Babylon Will Fall
The Lord said:
1 City of Babylon,
You are delicate
and untouched,
but that will change.
Surrender your royal power
and sit in the dirt.
2 Start grinding grain!
Take off your veil.
Strip off your fancy clothes
and wade across rivers.
3 You will suffer the shame
of going naked,
because I will take revenge,
and no one can escape.
4 I am the Lord All-Powerful,
the holy God of Israel.
I am their Savior.
5 Babylon, be silent!
Sit in the dark.
No longer will nations
accept you as their queen.
6 I was angry with my people.
So I let you take their land
and bring disgrace on them.
You showed them no mercy,
but were especially cruel
to those who were old.
7 You thought that you
would be queen forever.
You didn't care what you did;
it never entered your mind
that you might get caught.
8 You think that you alone
are all-powerful,
that you won't be a widow
or lose your children.
All you care about is pleasure,
but listen to what I say.
9 Your magic powers and charms
will suddenly fail,
then you will be a widow
and lose your children.
10 You hid behind evil
like a shield and said,
“No one can see me!”
You were fooled by your wisdom
and your knowledge;
you felt sure that you alone
were in full control.
11 But without warning,
disaster will strike—
and your magic charms
won't help at all.
12 Keep using your magic powers
and your charms
as you have always done.
Maybe—just maybe—
you will frighten somebody!
13 You have worn yourself out,
asking for advice
from those who study the stars
and tell the future
month after month.
Go ask them how to be saved
from what will happen.
14 People who trust the stars
are as helpless as straw
in a flaming fire.
No one can even keep warm,
sitting by a fire
that feeds only on straw.
15 These are the fortunetellers
you have done business with
all of your life.
But they don't know
where they are going,
and they can't save you.
1 Kāp zemē no sava troņa un sēdies pīšļos, jaunava, Bābeles meita! Sēdies pie zemes bez troņa, kaldēju meita! Jo turpmāk tevi nesauks vairs par mīlīgu un smalku.
2 Ņem dzirnavas un mal miltus, atsedz seju, pacel sava tērpa pakaļdaļas pagarinājumu, atsedz savus lielus un brien caur tekošu ūdeni,
3 Lai atklājas tavs kailums, un top redzams tavs kaunums! „Es atriebšos un nesaudzēšu neviena!“
4 Saka mūsu glābējs, tas Kungs Cebaots, Israēla Svētais ir Viņa vārds.
5 Nosēdies klusi un sēdi tumsā, tu kaldēju meita! Jo turpmāk tevi vairs nesauks par ķēniņvalšķu valdnieci!
6 Kad Man bija dusmas uz savu tautu, kad Es pametu novārtā savu mantojumu, tad Es tai ļāvu krist negodā un to nodevu tavā rokā, bet tad tu tai neparādīji žēlastību, turpretī pat veciem tu visai smagi liki sajust savu jūgu
7 Un teici: „Es palikšu mūžīgi un būšu vienumēr valdniece!“ Tā tu visu to neņēmi pie sirds un neapdomāji galu.
8 Bet nu klausies, tu pie lepnības un pārpilnības pieradušā, kas dzīvo bezrūpīgā saldkārē un jūties tik droša un saki savā sirdī: „Tikai es esmu tāda, citas tādas nav nevienas! Es nekad nepalikšu par atraitni un nebūšu bez bērniem!“
9 Un tomēr šīs abas nelaimes nāks pār tevi piepeši vienā dienā. Tu paliksi bez bērniem un būsi atraitne, pilnā mērā tās nāks pār tevi, neraugoties uz visām tavām burvībām un daudzajiem pūšamiem vārdiem.
10 Tu paļāvies uz savu ļaunprātīgo viltību un domāji: „Neviens jau mani neredz.“ —Tava gudrība, tavas zināšanas tevi maldināja, ka tu savā sirdī domāji: „Tikai es, citas tādas nav nevienas!“
11 Un tomēr nāks pār tevi ļaunums, kur tava buršana tev nepalīdzēs, tev uzbruks nelaime un bojā eja, ko tu nevarēsi novērst, —piepeši tevi skars posts un iznīcība, ko tu neparedzi.
12 Izmēģini savu plašo buršanas un vārdošanas mākslu, ar ko tu esi nodarbojusies kopš savas jaunības, varbūt tā tev palīdzēs, varbūt tev izdodas mani iebaidīt.
13 Tu esi līdz apnikumam nopūlē-jusies daudzajās apspriedēs ar saviem daudzajiem padomniekiem. Lai nu nāk tagad un tev palīdz tie debesu mērotāji un zvaigžņu novērotāji, kas pēc atseviš-ķiem jaunajiem mēnešiem aplēš to, kas nāks pār tevi!
14 Tiešām, tie ir kā salmi, ko uguns aprij; tie nevarēs pat savu paša dzīvību glābt no liesmu varas. Tas nebūs ogļu kvēlums, pie kura sildās, nedz krāsns uguns, pie kuras apsēžas.
15 Tā tas notiks ar tiem, ar kuriem tu esi nopūlējusies no savas jaunības, ar taviem biedriem. Tie izklīdīs, ikviens aizies savu ceļu; neviens tev nepalīdzēs.
