested you in hard times
just as silver is refined
in a heated furnace.
11 I did this because of who I am.
I refuse to be dishonored
or share my praise
with any other god.
12 Israel, my chosen people,
listen to me.
I alone am the Lord,
the first and the last.
13 With my own hand
I created the earth
and stretched out the sky.
They obey my every command.
The Lord Speaks to the Nations
14 Gather around me, all of you!
Listen to what I say.
Did any of your idols
predict this would happen?
Did they say that my friend
would do what I want done
to Babylonia?
15 I was the one who chose him.
I have brought him this far,
and he will be successful.
16 Come closer and listen!
I have never kept secret
the things I have said,
and I was here
before time began.
It Is Best To Obey the Lord
By the power of his Spirit
the Lord God has sent me
17 with this message:
People of Israel,
I am the holy Lord God,
the one who rescues you.
For your own good,
I teach you, and I lead you
along the right path.
18 How I wish that you
had obeyed my commands!
Your success and good fortune
would then have overflowed
like a flooding river.
19 Your nation would be blessed
with more people
than there are grains of sand
along the seashore.
And I would never have let
your country be destroyed.
20 Now leave Babylon!
Celebrate as you go.
Be happy and shout
for everyone to hear,
“The Lord has rescued
his servant Israel!
21 He led us through the desert
and made water flow from a rock
to satisfy our thirst.
22 But the Lord has promised
that none who are evil
will live in peace.”
1 Klausaities jūs, kas no Jēkaba nama, kas saucas Israēla vārdā un kas cēlušies no Jūdas dzimuma, kas zvēr pie tā Kunga vārda un piesauc Israēla Dievu, bet ne patiesībā un taisnībā, —
2 Jo tie saucas pēc svētās pilsētas un paļaujas uz Israēla Dievu, kufa vārds ir tas Kungs Cebaots.
3 „Agrākos priekšpavēstījumus Es jau sen senim biju zināmus darījis, tie ir nākuši no manas mutes, Es tos esmu pasludinājis un piepeši tos arī izpildīju, tā ka tie ir īstenojušies.
4 Jo Es zināju, ka tu esi stūrgalvīgs, pretestīgs, tavs pakausis kā no dzelzs un tava piere kā no vara,
5 Tādēļ Es tev jau sen pasludināju un liku to tev uzklausīt, pirms tas notiek, lai tu nesacītu: Mans dieva tēls to darīja, mans elka tēls un mans dieveklis to pavēlēja.
6 Tagad tu to dzirdēji. Apdomā to visu! Un jūs, —jūs negribat to apliecināt? Bet no šī brīža Es tev pasludinu ko jaunu, noslēpumainu, ko tu vēl nezināji.
7 Tikai tagad tas notiek un ne agrāk, un priekš šās dienas tu neko nebiji par to dzirdējis, lai tu nevarētu sacīt: Es to jau zināju!
8 Nē, tu to nebiji dzirdējis, ne zināji, tava auss nebija tam atvērta; Es zinu, ka tu esi neuzticams, un ka tevi sauc par atkritēju jau no mātes miesām.
9 Sava vārda dēļ Es pavilcināju savas dusmas, un sava goda dēļ Es izturos saudzīgi tev par labu, lai tevi neiznīcinātu.
10 Redzi, Es tevi šķīstīju, bet neatradu tevi līdzīgu sudrabam; Es tevi pārbaudīju ciešanu kausējamā krāsnī.
11 Manis dēļ, —jā, Manis dēļ Es to daru, lai mans vārds netop zaimots 1 Savu godu Es citam nedošu! —
12 Uzklausi Mani, Jēkab, un tu, Israēl, kuru Es izredzēju! Es esmu tas pats, Es esmu pirmais un ari pēdējais.
13 Mana roka lika zemei pamatus, un mana labā roka izplēta debesis. Kad Es tām ko nosaku, tad tās visas ir manā rīcībā.
14 Sapulcējieties visi un uzklausait! Kas no viņiem to paredzēja? Tas, ko tas Kungs mīl, izpildīs Viņa prātu pret Bābeli, un Viņa elkonis darbosies arī pret kaldējiem.
15 Es, Es to pasludināju, Es arī aicināju viņu; Es pavēlēju viņam uzstāties, un viņš savu pasākumu ar uzvaru novedīs līdz galam.
16 Nāciet šurp pie Manis un uzklausait Mani! Es to nerunāju no iesākuma slepenībā. Nē, kopš tā laika, kad tas sācies, Es biju tur-klāt.“ —Bet tagad Dievs tas Kungs sūta mani un savu garu.
17 Tā saka tas Kungs, tavs Glābējs, Israēla Svētais: „Es tas Kungs, tavs Dievs, mācu tev to, kas tev par svētību, un vedu tevi tai ceļā, pa kufu tev jāstaigā.
18 Kaut jel tu ievērotu manus baušļus! Tad tava labklājība būtu kā straume un tava taisnība kā jūras viļņi!
19 Tad tavs dzimums būtu pēc daudzuma kā smiltis un tavi miesas augļi kā smilšu graudi, un viņu vārds neizzustu un netiktu iznīcināts mana vaiga priekšā.“
20 Izeita ārā un projām no Bābeles! Bēdziet no kaldēju zemes! Ar priecīgu balsi pasludiniet to un dariet zināmu! Lai šī vēsts aiziet līdz zemes galiem! Sludiniet: „Tas Kungs ir izglābis savu kalpu Jēkabu!“
21 Tie nebija izslāpuši, kad Viņš tos vadīja pa tuksnesi. Ūdenim Viņš viņiem lika plūst no klintīm, Viņš pāršķēla klinti, un iztecēja ūdens. —
22 „Bezdievjiem turpretī nav mie-ra!“ —saka tas Kungs.
